Pašvaldību vēlēšanas: ko partijas liek savos sarakstos
Šonedēļ sākusies sarakstu iesniegšana pašvaldību vēlēšanām, kurās tiks vēlētas domes sešās valstspilsētās un 35 novados. Vēlēšanas un process, kas sekos pēc tam, būs pārbaudījums ne vien administratīvi teritoriālajai reformai, bet arī partijām, jo vēlētāju apvienības kandidātus pieteikt vairs nevar. Vieni politiskie spēki vēlēšanās mēģinās nodemonstrēt to, ka joprojām ir spēcīgi reģionos, citi – apliecināties, ka neesot tikai Rīgas partija. Daudzviet konkurence būs pat starp partijām, kas ietilpt vienā politiskajā apvienībā, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De Facto”.
5.jūnijā visā Latvijā (izņemot Rīgu, kurā pērn notika ārkārtas vēlēšanas) iedzīvotāji izvēlēsies 683 vietvaras deputātus. Skaits ir apmēram divas reizes mazāks nekā līdz šim, tāpēc arī konkurence varētu būt sīvāka. Tas attiecas ne tikai uz novadu līmeni, bet arī uz nacionālo: novadiem kļūstot lielākiem, pieaugusi arī partiju interese piedalīties to pārvaldīšanā un sevis parādīšanā reģionos.
Piemēram, premjera Krišjāņa Kariņa vadītā apvienība “Jaunā Vienotība” (JV), kuras sastāvā ir gan partija “Vienotība”, gan vairākas reģionālās partijas, jau paguva palepoties, ka tai izdevies izveidot zvaigžņu komandu, piesaistot saviem sarakstiem cilvēkus no sporta, kultūras un medicīnas jomām. Dažās pašvaldībās JV gan likmi liek uz politisko pieredzi, par sarakstu līderiem plānojot virzīt bijušos Saeimas deputātus, piemēram, Jāni Upenieku Valmierā un Intu Dālderi Jūrmalā.
“Mūsuprāt, Ints Dālderis ir tāds politiķis, kurš, strādājot pēdējos gados tieši ar struktūrfondu līdzekļiem, ar finanšu jautājumiem, ar investīciju jautājumiem, varētu būt liels tāds praktisks, ideoloģisks pienesums Jūrmalas sarakstā un jūrmalniekiem, un mēs gribētu, ka šī cīņa starp diviem tādiem potenciāliem mēra kandidātiem - Intu Dālderi un Gati Truksni - ir redzama, un cilvēki izvēlas starp diviem reāliem kandidātiem, nevis kā vienmēr ir tikai viens reāls kandidāts,” stāsta JV ģenerālsekretārs Artis Kampars.
Dažviet JV plāno pozicionēties kā liberāls spēks, veidojot kopsarakstus ar “Kustību Par!”, taču citur partijā iestājas kādreizējie konservatīvie, piemēram, Ķekavas novada vadītāja Viktorija Baire. Ir arī novadi, kuru vadītāji vai vietnieki ir iestājušies Jaunajā konservatīvajā partijā (JKP), taču tas neesot partijas pašmērķis, apgalvo tās valdes loceklis Krišjānis Feldmans: “Jauno konservatīvo, tā varētu teikt, ģenētiskais kods arī nosaka to mūsu darbības principu. Nav jau nekāds noslēpums, ka Jaunie konservatīvie ir spilgti iestājušies pret jebkādu korupciju, un tas attiecas gan uz lietām nacionālā līmenī, gan pašvaldību līmenī. Tādēļ tam līdzi nāk arī zināma izpratne par to, ka daudzās, daudzās pašvaldībās ir nepieciešamas pārmaiņas - lielākas vai mazākas.”
Izteikti sekmīga novadu vadītāju rekrutēšanā savos vēlēšanu sarakstos bijusi “Latvijas attīstībai” (LA), kuras politiskajā vadībā tika uzzīmēta jaunā Latvijas karte. Bijušais pašvaldību lietu ministrs, Saeimas deputāts Juris Pūce apgalvo, ka nekāda labumu piesolīšana novadiem no ministrijas puses neesot notikusi: “Tas, ka mēs esam spējuši norealizēt administratīvi teritoriālo reformu, ir liels izšķiršanās iemesls, kāpēc viņi nāk pie mums - tas ir fakts. Bet nekādu citu tādu labumu jau no tā VARAM krēsla pašvaldībai nav. Ja aplūko VARAM pieņemtos lēmumus attiecībā pret pašvaldībām, nekādu jau tādu novērojamu tendenci, ka manā vai, piemēram, [tagadējā ministra Artūra Toma] Pleša laikā būtu kāda īpaša priekšroka kādām pašvaldībām dota - tā jau nav.”
Rudenī pēc Pūces skandalozās demisijas melu dēļ un publiski mesto ēnu pār LA finansējumu apvienību “Attīstībai/Par!” veidojošā “Kustība Par!” paziņoja par pauzi abu attiecībās līdz pašvaldību vēlēšanām. Dažos novados LA gan startēs kopā ar trešo apvienības partiju “Izaugsme”. Vai, redzot to, cik daudzās pašvaldībās “Latvijas attīstībai” plāno startēt un cik mērus tā ir piesaistījusi, “Kustība Par!” nenožēlo rudens lēmumu? Partijas valdes loceklis un Rīgas mērs Mārtiņš Staķis apgalvo, ka ne: “Nu jā, bet lēmums jāpieņem ne tikai pragmatiski, kā tu vari sasniegt labāko rezultātu, bet vai ir kopīgas vērtības, vai ir kopīgas programmas. Šajā gadījumā, es domāju, tā ir tāda laba arī pārbaude mums pašiem kā “Kustībai Par!”, vai mēs varam paši startēt uz tādām vēlēšanām. Un, es domāju, tikai pēc vēlēšanām tad mēs vērtēsim rezultātu. Es teiktu, ka tajos novados, kur mēs koncentrējamies ar saviem sarakstiem, mums būs ļoti spēcīgi saraksti, un, es domāju, būs arī daudz kur labi rezultāti.”
Staķa frakcijas biedri Rīgas domē “Progresīvie” nesen savās rindās uzņēma Jēkabpils pilsētas domes faktisko vadītāju - vicemēri Kristīni Ozolu. Taču tas drīzāk esot izņēmums - citos novados partija mēģinās pozicionēties kā alternatīva varai. “Mēs šobrīd redzam, ka reģionos arī tur, kur ir diezgan veiksmīga bijusi vara kaut kāda, kuru it kā vairākums atbalsta, tik un tā mēs redzam, ka tur koncentrēšanās ir uz infrastruktūras lietām, kas ir ļoti svarīgi pašvaldībām, bet aizmirstas tas sociālais un zaļais kurss. Un pagaidām mēs neredzam nevienu citu spēku, kas varētu rūpēties par sociāliem jautājumiem, investīcijām cilvēkos, izglītībā, piemēram, tieši skolotājos vai arī sociālajos darbiniekos un tā tālāk,” klāsta “Progresīvo” līdzpriekšsēdētāja Antoņina Ņenaševa.
Nacionālā apvienība (NA) plāno startēt 36 novados. Pēdējo gadu laikā NA ir gan izdevies nonākt pie varas vienos novados, piemēram, Tukumā un Bauskā, gan nācies zaudēt novadu vadītājus citām partijām, piemēram, Engurē. Plaši atpazīstamu jaunpienācēju nav daudz - viens piemērs ir bijušais žurnālists Haralds Burkovskis, kurš būs Ropažu novada mēra kandidāts.
Nopietnas cerības NA liek uz savu politisko smagsvaru, Ogres mēru Egilu Helmani. Viņa vadībā “nacionāļiem” par vietām lielākajā Latvijas domē ārpus Rīgas (23 deputāti) būs jākonkurē ar sarakstiem, kuru līderi būs vairāku Ogrei pievienoto novadu vadītāji. “Es ļoti labi arī saprotu šo te mazo pievienojamo novadu vēlmi par sevi pastāvēt un kaut kādas arī bažas par to, ka tiks arī kaut kas zaudēts no tā, kas viņiem ir bijis. Mans personīgais viedoklis ir, ka šādām bažām īsti pamata nav, bet, nu, ja cilvēki uzskata par vajadzīgu cīnīties un likt šo cīņu par savu primāro uzstādījumu, tad es to saprotu. Tas tā ir, un tāpēc šī cīņa Ogres novadā solās būt spraiga,” prognozē NA vēlēšanu koordinators Dainis Rijkuris.
Latvijas Reģionu apvienība (LRA), kas ar NA strādā vienā frakcijā Rīgas domē, dažviet ar to sadarbosies, bet citur konkurēs. Piemēram, Liepājā LRA atteicās veidot ar NA kopīgu sarakstu, jo mērs Jānis Vilnītis tur jūtoties gana spēcīgs.
LRA vadītājs, Rīgas vicemērs Edvards Smiltēns uzskata, ka neiekļūšana Saeimā 2018.gadā un lielā valsts finansējuma neiegūšana “reģionāļiem” varētu būt nākusi pat par labu: “Mēs starp vēlēšanām parasti nemētājam naudu dažādās kampaņās. Mēs ļoti rūpīgi strādājam, un to fokusējam uz vēlēšanām konkrēti. Iespējams, tāpēc tie reitingi varbūt tādā vispārējā tvērumā, skatoties kopējo sabiedrības atbalstu, svārstās 3-5% koridorā, bet tie neparāda reālo situāciju. Uz vietām mēs redzam Liepājā gan LRA kā politiska partija, gan Jānis Vilnītis kā mērs pozitīvi tiek vērtēts vairāk kā 50 procentos iedzīvotāju. Līdzīga situācija ir ar Dagni Straubergu Salacgrīvā vai [Saulkrastu mēru Normundu] Līci, vai [Ādažu mēru Māri] Sprindžuku, vai daudziem citiem mūsu līderiem, kas šobrīd vada mūsu pašvaldības.”
Tikmēr Saeimā iekļuvusī, bet kā parasti opozīcijā palikusī “Saskaņa” šī pašvaldību sasaukuma laikā turpināja valdīt Rēzeknē, Daugavpilī gan ieguva, gan izlaida no rokām varu, bet pēc ārkārtas vēlēšanām zaudēja Rīgu. Tagad partija ir iesniegusi sarakstus Rēzeknē un Daugavpilī - atkal jau attiecīgi ar Aleksandru Bartaševiču un Andreju Elksniņu galvgalī. “Saskaņa” sola paplašināt savu vēlēšanu dalības ģeogrāfiju un dažādus pārsteigumus, taču sīkākas detaļas tās vadītājs Jānis Urbanovičs neatklāj: “Man nav bažu par labu rezultātu šajās vēlēšanās. Man liekas, ka tāds ļoti labs klimats iestājies. Mūsu tāds kā lozungs, kā apņemšanās ir “atjaunoties un augt”. Mēs skatām šīs vēlēšanas kā daļu no nākamā gada notikumiem [ - Saeimas vēlēšanām].”
Arī Saeimas opozīcijā esošā Zaļo un Zemnieku savienība pašvaldību vēlēšanās kā apvienība nestartēs visur, un daudzos novados abas tajā ietilpstošās partijas konkurēs. Latvijas Zemnieku savienība (LZS) savai kampaņai noalgojusi reklāmas speciālistu Ēriku Stendzenieku un izvirzījusi mērķi uzvarēt 25 pašvaldībās. Savukārt Zaļā partija sarakstu veidošanu uzticējusi vietējām nodaļām. Neparasta situācija būs Valmierā, kur vēl nupat LZS kongresā uz priekšsēdētāja amatu pretendējušais Ringolds Arnītis vēlēšanās startēs kā Zaļās partijas saraksta pirmais numurs.
Savukārt iekšējo konfliktu nomocītā bijusī KPV LV, tagad partija “Par cilvēcīgu Latviju”, nopietnus signālus par savu gatavību pašvaldību vēlēšanām publiskajā telpā nav sniegusi.