Tieslietu padome piektdien aicināja tieslietu ministru Jāni Bordānu (JKP) turpināt dialogu ar padomi, ievērojot profesionālās diskusijas principus, un atturēties no tiesu sistēmas izmantošanas savās politiskajās interesēs.
Tieslietu ministrs bija aicinājis Tieslietu padomi izvērtēt Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja Aigara Strupiša rīcības ētiskumu, jo viņš, pēc ministra domām, ar apgalvojumiem bez pierādījumiem ir grāvis sabiedrības uzticēšanos Aivara Lemberga krimināllietas prāvas tiesnešiem, jaunajiem Ekonomisko lietu tiesas (ELT) tiesnešiem un tiesu varai kopumā.
Tieslietu padome nolēma, ka Strupiša izteikumus par Lemberga krimināllietu un ELT izveides gaitu būs jāvērtē tiesnešu Ētikas komisijai. Vienlaikus padome aicināja ministru atturēties no tiesu sistēmas izmantošanas savās politiskajās interesēs.
Lai arī asiem pārmetumiem bagātajā padomes sēdē Bordāns bija rosinājis pieņemt rezolūciju par Strupiša izteikumiem, Tieslietu padomes vadītājs Strupišs paziņoja, ka Bordāna rezolūcijas projektu nosūtījis Ētikas komisijai ar lūgumu sniegt vērtējumu par viņa izteikumiem. Padome nobalsoja, ka Bordāna rezolūcijas projekts piektdien nav izskatāms, jo vispirms jāsagaida Ētikas komisijas atzinums.
Arī Strupišs uz padomes sēdi bija sagatavojies rezolūciju un aicināja padomi to pieņemt, kas arī tika izdarīts.
Rezolūcijā tieslietu ministrs aicināts turpināt dialogu ar Tieslietu padomi, "ievērojot profesionālās diskusijas principus", un atturēties no tiesu sistēmas izmantošanas savās politiskajās interesēs.
Tieslietu padome izskaidro, ka patiesībai neatbilst ministra paustais, ka Strupišs kavē tiesnešu mācību centra izveidi. Tiesnešu apmācības pārņemšana no izpildvaras saskaņā ar Tieslietu padomes lēmumu ir atzīta par prioritāru tiesu sistēmas stratēģisko mērķi. Tieslietu padome informē, ka Strupiša vadībā aktīvi strādā pie jaunās tiesnešu apmācības sistēmas izveides.
Padomes sēdē Strupišs apgalvoja, ka Bordāns izrāvis viņa izteikumus presē no konteksta un pārmetumus pieskaņojis savām politiskajām pozīcijām. Tāpat Strupišs pārmeta ministram pāriešanu uz atklātu personīgu konfrontāciju, nevis sadarbības turpināšanu.
Strupišs apgalvoja, ka Bordāns ar demagoģiskām metodēm plāno iedzīt ķīli starp AT priekšēdētāju un tiesnešiem. Ministrs šajā ziņā esot uzņēmies advokāta lomu.
Strupišs skaidroja, ka viņa kā Tieslietu padomes priekšsēdētāja pienākums ir identificēt tiesu varas problēmas, nevis nodarboties ar to slēpšanu. Strupiša komentāri presē bijuši balstīti uz faktiem, nevis bija kādas tiesas slavēšana vai pelšana. AT priekšsēdētājs uzskata, ka Bordāns, reaģējot uz viņa komentāriem presē, "tos piepušķojis ar savu interpretāciju un izplatījis viltus ziņas".
Viņš Bordānam pārmeta to, ka ministra vārdi atšķiras no darbiem. Vienā dienā ministrs esot vienojies ar Strupišu par tiesnešu apmācības procesa pilnveidošanu, bet jau nākamajā dienā Bordāns presē izplatījis nepamatotu kritiku.
"Pirmdien mēs tikāmies par tiesnešu apmācības procesu un vienojāmies par vienādiem mērķiem un to, kādā veidā apgūt Eiropas Savienības fondu līdzekļus. Otrdien, pilnīgi pretēji pirmdienas sarunai, es saņemu nazi mugurā ar ministra paziņojumu presei. Tas ir iemesls manai šodienas rezolūcijai," uzsvēra Strupišs.
Savukārt Bordāns kā cienījamu soli vērtēja Strupiša vēršanos Ētikas komisijā. Viņš sagaida no komisijas vispusīgu izvērtējamu. Ministrs noraidīja Strupiša apgalvojumus par izvairīšanos no sadarbības un aicināja AT priekšsēdētāju "norakt kara cirvjus.". Strupišs uz to atbildēja, ka pārmetums par kara cirvjiem nav vietā, jo kara cirvji ir ministra lauciņš.
Bordāns izteicās, ka par Strupiša izteikumiem presē iesniedzis Tieslietu padomes rezolūcijas projektu, jo svarīgi, lai sabiedrība un investori noticētu tiesiskuma pastāvēšanai un Latvijā būtu profesionālas nekorumpētas tiesas.
"Jebkuri apgalvojumi par tiesu, nesagaidot motīvus, [jo Lemberga un Uģa Magoņa lietās tiesas motivēto spriedumu vēl nav sagatavojušas], nav labi. Tas nav mans politisks pavērsiens," teica tieslietu ministrs.
Viņam neesot skaidrs, kāpēc Strupišs pauž neizpratni par ministra rīcību. Bordāns apgalvoja, ka valstī ir vērojami vairāki notikumi, kas saistīti ar korupciju tiesu sistēmā. "Problēma ir daudz dziļāka, tāpēc pieņemam manis izteikto kritiku, un aicinātu Strupiša kungu sadzīvot ar faktiem," piebilda Bordāns.
Strupišs, reaģējot uz tieslietu ministra izteikumiem par korupciju, aicināja ministru viņa rīcībā esošos pierādījumus "celt galdā" tiesībsargājošajām iestādēm.
"Kurš, kad un kur man devis [kukuli]? Kamēr šādu pierādījumi nav? Tad tiešām rodas pārliecība, ka tiesu sistēmu izmanto politiskajās interesēs," uzsvēra Strupišs.
Par Strupiša un ministra savstarpējo kritiku izteicās arī pārējie Tieslietu padomes locekļi.
Augstākā tiesas tiesnese Dzintra Balta aizstāvēja Strupišu, jo viņa iestājas par sadarbību, nevis konfrontāciju. Balta apgalvoja, ka Tieslietu padome rūpīgi centusies sadarboties tiesnešu apmācības uzlabošanā. Tagad no ministra puses ir noticis varas izmantošanas mēģinājums, kā rezultātā tiek novērsta uzmanību no veicamajiem darbiem un sabiedrībai "tiek rādīts greizs spogulis", norādīja Balta. Viņa uzsvēra, ka ministrs publiskajā telpā izplatot maldinošus apgalvojumus, un notiek uzbrukums Strupišam, kā arī tiesu varai kopumā.
"Tāpēc ir svarīgi to pateikt - tas nav amatpersonu konflikts. Mēs visi būsim ieguvēji, ja vienosimies par kopīgu ceļu, taču šādā veidā, rādot greizo spoguli, ir uzbrukts tiesu varai," uzsvēra Balta.
Ģenerālprokurors Juris Stukāns pauda neizpratni par Strupiša un Bordāna apmainīšanos ar kritiku. "Tagad visas šīs rezolūcijas ies caur presi un publicitāti. Tas nedara godu ne vienai pusei, ne otrai. Vai tiešām ar šādām rezolūcijām jāapmainās?" retoriski vaicāja Stukāns.
Viņš aicināja iesaistītās puses apsēties pie galda un vienoties par dialogu. Līdzīgi kā tas notiek Vatikānā, kad, vēlot pāvestu, par kardinālu lēmumu vēsta dūmi virs Vatikāna.
Padomes sēdes nobeigumā tieslietu ministrs norādīja, ka tieslietu sistēmā redzamas autoritāras vadības pazīmes un tiesnešiem sāk veidoties vienots viedoklis visos jautājumos. "Tieslietu padome tiek pamazām pārvērsta par autoritāru balsojamo mašīnu, kur tiek izdzīti [cauri] jautājumi," uzsvēra Bordāns.
Balsu sadalījums par Strupiša rezolūciju pēc uzvārdiem netiek fiksēts, līdz ar to šāda informācija nav pieejama, aģentūra LETA noskaidroja Augstākajā tiesā. Taču LETA pārliecinājās, ka par rezolūciju nobalsoja astoņi, pret biji divi, bet atturējās trīs padomes locekļi.
Jau ziņots, ka Bordāns bija savā rezolūcijas projektā vērsis uzmanību uz to, ka komentējot "Lemberga lietu", AT priekšsēdētājs februārī intervijā LTV sacīja, ka "šī lieta būs kā hrestomātisks piemērs, kur tiesnešiem mācīties, kā nedarīt. [..] Uz šīs lietas pamata ir tiešām bezmaz vai jātaisa mācību grāmata tiesnešiem, lai zinātu, kā turpmāk nedarīt. Un ne tikai tiesnešiem, bet, es pieļauju, arī prokuroriem."
Komentējot ELT tiesnešu amata kandidātus, Strupišs sacījis, ka ELT izveide notika steigā. "Kad ELT sāka darboties, nebija zināms, kas notiks tālāk. Tagad ir nonākuši finišā - jau tiesneši ir apstiprināti, pēc mēneša viņiem ir jāsāk strādāt. Nevienam no viņiem nav tiesneša pieredzes. Tagad sāk domāt par to, kā viņus apmācīt. Protams, mēs, esošie tiesneši, savus jaunos kolēģus atbalstīsim visos iespējamos veidos - piedalīsimies viņu apmācībā, dosim padomu, jo tiesnešu darbs ir ļoti specifisks. Tagad viņus pusotru mēnesi intensīvi apmācīs līdz marta beigām un tad viņiem būs jāsāk strādāt," sacīja Strupišs.
Tieslietu padome, vēl pirms Strupišs stājās AT priekšsēdētāja amatā, jau pauda noraidošu attieksmi pret Bordāna virzīto ideju par ELT izveidi, tomēr politiķi šādu tiesu lēma izveidot.
Pēc Bordāna domām, šādi Strupišs esot "nievājoši izteicies" gan par Lemberga notiesājošā sprieduma tiesnesi, gan par ELT tiesnešiem.
Jau iepriekš, reaģējot uz Bordāna un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Jura Juraša publiski pausto viedokli par spriedumu bijušā VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) valdes priekšsēdētāja Uģa Magoņa un Igaunijas miljonāra Oļega Osinovska lietā, Tieslietu padome rezolūcijā aicināja visus sabiedrības locekļus, tai skaitā valsts amatpersonas, nekritizēt spriedumus pirms tie ir pieejami pilnā argumentācijā, bet, izsakot kritiku, ievērot civilizētas diskusijas principus, kā arī respektēt Satversmē un likumos noteiktos tiesas darbības principus un tiesneša neatkarību.