Valdības atbalstīto vienreizējo 500 eiro atbalstu Covid-19 krīzē piešķir par bērna audzināšanu, bet ne pašam bērnam, pauda Labklājības ministrijas (LM) Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Zita Mustermane.
Viņa skaidroja, ka ģimenes valsts pabalstu, kā arī vienreizēju finansiālu atbalstu nepiešķir bērnam, bet vecākam vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu audzina bērnu. Ja bērns līdz pilngadībai ir atradies ārpusģimenes aprūpē, tad līdz pilngadībai šo pabalstu par audzināmo bērnu saņem tā likumiskais pārstāvis - aizbildnis, audžuvecāks vai adoptētājs.
"Bērns, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu, ir nepilngadīgs bērns, kurš atrodas vecāku aizgādībā. Sociālās rīcībspējas sasniegšanas vecums pats par sevi nedod tiesības bērnam par sevi pieprasīt ģimenes valsts pabalstu, kā arī saņemt vienreizējo atbalstu 500 eiro apmērā," uzsvēra LM pārstāve.
Taču pastāv izņēmuma gadījumi, kad bērni no 15 gadu vecuma valsts pabalstu var saņemt paši, bez vecāku starpniecības. To paredz likums "Par sociālo drošību", kurā noteikts, ka persona, kura ir sasniegusi 15 gadu vecumu, var iesniegt pieprasījumu pēc sociālajiem pakalpojumiem un tos saņemt. Tas ir attiecināms uz tiem gadījumiem, kad vecāks par bērnu saņemtos sociālos pabalstus netērē bērna materiālo vajadzību nodrošināšanai, bet, piemēram to tērē alkohola iegādei.
LM skaidroja, ka šajā gadījumā bērnam jāvēršas bāriņtiesā, motivējot savs lūgums par pabalsta izmaksu sev.
"Lūgumam ir jābūt pietiekami pamatotam un par iemeslu nevar kalpot tikai bērna vēlme šo pabalstu saņemt, bet jābūt objektīvi pamatotiem iemesliem pabalsta saņēmēja maiņai, jo bāriņtiesa, iestājoties nepilngadīgas personas interešu aizstāvībā, tikai īpašos gadījumos lemj par pabalsta izmaksu pašam bērnam, ja tas sasniedzis 15 gadu vecumu," klāstīja Mustermane.
Viņa arī piebilda, ka šis iemesls nekādi nevar būt saistīts vien ar jaunieša vēlmi pašam saņemt pabalstu.
Saskaņā ar Valsts sociālo pabalsta likumu, kad bērns sasniedz 18 gadu vecumu, ģimenes valsts pabalstu, kas piešķirts par aizbildnībā vai audžuģimenē esošu bērnu, vai pabalstu, kas ar bāriņtiesas īpašu lēmumu piešķirts jebkurai personai, kura faktiski audzina bērnu, piešķir un izmaksā pašam ārpusģimenes aprūpē esošam bērnam. Tas attiecas arī uz bērniem, kas atrodas aprūpes iestādē un sasniedz 18 gadu vecumu.
Savukārt Civillikumā noteiktais vecāku pienākums uzturēt bērnu ir spēkā līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt.
"No tā izriet, ka, pastāvot objektīviem apstākļiem, kāpēc bērns, pilngadīgs būdams, nespēj sevi apgādāt, vecākam saglabājas pienākums nodrošināt uzturlīdzekļus. Tostarp, izlietot valsts sniegto atbalstu - ģimenes valsts pabalstu un vienreizēji izmaksājamo pabalstu, viņa uzturam," skaidroja LM speciāliste.
Parasti par šādu objektīvu iemeslu kalpo apstāklis, ka jaunietis turpina mācības profesionālās izglītības iestādē vai augstskolā pilna laika klātienē, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecumam.
Ja par materiālo atbalstu pilngadīgajam jaunietim ar vecāku nav iespējama vienošanās sarunu ceļā, prasība tiesā jāsniedz kā pilngadīgai un rīcībspējīgai personai jaunietim pašam.
Jau ziņots, ka Covid-19 krīzes atbalsts ģimenēm 500 eiro apmērā par katru bērnu tiks izmaksāts par kopumā 364 097 bērniem.
Šāds atbalsts pienāksies personai, kurai ir tiesības uz bērna kopšanas pabalstu par bērnu līdz viena gada vecumam, ģimenes valsts pabalstu vai piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti vai kurai sakarā ar bērna dzimšanu ir tiesības saņemt maternitātes pabalstu un bērns dzimis līdz ārkārtējās situācijas beigām.
Vienreizējo atbalstu par katru bērnu saņems arī tie, kuriem tiesības saņemt bērna kopšanas pabalstu līdz viena gada vecumam vai ģimenes valsts pabalstu ārkārtējās situācijas laikā.
