Šodien plkst.14 Saeima turpinās izskatīt atlikušos priekšlikumus Augstskola likuma grozījumiem.
Vakar Saeimas sēdē tika izskatīti 183 no 374 priekšlikumiem. Parlamentārieši iesāka debates par 184.priekšlikumu, tomēr laika trūkuma dēļ Saeimas sēdi turpinās šodien.
Kopumā Saeimas deputāti otrdien atbalstīja un izdiskutēja virkni svarīgu jautājumu. Līdz šim lielākās debates Augstskolu likuma grozījumos izcēlās par studējošo skaita kritēriju zinātnes universitātēm.
Debates par šo normu sāka deputāts Viktors Valainis (ZZS), uzsverot, ka, viņaprāt, šāds kritērijs ir nepamatots, piebilstot, ka tas vistiešāk ietekmēs Daugavpils un Liepājas universitātes.
Valaiņa ieskatā, iedzīvotāji ir pelnījuši, lai viņiem tuvumā būtu universitātes. "Sākotnēji bija administratīvi teritoriālā reforma, tad nāca budžeta samazinājums pašvaldībām, kas tiešākajā veidā skāra reģionus, kā rezultātā valdībai bija jāizstrādā atbalsta programmas, un tagad vēl ieviešot stulbu kritēriju par 4000 studentiem tiek atņemts universitāšu statuss," teica politiķis.
Arī Edgars Kucins (S) pauda neapmierinātību par šādu kritēriju, sakot, ka viņš aizvien nav radis atbildi, kāpēc minimālajam studējošo skaitam jābūt tieši 4000, lai augstskola pretendētu uz universitātes statusu.
Turpretī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārais sekretārs Reinis Znotiņš (JKP) uzsvēra, ka neviens automātiski statusu neatņem. Pēc viņa paustā, likumprojekts paredz, ka 4000 studējošo skaita kritēriju augstākās izglītības institūcijai jāsasniedz trīs gadu laikā.
Viņaprāt, jebkurai augstskolai trīs gadu laika ir iespēja šo kritēriju izpildīt, konsultējoties vai apvienojoties ar citām augstskolām, kā arī piesaistot ārvalstu studentus. Znotiņš piebilda, ka izstrādātie kritēriji zinātnes universitātēm ir vērsti uz izglītības kvalitāti.
Saeima otrdien atbalstīja priekšlikumu grozījumiem Augstskolu likumā, kas paredz trīs gadu termiņu universitātēm nepieciešamo kritēriju izpildīšanai.
Tāpat Saeimā diskusijas radās par Latvijas Jūras akadēmijas (LJA) likteni, neiekļaujot to kopā ar Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju pie kvantitatīvo un kvalitatīvo rādītāju izņēmuma. Deputāte Evija Papule minēja, ka, viņasprāt, prasības pēc zināma zinātniskā darba var apdraudēt Jūras akadēmijas nākotni. Viņa aicināja deputātus nostiprināt LJA pastāvēšanu kā stabilu un patstāvīgu augstākās izglītības institūciju.
Deputāts Arvils Ašeradens (JV) atzīmēja, ka apspriestajam priekšlikumam nav sakara ar Jūras akadēmijas nākotni vai statusu, vienlaikus piebilstot, ka LJA nav pielīdzināma aizsardzības akadēmijai, jo aidzardzības akadēmija ir Aizsardzības ministrijas padotības iestāde.
Debatēs Papule lūdza skaidrot, vai normas, kas attiecināmas uz zinātnisko darbību un augstie kritēriji neietekmēs akadēmijas pastāvēšanu, tomēr Ašeradens norādīja, ka Izglītības komisijas rīcībā nav informācijas, ka tiktu apdraudēta LJA nākotne.
Otrdien debates aprāvās pie priekšlikuma, kas skar valsts augstskolas padomi, tai nosakāmo definīciju un veidošanās principus.
