TIEŠRAIDE: Saeima otrajā lasījumā skata grozījumus Augstskolu likumā

 
©Lauris Aizupietis/F64 Photo Agency

Šodien plkst.14 Saeima otrajā lasījumā skatīs apjomīgo likumprojektu par grozījumiem Augstskolu likumā, kas paredz īstenot augstskolu pārvaldības reformu.

Līdz šim Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija vairāku mēnešu garumā izskatīja 374 priekšlikumus, un beidzot likumprojekts ir nonācis līdz otrajam lasījumam.

Kā iepriekš norādīja par likumprojektu atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV), likumprojekta izskatīšanai parlamentā pietiktu ar divām dienām.

Jau ziņots, ka 18.februārī apritēja gads, kopš Ministru kabinets apstiprināja konceptuālo ziņojumu "Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu".

Līdzšinējās sēdēs komisijas locekļi ir izdiskutējuši vairākus simtus priekšlikumu. Deputāti iepriekšējās sēdēs ir konceptuāli vienojušies, ka augstskolās būs jāievieš padomes un tās locekļiem būtu jānosaka "politiskās atdzišanas" periodu 24 mēnešu garumā, jāļauj Valsts prezidentam izvirzīt zinātņu universitāšu un mākslu un kultūras universitāšu padomēs vienu neitrālu padomes locekli, kā arī par rektoram, senātam, padomēm, Satversmes sapulcei un citām institūcijām nosakāmajām kompetencēm.

Tāpat iepriekšējās sēdēs konceptuāli panākta vienošanās, ka augstskolas padome, saskaņā ar šo likumu un augstskolas satversmē noteikto kompetenci, apstiprina augstskolas satversmi un tās grozījumus. Savukārt, ja augstskolā ir izveidota Satversmes sapulce, augstskolas padome, saskaņā ar šo likumu un satversmē noteikto kompetenci, saskaņotu augstskolas satversmi un tās grozījumus pirms to apstiprināšanas Satversmes sapulcē. Tāpat konceptuāli pielemts, ka augstskolas padomei būtu veto tiesības attiecībā uz augstskolas satversmes grozījumiem.

Konceptuāli izdiskutētas arī normas, kas paredz, ka augstskolas padome apstiprina augstskolas attīstības stratēģiju un seko tās ieviešanas progresam, apstiprina augstskolas budžetu un finanšu plānu, kā ari apstiprina augstskolas gada pārskatu.

Deputāti arī lēma, ka turpmāk augstākās izglītības iestādes iedalīsies tipos un attiecīgi Latvijā būtu zinātņu universitātes, mākslas un kultūras universitātes un lietišķo zinātņu augstskolas.

Deputāti konceptuāli lēma, ka zinātnes universitāte ir nacionāla līmeņa zinātnes, izglītības un kultūras institūcija, kura atbilstoši augstākās izglītības standartiem īsteno trīs augstākās izglītības līmeņu studiju programmas, lietišķo zinātņu augstskolas ir augstākās izglītības un pētniecības institūcijas, kuras atbilstoši augstākās izglītības standartiem īsteno bakalaura un maģistra līmeņa augstākās izglītības programmas, bet mākslu un kultūras universitātes ir augstākās izglītības, zinātnes un kultūras institūcijas, kuras atbilstoši augstākās izglītības standartiem īsteno bakalaura un maģistra studiju programmas izglītības tematiskajā jomā "Mākslas".

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!