Plešs: Nevajadzētu grūstīt demokrātijas stūrakmeņus, pašvaldību vēlēšanām ir jānotiek 5. jūnijā

 
©f64.lv, Dmitrijs Suļžics

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs LTV raidījumā "Rīta panorāma" atzina, ka pašvaldību vēlēšanu datumu nevajadzētu pārcelt un tām ir jānoris vasaras vidū.

Pašvaldību vēlēšanas notiks vasaras vidū. Tomēr ir izskanējušas bažas par to, ka, iespējams, tās vajadzētu pārcelt uz rudeni, lai nodrošinātu labāku epidemioloģisko drošību.

"Manā skatījumā mums nevajadzētu grūstīt mūsu demokrātijas stūrakmeņus. Vēlēšanām ir jānoris noteiktajā datumā."

Plešs min, ka tāpēc viņš esot rosinājis, ka būtu nepieciešams savlaicīgi vakcinēt tās personas, kuras iesaistās vēlēšanu procesā un nodrošināšanā. Valdība viņa ieceri ir atbalstījusi un pavasarī ir paredzēta vēlēšanu komisijas darbinieku vakcinācija.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir izstrādājusi jaunu pašvaldību likumu, kas tiks izskatīts februārī. Šis likums stāsies spēkā pēc administratīvi teritoriālās refromas.

"Pašvaldību likums iezīmē mūsu virzītos pārvaldības refromu pašvaldības darbu." Plešs uzsvēra, ka iepriekšējais pašvaldību likums tika uzrakstīts 1994. gadā. Iepriekšējā likuma funkcijas neatbilst jaunajam pašvaldību sadalījumam.

Likumā vislielākais akcents tika likts uz sabiedrības iesaisti pašvaldību darbībā, kā arī ir noteiktas daudz stingrāks atbildības sadalījums starp izpildvaru un lēmējvaru. Likumā sīkāk ir atrunāta sadaļa, kuri cilvēki var un varēs kandidēt pašvaldību vēlēšanās.

Pēc administratīvi teritoriālās reformas stāšanās spēkā ir paredzēts, ka turpmāk Latvija tiks iedalīta 42 novados. Pašreiz Satversmes tiesā ir vērsušās vairākas pašvaldības, kuras nav apmierinātas ar ministrijas lēmumu, taču Plešs iezīmē, ka, iespējams, tiesas lēmumi nebūs par labu novadiem, kuri ir apstrīdējuši reformu.

"To mēs, protams, redzēsim, bet manā ieskatā mēs esam izdarījuši visu, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku diskusiju par jauno administratīvo teritoriālo iedalījumu."

Valsts prezidents rosināja izveidot iedzīvotāju vēlētas padomes, kuras varētu pastāvēt līdzās jaunajām pašvaldībām.

Plešs uzsvēra, ka šis rosinājums ir tiks ņemts vērā un tādējādi tiks veicināta iedzīvotāju iesaiste.

"Tas ir paredzēts pašvaldību likumā, pēc iespējas plašāk iesaistīt sabiedrību."

Šādu padomju izveide būs iespējama tajās pašvaldībās, kurās iedzīvotāju skaits sasniedz 1500.

"Šobrīd redzam, ka pašvaldībām jau ir iespēja izveidot šādas vienības, lai cilvēki varētu iesaistīties pašvaldību darbā, tomēr atsaucība nav liela."

Svarīgākais šādā iecerē ir tas, lai padomju izveide nenoārda ieguvumus, kuri ir radīti veidojot administratīvo reformu.

Ministrs ir virzījis projektu, lai tiktu atjaunoti ceļa posmi dažādās pašvaldībās. Kopumā šajā gadā papildu 27 miljoniem, kas ir specifiski iezīmēti, lai varētu attīstīt reģionālos ceļus administratīvās reformas ietvaros kopējas finansējums varētu palielināties vēl par 50 miljoniem. Tādējādi kopumā būtu iespējams atjaunot 200 km reģionāla ceļa.

Plešs pauda, ka pagājušajā gadā ministrija aktīvā komunikācijā ar pašvaldībām vērsa uzmanību, lai tiktu ievērotas visas prasības sociālajos aprūpes centros.

"Šī nav tieši mūsu ministrijas kompetence. Epidemioloģisko prasību ievērošanu pārrauga Veselības inspekcija," savukārt sociālos aprūpes centrus uzrauga Labklājības ministrija, atzina Plešs.

Plešs uzsvēra, ka lai efektīvi cīnītos ar Covid-19 ļoti būtisks ir lomu sadalījums, par ko, katra institūcija atbild.

"Ministrija aktīvi komunicē ar pašvaldībā, lai informētu par visu nepieciešamo, kas pašvaldībām ir jāveic, vienlaikus mēs aktīvi pārraugām pašvaldību darbu, vai likumi tiek ievēroti."

Pērn ministrija diskutējot ar pašvaldībām noskaidroja, ka daudzi sociālās aprūpes centri saskarās ar problēmām, kas saistās ar tehnisko nodrošinājumu un tā stāvokli. Ministrs uzsvēra, ka viņi proaktīvi rīkojās un iekļāva izstrādātajā aizdevuma programmā, to kā vienu no mērķiem - sakārtot sociālo aprūpes centru tehnisko stāvokli.

Pagājušajā nedēļā valdība apstirpināja aizdevuma programmu. Šogad kopējais finansējums atbalsta programmā ir 150 miljoni eiro. Pērn pašvaldību interese par iesaisti programmā bija liela. Sākot ar 1. martu, pašvaldībām ir iespējams pieteikties uz aizdevumu, kas ir iedalīts 11 kategorijās.

Galvenā prasība ir, lai projektu varētu uzsākt šogad un noslēgt nākamā gada beigās.

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!