Koalīcijā aizsākušas sarunas par Znotiņas atbilstību Finanšu izlūkošanas dienesta vadītājas amatam

Problēmas ar nevainojamas reputācijas kritēriju noteikšanu likumā, kā arī aizvien nerimstošās sūdzības par finanšu sektoram noteiktajām pārmērīgajām prasībām valdības koalīcijā aizsākušas sarunas par Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītājas Ilzes Znotiņas atbilstību amatam.

Znotiņas darbs koalīcijas partneru starpā netiekot vērtēts ļoti augstu. Vairāki koalīciju veidojošie politiskie spēki ir neapmierināti ar Znotiņas darbu, strādājot ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanu un "Moneyval" rekomendāciju ieviešanu. Vairāki politiķi uzsvēruši, ka virkne piedāvājumu "iet otrā grāvī", vēloties pārāk ierobežot uzņēmēju darbu.

Līdz ar to nav izslēgts, ka koalīcijā varētu tikt rosināts vērtēt Znotiņas atbilstību ieņemamajam amatam, taču pagaidām konkrētas diskusijas par Znotiņas nomaiņu neesot bijis.

Tikmēr Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien vienojās rakstīt vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) par Znotiņas vairākkārtēju neierašanos uz komisijas sēdēm.

Komisija turpina apspriest noziedzīgi iegūtu līdzekļu izplatības ierobežošanu nevalstisko organizāciju (NVO) sektorā. Iepriekšējā sēdē komisija biju uzdevusi FID līdz 26.janvārim iesniegt komisijai nacionālā riska dokumenta publisko sadaļu, kurā ir atspoguļota informācija par NVO Latvijā.

Tomēr, kā norādīja komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš, FID nav sniedzis atbildi vairāk nekā 70 dienas. Viņš uzsvēra, ka šāda attieksme nav saprotama. Arī deputāte Dagmāra Beitner-Le Galla (JKP) atzina, ka šāda attieksme nav pieņemama.

Saeimas komisija aicināja līdz nākamai sēdei, kura tiek plānota 16.februārī, sagatavot visus nepieciešamos dokumentus, lai saruna varētu tikt virzīta uz priekšu. Tāpat komisija sagaida, ka nākamajā sēdē piedalīsies Znotiņa, kā arī iekšlietu un tieslietu ministri.

Saeimā ir virzīti sasteigti likuma grozījumi par nevainojamas reputācijas kritērijiem komersantu patiesajiem labuma guvējiem, uzskata Finanšu izlūkošanas dienests (FID) priekšniece Ilze Znotiņa.

FID nav grozījumu par nevainojamas reputācijas kritērijiem autors vai virzītājs, jo šie jautājumi ir politikas veidotāju, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un citu uzraudzības iestāžu kompetencē. Minēto grozījumu virzītāja ir Finanšu ministrija (FM), aģentūrai LETA skaidroja FID.

Izvērtējot šos grozījumus, Znotiņa saprot FM mērķi pasargāt finanšu sektoru no ļaunprātīgas rīcības, taču vienlaikus uzskata, ka priekšlikums ir virzīts sasteigti.

Starptautiskie standarti nosaka noteiktas prasības attiecībā uz reputāciju, piemēram, sodāmības pārbaude, taču kopumā reputācijas kritēriju izstrāde, piemērošana un kontrole ir atstāta vietējo politikas veidotāju pārziņā. Līdz ar to kritēriju izstrādei būtu jāveltī pienācīgs laiks, nodrošinot, ka, no vienas puses, tie sasniedz mērķi, un, no otras puses, tie netiek izmantoti negodprātīgos nolūkos, norādīja Znotiņa.

FID ir virzījis to grozījumu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā daļu, kas paredz vienkāršot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu un ieviest kopīgā klienta izpētes rīka izveidi. FID virzīto grozījumu mērķis pamatā ir atvieglot administratīvo slogu uzņēmējiem.

Kā ziņots, valdošās partijas vienojušās Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā neizvirzīt nevainojamas reputācijas kritērijus komersantu patiesajiem labuma guvējiem. Uz otro lasījumu ar piecu partiju parakstiem minētie priekšlikumi tiks izņemti, pārējos grozījumus likuma tekstā paturot.

Saeima iepriekš konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja šos likuma grozījumus, kas paredz vienkāršot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu, kopīgā klienta izpētes rīka izveidi, kā arī izvirza nevainojamas reputācijas un nesodāmības prasības šī likuma subjektu patiesajiem labuma guvējiem.

Grozījumi šīs prasības izvirza ļoti plašam komersantu lokam. No vienas puses, tās ir kredītiestādes, finanšu iestādes, advokāti un advokātu biroji, notāri, revidenti un ārpakalpojuma grāmatveži, savukārt, no otras puses, tie ir arī tādi likuma subjekti, kā nekustamā īpašuma darījumu starpnieki, izložu un azartspēļu organizētāji, inkasācijas pakalpojumu sniedzēji, lietotu auto dīleri, kur ir lieli norēķini skaidrā naudā, mākslas un antikvariāta tirgotāji ar noteikta līmeņa apgrozījumu, kriptovalūtu operatori, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji u.c.