Bijušais VDK spiegs: Maskava 40 gadus kultivējusi Trampu kā savu aktīvu

Padomju Savienība un Krievija vairāk nekā 40 gadus kultivējusi Donaldu Trampu kā savu aktīvu un jūsmojusi par viņa gatavību atkārtot pret Rietumiem vērstu propagandu, britu kreisi liberālajam laikrakstam "Guardian" paziņoja bijušais Valsts drošības komitejas (VDK) spiegs Jurijs Švecs.

Švecs, kuru Padomju Savienība pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados bija nosūtījusi darboties Vašingtonā, pielīdzināja Trampu "Kembridžas piecīšiem" - britu spiegu grupai, kas Otrā pasaules kara laikā un Aukstā kara sākumā nodevusi valsts noslēpumus Maskavai.

67 gadus vecais Švecs ir svarīgs ziņu avots žurnālista Kreiga Ungera jaunai grāmatai "American Kompromat" ("Amerikāņu kompromats"), kurā arī pētītas Trampa attiecības ar mirušo finansistu Džefriju Epsteinu. 2018.gadā iznāca Ungera grāmata "House of Trump, House of Putin" ("Trampa nams, Putina nams").

"Šis ir piemērs, ka tika vervēti cilvēki, kad viņi vēl bija studenti, un pēc tam viņi izauga līdz svarīgiem amatiem; kaut kas tāds notika ar Trampu," Švecs sacīja telefonsarunā no sava mājokļa Virdžīnijas štatā.

VDK majors Švecs astoņdesmitajos gados darbojās Vašingtonā, kā aizsegu izmantojot padomju ziņu aģentūras TASS korespondenta darbu. 1993.gadā viņš apmetās ASV uz pastāvīgu dzīvi un ieguva ASV pilsonību. Viņš strādā par firmu drošības izmeklētāju un ir bijis 2006.gadā Londonā noslepkavotā Aleksandra Ļitviņenko partneris.

Ungers jaunajā grāmatā apraksta, kā Tramps nonācis padomju dienestu uzmanības lokā, kad viņš 1977.gadā pirmoreiz apprecēja čehu modeli Ivanu Zelnīčkovu. Tramps kļuvis par mērķi spiegošanas operācijā, kuru pārraudzīja Čehoslovākijas izlūkdienests sadarbībā ar VDK.

1980.gadā Ņujorkā tika atklāta Trampa uzņēmuma "Trump Organization" renovētā viesnīca "Grand Hyatt New York" - viņa pirmais lielais darbs nekustamo īpašumu attīstīšanā. Tramps šai viesnīcai nopircis 200 televizorus no padomju emigranta Semjona Kisļina, kurš bijis elektronikas uzņēmuma "Joy-Lud" līdzīpašnieks Ņujorkas Piektajā avēnijā.

Švecs apgalvo, ka uzņēmumu "Joy-Lud" kontrolējusi VDK un Kisļins darbojies kā "aģents novērotājs", kas identificējis daudzsološu jauno biznesmeni Trampu kā potenciālu aktīvu. Kisļins gan noliedz, ka būtu bijis saistīts ar VDK.

Tramps ar sievu Ivanu 1987.gadā pirmoreiz apmeklēja Maskavu. Švecs apgalvo, ka VDK toreiz centusies iespaidot Trampa uzskatus par dažādiem tematiem un VDK operatīvie darbinieki Trampam glaimojuši, arī uzvedinot uz domām, ka viņam vajadzētu darboties politikā.

"VDK tā bija savaldzināšanas ofensīva. Viņi bija savākuši daudz informācijas par viņa personību, tātad personīgi zināja, kas viņš ir. Bija tāda sajūta, ka viņš bija ļoti neaizsargāts intelektuālā un psiholoģiskā ziņā, un viņš padevās glaimiem," stāstīja Švecs savās atmiņās.

"Viņi to izmantoja. Viņi spēlēja spēli, izliekoties, ka viņus ir dziļi iespaidojusi viņa personība un ka viņi uzskata, ka šis ir tas puisis, kuram kādu dienu vajadzētu būt Savienoto Valstu prezidentam, ka tādi cilvēki kā viņš varētu mainīt pasauli. Viņi iebaroja viņam šīs tā sauktās aktīvo pasākumu frāzes, un tas notika. Tātad tas bija liels sasniegums tālaika VDK aktīvajiem pasākumiem," sacīja Švecs.

Drīz pēc atgriešanās ASV Tramps sāka interesēties par iespēju tikt nominētam ASV prezidenta vēlēšanām no Republikāņu partijas un pat sarīkoja kampaņas mītiņu Ņūhempšīras štata Portsmutas pilsētā. Viņš arī ievietoja veselu lappusi garu reklāmu laikrakstos "New York Times", "Washington Post" un "Boston Globe", paužot skepsi par ASV dalību NATO un apsūdzot Japānu ASV izmantošanā.

Švecs stāstīja, ka šādu uzskatu paušana aizsardzības jomā izraisījusi sajūsmu Maskavā. Švecs, kurš tolaik jau bija atgriezies dzimtenē no ASV, VDK 1.galvenās direkcijas mītnē Jaseņevā saņēmis telegrammu, kurā šī reklāma raksturota kā veiksmīgs "aktīvs pasākums", kuru izpildījis jauns VDK aktīvs.

"Bija grūti noticēt, ka kāds to publicētu ar savu vārdu un ka tas iespaidotu tiešām nopietnus cilvēkus Rietumos, bet tas notika un beigās šis puisis kļuva par prezidentu," stāstīja bijušais VDK spiegs.

Maskava atzinīgi novērtēja arī Trampa vēlēšanu uzvaru 2016.gadā. Īpašā prokurora Roberta Millera veiktā izmeklēšanā tomēr netika konstatēta slepena noruna starp Trampa kampaņas dalībniekiem un Krievijas pārstāvjiem.

Švecs, kurš bija veicis savu izmeklēšanu, laikrakstam "Guardian" stāstīja: "Man Millera ziņojums bija liela vilšanās, jo cilvēki gaidīja, ka tā būs pamatīga izmeklēšana par visiem sakariem starp Trampu un Maskavu, bet faktiski tika izmeklēti tikai ar noziedzību saistīti jautājumi. Tur nebija nekādu pretizlūkošanas aspektu attiecībām starp Trampu un Maskavu."

"Mēs nolēmām to pamatos labot. Tāpēc es veicu savu izmeklēšanu un tad sanācu kopā ar Kreigu. Tātad mēs uzskatām, ka šī grāmata aprakstīs to, ko Millers atstāja [neizmeklētu]," piebilda Švecs.

Septiņu grāmatu autors un bijušais žurnāla "Vanity Fair" redaktors Ungers sacīja, ka Tramps bijis Krievijas "aktīvs". "Laikā, kad tas sākās ap 1980.gadu, krievi mēģināja vervēt kā traki un centās iegūt desmitiem un desmitiem cilvēku."

"Tramps bija perfekts mērķis daudzos veidos: viņa iedomība un narcisms padarīja viņu par dabisku mērķi vervēšanai. Viņš tika kultivēts vairāk nekā 40 gadu periodā, līdz pat viņa ievēlēšanai," sacīja jaunās grāmatas autors.

Par Trampa pirmo braucienu uz Maskavu un varbūtēju saistību ar VDK ir rakstījis arī "Guardian" ārzemju korespondents Lūks Hārdings savā 2017.gadā izdotajā grāmatā "Collusion: Secret Meetings, Dirty Money, and How Russia Helped Donald Trump Win" ("Slepenā noruna: Slepenas tikšanās, netīra nauda, un kā Krievija palīdzēja Donaldam Trampam uzvarēt").

Interneta žurnāla "Politico" rakstā, minot izvilkumus no savas grāmatas, Hārdings sīkāk raksturoja tālaika situāciju VDK un Padomju Savienībā.

Hārdings rakstīja, ka VDK nebija nebija lielu panākumu darbībā pret ASV un viens risinājums šīs situācijas labošanai bijis plašāk izmantot “draudzīgos izlūkdienestus”, piemēram, Čehoslovākijas vai Austrumvācijas izlūkdienestus.

Hārdinga grāmatā izteikts pieņēmums, ka VDK varbūt atvēra dosjē par Trampu jau 1977.gadā, kad viņš apprecēja 28 gadus veco modeli Ivanu Zelnīčkovu no Čehoslovākijas. Viņa pirmā sieva kā komunistu pārvaldītas valsts pilsone interesējusi gan šīs valsts izlūkdienestu StB, gan ASV Federālo izlūkošanas biroju (FIB) un Centrālo izlūkošanas pārvaldi (CIP).

Aukstā kara laikā čehu un ungāru spiegi bija pazīstami ar savu profesionālismu un bieži izmantoti ārvalstu operācijās, sevišķi ASV un Latīņamerikā, jo bija neuzkrītošāki par Maskavas sūtītiem padomju spiegiem.

Zelnīčkova pirmajā laulībā bija precējusies ar Austrijas nekustamo īpašumu aģentu. Septiņdesmito gadu sākumā viņa pārcēlusies uz Kanādu pie drauga - slēpošanas instruktora, lai gan tolaik atstāt Čehoslovākiju bija "neiedomājami grūti". Vēlāk viņa pārcēlās un Ņujorku un 1977.gada aprīlī apprecējās ar Trampu.

Saskaņā ar 2016.gadā Čehijā atslepenotām lietām Čehoslovākijas spiegi sekojuši Trampu pāra gaitām un lasījuši vēstules, kuras Ivana Trampa sūtījusi savam tēvam inženieriem Milošam. Saskaņā ar šīm lietām Ivana Trampa arī esot pieminējusi sava vīra augošu interesi par politiku.

Pievēršoties Trampa vizītei Maskavā 1987.gadā, Hārdings rakstīja, ka tā tikusi saskaņota padomju diplomātiskā dienesta augstākajā līmenī ar VDK atbalstu. Tā notikusi laikā, kad VDK ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs Vladimirs Krjučkovs gribējis, lai VDK darbinieki ārzemēs savervētu vairāk amerikāņu.

Pats Tramps stāstījis, ka ideja par viņa pirmo braucienu uz Maskavu radusies pēc tam, kad viņš 1986.gada rudenī kāda uzņemēja sarīkotā pasākumā sēdējis blakus Padomju Savienības vēstniekam Jurijam Dubiņinam un viņi runājuši par lielas luksusa viesnīcas celšanu Kremļa tuvumā. Dubiņina meita Natālija "bija lasījusi par Trampa Torni un zināja visu par to," Tramps rakstīja savā 1987.gadā izdotajā bestsellerā "The Art of the Deal" ("Darījuma māksla"). Natālija Dubiņina gan stāsta, ka Tramps viņas tēvu saticis jau 1986.gada martā Trampa Tornī un vēstnieks Trampu savaldzinājis kā labs angļu valodas pratējs un lielisks sarunu biedrs.

Tramps rakstīja, ka 1987.gada janvārī saņēmis Dubiņina vēstuli, kurā bijis teikts, ka padomju starptautiskā tūrisma aģentūra “Inturist" izrādījusi interesi par kopuzņēmuma veidošanu viesnīcas uzcelšanai un pārvaldīšanai Maskavā. Dubiņins saskaņoja braucienu, un Tramps ar sievu Ivanu un viņas asistenti 1987.gada 4.jūlijā izlidoja uz Maskavu, kur tika laipni uzņemts. Tramps šī brauciena laikā arī apmeklēja Ļeņingradu.

Hārdings atzīmēja, ka šajā un nākamajos Trampa braucienos uz Maskavu nekas netika panākts attiecībā uz biznesa iespējām Krievijā, bet Tramps esot atgriezies Ņujorkā ar jaunu stratēģisku mērķi veidot karjeru politikā, turklāt visaugstākajā līmenī - kā ASV prezidents.