Saeimas deputāti kritizē izmeklētāju darbu Kaimiņa lietā

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas atsevišķi deputāti šodien veltīja kritiku izmeklētāju darbam Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa lietā, bet lēmumu par viņa izdošanu kriminālvajāšanai vēl nepieņēma.

Daļa deputātu veltīja kritiku izmeklētāju darbam, jo attiecībā uz politiķi tika izbeigts kriminālprocess saistībā ar iepriekš izteiktajām aizdomām par politiskās partijas nelikumīgu finansēšanu, bet tagad prokuratūra lūdz izdot Kaimiņu kriminālvajāšanai par citu iespējamu pārkāpumu - grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu.

Parlamentārietis Nomunds Žunna (JKP) pauda uzskatu, ka 2018.gadā iepriekšējā, 12.Saeimas sasaukuma deputāti saistībā ar lūgumu izdot Kaimiņu tikuši maldināti. Politiķis pauda neizpratni, kāpēc Kaimiņš bija jāaiztur, jo tagad esot zināms, ka neesot bijuši pietiekami pierādījumi, lai tālāk virzītu aizdomas par politiskās partijas nelikumīgu finansēšanu. Jaunā konservatīvā partija 12.Saeimā nestrādāja, bet pašlaik tieši ar šo partiju politikas kuluāros tiek saistīts Kaimiņa vārds.

Atbildīgais prokurors Māris Urbāns skaidroja, ka aizturēšanai piekrita ne tikai izmeklētājs un prokurors, bet arī arī izmeklēšanas tiesnesis. Tāpat arī iepriekšējā sasaukuma Saeimas komisija atbalstīja deputāta izdošanu kriminālvajāšanai. Tāpēc, ja ir gribēšana izteikt pārmetumus, tad tiem jābūt "visos dārziņos", pauda prokurors.

Urbāna skatījumā, šāda diskusija būtu par procesuālas dabas jautājumiem, kur pastāv atšķirīgi viedokļi, un Saeimas komisija neesot platforma, kur to vērtēt. Prokurors skaidroja, ka no Kaimiņa saņemtās sūdzības par tiesībsargu rīcību 2018.gadā ir tikušas saņemtas un izskatītas.

Žunna pauda, ka iepriekšējās Saeimas sasaukums lūgumu Kaimiņu izdot kriminālvajāšanai neesot vērtējis pēc būtības. Kaimiņš 2018.gadā esot "prettiesiski aizturēts", tāpēc tagad esot svarīgi, lai "Mandātu komisija nekļūst par marionetēm, vienkārši izdodot kolēģi kriminālvajašānai bez iedziļināšanās", akcentēja politiķis.

Komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) pauda, ka 2018.gadā par Kaimiņa izdošanu "nobalsojām ar pompu". Kaimiņš pēc šāda lēmuma esot guvis būtiskus panākumus 13.Saeimas vēlēšanās, bet rūgtas pārdomas raisot jautājums, ko no situācijas ieguvusi sabiedrība.

Deputāts Raivis Dzintars (NA) izteicās, ka tas neesot pārmetums, bet jautājums - cik lielā mērā tikusi vērtēta 2018.gadā veikto darbību pamatotība un izraisītās sekas. Kaimiņa izdošana kriminālvajāšanai un viņa aizturēšana kardināli esot mainījusi 13.Saeimas vēlēšanu iznākumu. "Mēs dzīvotu citā realitātē, ja tolaik šāds lēmums nebūtu pieņemts," uzskata deputāts.

Prokurors Urbāns savā atbildē skaidroja, ka brīdī, kad 2018.gadā tika lūgta Kaimiņa aizturēšana, tā brīža vērtējumā pierādījumi radīja pārliecību, ka diez gan veiksmīgi varētu tikt pierādīta politiskās partijas nelikumīga finansēšana. Turpmāk noskaidrotie apstākļi dažādu iemeslu dēļ to neesot ļāvuši, skaidroja prokurors.

Urbāns norādīja, ka ģenerālprokurors Juris Stukāns tagad ir "noteicis latiņu" attiecībā uz deputātiem un citām amatpersonām "augstākā līmenī", proti, ka vairākkārtīgi esot jānomēra pirms lūgt atļauju kriminālvajāšanai un veikt aizturēšanu.

Kursīte-Pakule pauda, ka ir palicis ļoti rūgts nosēdums kopš Kaimiņa aizturēšanas 2018.gadā, kā arī nesen veiktās deputāta Alda Adamoviča (JV) izdošanas kriminālvajāšanai. Pēc aptuveni pusotra gada ir paredzētas Saeimas kārtējās vēlēšanas un jautājums, vai prokuratūra šajā laikā spēs panākt progresu šīs lietas izskatīšanā, vai arī atkal Kaimiņš tiks padarīts par mocekli, ar kura tēlu iegūt balsis, pauda politiķe.

Komisija šodien īsi uzklausīja arī Kaimiņa viedokli, kurš plāno izteikties arī nākamajā šim jautājumam veltītajā sēdē, kā arī plašākā mērā uzklausīja deputāta advokāta pausto kritiku prokuratūras darbam, kurā advokāts saskata nekonsekvenci.

Kā ziņots, lai vēl plašāk uzklausītu Kaimiņu un atbildīgo prokuroru, Mandātu komisija citā sēdē turpinās skatīt jautājumu saistībā ar Kaimiņa izdošanu kriminālvajāšanai.

Saeima jau pērn bija saņēmusi Ģenerālprokuratūras iesniegumu par lūgumu dot piekrišanu, lai Kaimiņu varētu saukt pie kriminālatbildības.

Kā ziņots, Kaimiņam izvirzītā apsūdzība mainīta uz maigāku pantu - ja sākotnēji kriminālvajāšana tika rosināta par grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu mantkārīgā nolūkā, kas radījis būtisku kaitējumu, tad tagad to plānots celt vienkārši par grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka aģentūru LETA informēja, ka prokuratūra lūdz Saeimai piekrist izdot Kaimiņu kriminālvajāšana pēc Krimināllikuma 217.panta 1.daļas par uzņēmumam vai organizācijai likumos noteikto grāmatvedības dokumentu, gada pārskatu, statistikas pārskatu vai statistiskās informācijas slēpšanu vai viltošanu. Par šādas normas pārkāpumu var piemērot brīvības atņemšanu līdz vienam gadam, piespiedu darbu vai naudas sodu.