Latvija līdz šim sniegusi atbalstu Baltkrievijai 246 500 eiro apmērā

© EP/SCANPIX/LETA

Ar valdības operatīvajiem lēmumiem, Latvija līdz šim ir sniegusi atbalstu Baltkrievijai 246 500 eiro apmērā, Saeimas Ārlietu komisijas sēdē deputātiem pauda Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV).

Viņa pavēstīja, ka ir noslēgti līgumi ar trīs nevalstiskajām organizācijām - biedrību "Latvijas Platforma attīstības sadarbībai" (LAPAS), biedrību "Centrs "Marta"" un Baltijas Mediju izcilības centru, kā arī ir piešķirts finansējums Vidzemes augstskolai stipendiju izmaksai sešiem baltkrievu studentiem.

Iepazīstinot deputātus ar finansējuma izlietojumu, Kalniņa-Lukaševica norādīja, ka LAPAS ir sniegusi palīdzību 600 juridisko konsultāciju nodrošināšanā, kā arī sniegusi plašu un praktisku atbalstu 17 cilvēku iebraukšanai Latvijā. ĀM parlamentārā sekretāre norādīja, ka dati līdz gada beigām varētu mainīties un palīdzību saņēmušo skaits varētu pieaugt.

"Centrs "Marta"" 911 reizes ir sniedzis informatīvu atbalstu cietušajiem Baltkrievijā, no tiem 340 sniegta juridiska, psiholoģiska vai medicīniska palīdzība. Savukārt 25 personām attālinātā režīmā ir nodrošinātas apmācības psiholoģiskā atbalsta sniegšanai. Tāpat nodrošināti arī kursi krīzes tālruņu operatoriem. Pēc Kalniņas-Lukaševicas paustā, Latvijas speciālistu apmācītie darbinieki tagad spēj nodrošināt kvalificētāku un labāku palīdzību daudziem Baltkrievijas cilvēkiem.

Tāpat viņa pavēstīja, ka Baltijas Mediju izcilības centrs sniedzis palīdzību 20 žurnālistiem un trīs viņus pavadošajām personām Latvijā, kas izgājuši rehabilitāciju, saņēmuši psihologa atbalstu un piedalījušies apmācības, piemēram, par digitālo drošību. Baltijas Mediju izcilības centrs ir nodrošinājis arī tiešsaistes formāta psiholoģiskā atbalsta konsultācijas 64 personām Baltkrievijā.

ĀM parlamentārā sekretāre norādīja, ka daļa no finansējuma tika piešķirta Veselības ministrijai, lai varētu uzņemt cilvēkus no Baltkrievijas rehabilitācijas centrā "Vaivari". Pēc Kalniņas-Lukaševicas rīcībā esošajiem datiem, iestādē medicīnisko rehabilitāciju līdz šim saņēmušas sešas personas.

"Runājot par šo daļu, visi līdzekļi vēl nav izlietoti. Mēs redzam, ka no Baltkrievijas puses nepieciešamība un vēlme pēc ilgstošākas rehabilitācijas ir mazinājusies, savukārt pieaugusi vajadzība sniegt palīdzību uz vietas," pauda ĀM parlamentārā sekretāre.

Līdz ar Saeimas Ārlietu komisijas ierosinājumu, nākamā gada budžetā Baltkrievijai ir paredzēti 120 000 eiro. Kalniņa-Lukaševica deputātiem pavēstīja, ka ĀM kopā ar nevalstiskajām organizācijām (NVO), ciešā saziņā ar Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību, cilvēktiesību aktīvistiem un Baltkrievijas diasporu Latvijā, strādā pie tā, lai noteiktu tos virzienus, kuriem šo finansējumu piešķirt.

Viņa pavēstīja, ka nedēļas sākumā notika NVO rīkots seminārs, lai apzinātu, kādas ir Baltkrievijas puses vajadzības. Viens no secinājumiem ir tāds, ka nepieciešams skatīties uz tiem aspektiem, kurus varētu neaptvert Eiropas Savienības 24 miljonu eiro lielā atbalsta programma Baltkrievijai - "EU4Belarus: solidarity with the people of Belarus" un koncentrēt Latvijas finansējumu "nišas palīdzības sniegšanai".

ĀM parlamentārā sekretāre informēja deputātus, ka noritējusi veiksmīga saruna ar Izraēlas vēstnieci Latvijā, kura paudusi interesi sniegt atbalstu "Centram "Marta"", lai varētu nodrošināt psihologa un krīzes palīdzības sniedzēju tiešsaistes apmācības.

"Sarunas tālāk jau notiks starp "Centru "Marta"" un vēstniecību, bet, manuprāt, tā ir laba zīme par uzticēšanos Latvijai un Latvijas pilsoniskajām organizācijām," sacīja Kalniņa-Lukaševica, piebilstot, ka Latvijā politisko patvērumu kopš 9.augusta prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā ir lūgušas 22 personas.

Svarīgākais