Opozīcija pārmet koalīcijai "deputātu kvotu" reanimēšanu

Opozīcijas deputāti uzskata, ka koalīcijas politiķi nākamā gada budžeta izskatīšanas procesā ir atdzīvinājuši tā dēvētās "deputātu kvotas", daudzgadu budžetā ieliekot priekšlikumus par konkrētiem infrastruktūras objektiem.

Valdības priekšlikums paredz piešķirt 250 000 eiro Daugavpils Būvniecības tehnikumam, lai 2021.gadā nodrošinātu jaunu, drošu energoekonomisku apkures katlu iegādi izglītības programmu īstenošanas vietā Dagdā, kā arī ēku remontdarbiem izglītības programmu īstenošanas Višķos.

Politiķe Dana Reizniece-Ozola (ZZS) vērsa uzmanību, ka, atbalstot tehnikumu, tas ir "tipisks deputātu kvotu priekšlikums", kas noformēts kā valdības priekšlikums uz otro lasījumu. Viņasprāt, normāli būtu bijis, ja par minēto izglītības nozari atbildīgā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavotu ziņojumu par objektu sagatavošanu. "Šī ir atgriešanās pie deputātu kvotām, kas iepriekš tikušas izskaustas," uzskata politiķe.

Opozīcijas deputāte Evija Papule arī uzskata, ka "tas ir kvotu jautājums", jo apkures katli vienā filiālē parasti ir IZM atbildībā.

Parlamentārietis Vjačeslavs Dobrovskis secināja, ka šādi priekšlikumi nodrošinot atbildi uz jautājumu, kāpēc ar krīzes risināšanu valstī sokas tik slikti. "Ja izrādās, ka valdība nodarbojas ar lemšanu par energoefektivitātes katlu iegādi katrai atsevišķai izglītības iestādei, tad saprotams, ka svarīgākām lietām nepaliek laika," pauda politiķis.

"Ja notika kaut kāds negadījums un katls nestrādā, tad vajadzēja vērsties pēc līdzekļiem, kas domāti neparedzētiem gadījumiem. Mēs te redzam kādu deputāta kvotu. Ja jau mums ir de facto šādas kvotas, tad būtu godīgāk, ja pie priekšlikuma būtu konkrēto dāvanu devēju uzvārdi," teica deputāts.

Politiķis Viktors Valainis (ZZS) atzina, ka priekšlikums ir ļoti labs un tas ir jāatbalsta. "Bet, ar ironiju sakot, valdība atņem 90 miljonus eiro pašvaldībām, bet tad dod atpakaļ pa mazumiņam pēc savas izvēles. Ir problēma ar melošanu sabiedrībai - ja tā ir deputātu kvota, tad tam tā arī ir jābūt, nevajag maldināt," sacīja deputāts.

Parlamentārietis dusmojās, ka, visticamāk, Latvijā ir ļoti daudz izglītības iestāžu, kam būtu vajadzīgi šādi katli, bet kas nav iekļauti budžeta projektā. "Vai tiešām ir aptaujātas visas Latvijas skolas? Vai tiešām visas iestādes, kam vajag remontus, ir izvērtas? Vai tiešām šīs ir tikai divas, kas būtu jāatbalsta?" taujāja deputāts, gan rosinot politiķiem, kuri iepriekš solījuši "jaunu politiku", šādus vārdus "mutē vairs neņemt".

Deputāte Ļubova Švecova atgādināja kolēģiem, ka izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) pati nākot no Dagdas.

"Klausos opozīciju un nevaru saprast - tāda sajūta, ka jums žēl, ka Dagdā būs katlu māja. Uzņēmējiem atteikts, viss atteikts, bet katlu māja būs. Jautājums jau mums visiem ir skaidrs. Man personīgi nav žēl, es neesmu skops," teica deputāts Aldis Gobzems, aicinot deputātus biežāk iesniegt priekšlikumus, lai palīdzētu gan Latgalei, gan izglītības sistēmai kopumā, "pat ja process ir nepareizs".

Deputāts Jānis Vucāns (ZZS) atzina, ka šis priekšlikums arī viņu nostāda ļoti grūtas izvēles priekšā, jo viņš labi atceras, kā 12.Saeimas sākuma periodā Izglītības komisijas vadībā devies uz Višķiem apzināt tur esošās problēmas.

"Pārdomas rodas saistībā ar to, ka visi citi profesionālās izglītības centri un visas pašvaldības mēģina šos jautājumus risināt, izmantojot Eiropas Savienības fondus vairāku gadu garumā. Bet te pēkšņi mēs redzam, ka to pat var izdarīt vienā gadā no valsts finansējuma," brīnījās politiķis.

Parlamentārietis Jānis Dūklavs (ZZS) atgādināja, ka mainot iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales principu, Latgales pašvaldībām tiks atņemti "lieli miljoni". Tāpēc apkures katlam paredzētais finansējums ir "tīrais sīkums", kas būtu jāatbalsta.

Minēto priekšlikumu deputātu vairākums atbalstīja.

Saeimā gan koalīcijas, gan opozīcijas deputāti atbalstīja arī deputātu Edmunda Teirumnieka (NA), Jura Rancāna (JKP) un Mārtiņa Bondara (AP) priekšlikumu par nepilnu 957 000 eiro piešķiršanu olimpiskā centra "Rēzekne" būvniecības pabeigšanai, ko opozīcijas deputāti arī vērtēja kā līdzekļus, kas piešķirti pēc "deputātu kvotas".

Reizniece-Ozola norādīja, ka sagaidītu - lai piešķirtu līdzekļus šādos gadījumos, sākotnēji Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) būtu jāizveido vismaz vidēja termiņa sporta būvju attīstības plāns, kas būtu izvērtēts Nacionālajā sporta padomē.

Politiķe pauda, ka kaut arī koalīcijas pārstāvji "turpina stāstīt", ka tas pēc būtības ir Saeimas Latgales apakškomisijas rosinājums, bet to nav iesniegusi apakškomisija, bet konkrēti deputāti. Parlamentāriete sacīja, ka priecātos redzēt, ka visa Latgales apakškomisija būtu rosinājuši šādas izmaiņas. Reizniece-Ozola piebilda, ka situācijā, kad milzu naudu koalīcija pašvaldībām ir atņēmusi, tad jāpriecājas, ja kādi līdzekļi tomēr tiek piešķirti.

Deputāte arī norādīja, ka šāda pieeja ar līdzekļu piešķiršanu vienam projektam turpinās katru gadu, tāpat arī gudrona dīķus "smēla katru gadu".

Deputāte Jūlija Stepaņenko saistībā ar šī priekšlikuma iesniegšanu mudināja Bondaru priekšvēlēšanu laikā labāk tikai "riņķot apkārt" olimpiskajam centram "Rēzekne", bet nemēģināt doties runāties pie kāda uzņēmēja vai uz kādu brūkošu bibliotēku. Stepaņenko norādīja, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) esot solījis Valsts prezidentam Egilam Levitam, ka deputātu kvotas nebūs. Tomēr arī šajā gadījumā varot redzēt šo sliktās prakses turpinājumu, norādīja politiķe.

Papule pauda, ka šis ir jauns apliecinājums, koalīcijas politiķi izmanto savus uzvārdus, lai dalītu "deputātu kvotas". Viņa arī norādīja, ka būtu jāatbalsta sporta centru veidošana profesionālās izglītības centros, kuros to nav.