Koalīcijas partneri izvairīgi vērtē Pūces lēmumu atgriezties Saeimā

© Vladislavs Proškins/F64 Photo Agency

Koalīcijas partneri izvairīgi komentāros par to, vai bijušā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) atgriešanās Saeimā deputāta amatā uzskatāma par ētisku un netraucēs turpmākai sadarbībai.

Taujāti par to, vai Pūces lēmums par atgriešanos Saeimā pēc ministra amata pamešanas, atzīstoties melos par caurlaides izmantošanu, ir ētisks un nemetīs ēnu koalīcijas turpmākajam darbam, politiķi akcentēja, ka kopumā kļūšana par deputātu ir Pūces izšķiršanās.

Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars pauda, ka, ja ir bijusi šāda neētiska rīcība, tad "tomēr uzņemties atbildību un noņemt ministru ir radikāls solis". "Vai Pūcem turpināt kā deputātam - tas ir Pūces un partijas lēmums, jo viņiem ir jāatbild vēlētāju priekšā par izdarītajām izvēlēm," teica Dzintars, piebilstot, ka profesionālā ziņā par sastrādāšanos ar Pūci viņš var teikt "tikai labus vārdus", jo Pūce bijis kompetents un turējis vārdu.

Jaunās konservatīvās partijas vadītājs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns pauda, ka strādāt vai nestrādāt Saeimā ir Pūces individuāls lēmums. Bordāna ieskatā tomēr uz notikušo jāskatās plašāk, ņemot vērā iespējamu plaša mēroga finanšu līdzekļu nelikumīgu izmantošanu Pūces pārstāvētajā politiskajā spēkā, "kā rezultātā, iespējams, nozagtas Saeimas un Rīgas domes vēlēšanas". Tāpēc "caurlaides lieta", Bordāna ieskatā, vērtējama mazāk kopējā problēmsituācijā.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzvēra, ka ir skaidrs, ka "šādos apstākļos ministrs veikt darbu valdībā jau nevarētu", atgādinot, ka viņš sagaida jauna ministra kandidātu. Kariņš norādīja, ka valdībai ir vēl daudz darāmā, tāpēc tai jābūt pilnā sastāvā.

"Attīstībai/Par!" (AP) Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts norādīja, ka Pūces atgriešanās Saeimā ir izvēle, ko viņš respektē. Politiķis akcentēja, ka saistībā ar jebkuriem pārmetumiem un aizdomām, kas tiek paustas attiecībā uz AP vai tās dalīborganizācijām, partiju apvienība izturēsies ar lielāko nopietnību, sadarbosies ar likumsargiem un, ja tiks konstatēti pārkāpumi, attiecīgi rīkosies.

Pavļuts arī vērsa uzmanību, ka Pūce ir demisionējis ne tikai no ministra amata, bet arī "Attīstībai/Par!" līdzpriekšsēdētāja un "Latvijas attīstībai" vadītāja posteņiem. Politiķis norādīja, ka partiju apvienības izpratnē ētikas normu ievērošana politiķiem nav izvēle un noteiktā latiņa šajā jautājumā ir augstāka nekā citiem iedzīvotājiem.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) norādīja, ka akceptē Jura Pūces (AP) izvēli ieņemt Saeimas deputāta amatu, ko, visticamāk, Pūce ir arī pārrunājis ar kolēģiem savā politiskajā apvienībā. Ministre arī pauda, ka Pūce ir zinošs kolēģis, ar kuru Petravičai bijis prieks strādāt kopā valdībā.

Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs resoriskajā pārbaudē izvērtēs publiski izskanējušo informāciju par Pūces, iespējams, prettiesisku SIA "Rīgas satiksme" autostāvvietas caurlaides izmantošanu. Par šādu, iespējams, likumpārkāpumu, nesen publiski paziņoja Mičerevskis

Tikmēr jau piektdien Saeimā saņemts Pūces iesniegums par viņa deputāta mandāta atjaunošanu. Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli deputātam, kurš iepriekš nolicis šo mandātu uz ministra pilnvaru laiku, dokuments par deputāta pilnvaru atjaunošanu ir jāiesniedz parlamenta Prezidijam nedēļas laikā no dienas, kad viņš beidzis ieņemt ministra amatu.

Politika

Lietuva iesniedz Krievijai protesta notu par raķešu un dronu triecieniem Ukrainai Viļņa, 10.sept., LETA--BNS. Uz Lietuvas Ārlietu ministriju trešdien tika izsaukts Krievijas pagaidu pilnvarotais lietvedis Aleksandrs Jolkins, kuram tika iesniegta protesta nota saistībā ar Krievijas raķešu un dronu triecieniem Ukrainai, paziņoja ministrija. Notā Lietuva pieprasa nekavējoties izbeigt agresiju pret Ukrainu, izvest okupācijas spēkus no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas un samaksāt kompensāciju par visiem zaudējumiem, kas Ukrainai nodarīti Krievijas agresijā. Lietuva arī pauda stingru protestu Krievijas pārstāvim par daudzajiem Polijas gaisa telpas pārkāpumiem, ko otrdienas vakarā un trešdien veica Krievijas bezpilota lidaparāti. "Šis uzbrukums būtu jāuzskata par bīstamu eskalāciju, kas vērsta pret Lietuvas stratēģisko partneri un NATO sabiedroto un vienlaikus pret NATO kolektīvo drošību kopumā," uzsvēra Lietuvas Ārlietu ministrija. Tā arī norādīja, ka vairāk nekā 800 bezpilota lidaparāti un 13 dažāda veida raķetes svētdien tika raidītas uz Kijivu un citām Ukrainas pilsētām, trāpot dzīvojamām ēkām, skolām, bērnudārziem un civilajai infrastruktūrai. Viena raķete trāpīja Ukrainas valdības ēkai. Uzbrukumā bija nogalinātie un ievainotie. Otrdien Ukrainas austrumos, Doneckas apgabala Jarovas ciematā, Krievijas vadāmās aviobumbas sprādzienā tika nogalināti 24 cilvēki, kas bija sapulcējušies uz pensiju izmaksu. "Ar šiem terora aktiem Krievija demonstratīvi noraida starptautiskos centienus izbeigt Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, panākt pamieru un nodrošināt ilgtspējīgu un ilgtermiņa mieru, un vēlreiz parāda, ka visi Krievijas pārstāvju vārdi par atvērtību sarunām un mieram ir tikai liekulība un vilcināšanas taktika," norādīja Lietuvas Ārlietu ministrija. Lietuva arī agrāk iesniegusi Krievijai protesta notas par triecieniem Ukrainai.

Svarīgākais