Mičerevskis komentē Pūces demisiju: Es atklāju tikai mazu daļa no tā, kas notiek patiesībā

© Vladislavs Proškins/F64 Photo Agency

Komentējot vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP) atkāpšanos no amata bijušais partijas biedrs Māris Mičerevskis aģentūrai LETA atzina, ka viņš publiski bija atklājis tikai mazāko daļu no tā, kas patiesībā notiek.

Viņš uzsvēra, ka negribētu pievērst uzmanību Pūces personai, jo viņš, lai arī vēlu, tomēr atzina, ka ir melojis. "Jāsaprot, ka tas, ko es teicu, ir ne tikai patiesība par daudzajām nelikumībām un valsts nozagšanu, bet tikai maza daļa no tā, kas notiek patiesībā," pauda politiķis.

Mičerevskis sociālajos tīklos arī apgalvoja, ka Pūce ne tikai meloja sabiedrībai par to, ka nelikumīgi bija ticis pie domes deputāta un pagaidu administrācijas caurlaidēm, bet arī esot pieprasījis Rīgas domei apmaksāt savas sodu kvītis.

Vaicāts par Mičerevska apgalvojumu par prasījumu apmaksāt soda kvītis un par pagaidu administrācijas caurlaidēm, Pūce aģentūrai LETA atbildēja, ka neplāno komentēt Mičerevska izteikumus.

LETA jau ziņoja, ka Pūce nolēmis atkāpties no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata, aģentūru LETA informēja partijā "Latvijas attīstībai".

Šādu lēmumu Pūce pieņēmis pēc bijušā partijas biedra Mičerevska paziņojuma, ka Pūce viņam prasījis sagādāt Rīgas domes deputāta autostāvvietu caurlaidi.

"Es esmu pieļāvis kļūdu. Man ir kauns, ka es esmu tā rīkojies Latvijas sabiedrības priekšā un manu kolēģu partijā, un partiju apvienībā priekšā. Arī draugu un ģimenes priekšā," paziņojumā par atkāpšanos no amata saka Pūce.

"Es par savu rīcību patiesi atvainojos un to no sirds nožēloju. Es esmu kļūdījies Rīgas pašvaldības autostāvvietu jautājumā, esmu patiesi izdarījis ļoti neveiksmīgu izvēli. Es esmu maldinājis savus kolēģus un Latvijas sabiedrību," pauž no amata aizejošais ministrs, uzsverot, ka par izdarītām kļūdām ir jāuzņemas atbildība un tieši to viņš arī darīs.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nolēmis izvērtēt publiski izskanējušo informāciju par Pūces, iespējams, prettiesisku SIA "Rīgas satiksme" autostāvvietas caurlaides izmantošanu.

Pūce sākotnēji noliedza, ka kopš Rīgas domes deputāta amata atstāšanas būtu mēģinājis iegūt Rīgas domes izsniegtu stāvvietas atļauju. Ministrs norādīja, ka jau divus gadus, kopš neesot Rīgas domes deputāts, viņam nav Rīgas domes izsniegtas stāvvietu atļaujas un viņš arī tādu nelietojot, kā arī nav centies tādu iegūt.

Pūce nenoliedza "Whatsapp" rakstīto, taču sākotnēji apgalvoja, ka "tas ir acīmredzams joks". "Mana komunikācija gan klātienē, gan "Whatsapp" ar Māri pamatā ir bijusi jokošanās un apcelšanās. Gan viņš tāds, gan es tāds. Un es esmu pārliecināts, ka viņš to tā arī saprata," iepriekš norādīja Pūce.

Mičerevskis pagājušajā nedēļā paziņoja, ka nolēmis izstāties no LA, jo viņam neesot pieņemama partijas līderu aizkulišu tirgošanās.

Politika

Lietuva iesniedz Krievijai protesta notu par raķešu un dronu triecieniem Ukrainai Viļņa, 10.sept., LETA--BNS. Uz Lietuvas Ārlietu ministriju trešdien tika izsaukts Krievijas pagaidu pilnvarotais lietvedis Aleksandrs Jolkins, kuram tika iesniegta protesta nota saistībā ar Krievijas raķešu un dronu triecieniem Ukrainai, paziņoja ministrija. Notā Lietuva pieprasa nekavējoties izbeigt agresiju pret Ukrainu, izvest okupācijas spēkus no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas un samaksāt kompensāciju par visiem zaudējumiem, kas Ukrainai nodarīti Krievijas agresijā. Lietuva arī pauda stingru protestu Krievijas pārstāvim par daudzajiem Polijas gaisa telpas pārkāpumiem, ko otrdienas vakarā un trešdien veica Krievijas bezpilota lidaparāti. "Šis uzbrukums būtu jāuzskata par bīstamu eskalāciju, kas vērsta pret Lietuvas stratēģisko partneri un NATO sabiedroto un vienlaikus pret NATO kolektīvo drošību kopumā," uzsvēra Lietuvas Ārlietu ministrija. Tā arī norādīja, ka vairāk nekā 800 bezpilota lidaparāti un 13 dažāda veida raķetes svētdien tika raidītas uz Kijivu un citām Ukrainas pilsētām, trāpot dzīvojamām ēkām, skolām, bērnudārziem un civilajai infrastruktūrai. Viena raķete trāpīja Ukrainas valdības ēkai. Uzbrukumā bija nogalinātie un ievainotie. Otrdien Ukrainas austrumos, Doneckas apgabala Jarovas ciematā, Krievijas vadāmās aviobumbas sprādzienā tika nogalināti 24 cilvēki, kas bija sapulcējušies uz pensiju izmaksu. "Ar šiem terora aktiem Krievija demonstratīvi noraida starptautiskos centienus izbeigt Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, panākt pamieru un nodrošināt ilgtspējīgu un ilgtermiņa mieru, un vēlreiz parāda, ka visi Krievijas pārstāvju vārdi par atvērtību sarunām un mieram ir tikai liekulība un vilcināšanas taktika," norādīja Lietuvas Ārlietu ministrija. Lietuva arī agrāk iesniegusi Krievijai protesta notas par triecieniem Ukrainai.

Svarīgākais