Ārlietu eksperts par ASV prezidenta vēlēšanām: Iespēja uzvarēt ir abiem

Cīņa starp ASV prezidenta kandidātiem - Donaldu Trampu un Džo Baidenu - ir sīva un iespēja uzvarēt vēlēšanās ir abiem, tādu viedokli pauda ārlietu eksperts, Vidzemes Augstskolas lektors Jānis Kapustāns.

Lektors norādīja, ka patlaban klātienes pasākumos īpaši aktīvs ir Tramps, kurš aktīvi cenšas pārliecināt gan savus atbalstītājus, gan arī tā sauktos svārstīgos balsotājus. Savukārt Baidens sākotnēji bija izvēlējies daļēji attālinātu pieeju, izvairoties no pasākumiem, kas paredzēti lielām cilvēku masām. Tagad, pēdējās dienās, arī Baidens piedalās klātienes kampaņā.

Kapustāns pavēstīja, ka, vadoties pēc absolūtā balsu vairākuma, Baidens (52%) ir tālu priekšā Trampam (44%), tomēr tas neatspoguļo iespējamo vēlēšanu rezultātu elektoru balsu sistēmas dēļ. Viņš pieminēja iepriekšējās ASV prezidenta vēlēšanas, kurās absolūto balsu vairākumu ieguva Demokrātiskās partijas kandidāte Hilarija Klintone, tomēr uzvarēja Tramps.

"Vēlēšanu rezultātu izšķirs lielie ASV štati, kuriem ir visvairāk elektoru balsu. Piemēram, lielākajā elektoru balsu štatā - Teksasā, kam 38 elektoru balsis, Tramps šobrīd ir vadībā. Jāsaka, ka rezultāti var būt diezgan neprognozējami un patlaban nevajadzētu norakstīt Trampu vēlēšanu zaudētāja kārtā," uzsvēra Vidzemes Augstskolas lektors.

Tāpat ārlietu eksperts akcentēja, ka ir jābūt ļoti piesardzīgiem, interpretējot aptauju rezultātus, jo pirms četriem gadiem diezgan negaidīti ASV prezidenta vēlēšanās uzvarēja Tramps. Tas ļauj pieļaut, ka aptaujās daļa amerikāņu nebija atklājuši savu patieso izvēli, to noklusējot.

Kapustāns pavēstīja, ka Trampa atbalstītāji tic viņam ļoti pārliecinoši un to vidū ir daudz pārliecinātu reliģijas aizstāvju. Iepriekšējās vēlēšanās Trampam ļoti palīdzēja tas, ka viņš sevi pozicionēja kā cilvēku, kurš nav bijis pie varas un ka viņš "nāk no malas kā vienkāršs, lai arī bagāts cilvēks". Atklāts ir jautājums, vai Baidenam vēlēšanās palīdzēs tas, ka viņš iepriekš jau ir bija ASV viceprezidents.

Runājot par to, kā priekšvēlēšanu debates varētu ietekmēt rezultātus, Kapustāns akcentēja, ka, pēc analītiķu domām, tām nav bijušas tik būtiskas nozīmes. Piemēram, debatēs Tramps norādīja, ka viņa prezidentūras laikā ASV ekonomika piedzīvojusi uzplaukumu, kas, Kapustāna ieskatā, arī atbilst patiesībai.

"Pirms gada Trampa izredzes uzvarēt vēlēšanās bija ļoti augstas, tomēr Covid-19 izplatība ASV ir ienesusi lielas izmaiņas. No pašreizējā prezidenta administrācijas puses izskanēja apgalvojums, ka tā ir veiksmīgi uzveikusi pandēmiju, kas neatbilst faktiskajai situācijai. Katru dienu ASV ar Covid-19 inficējas 100 000 cilvēki un nespēja kontrolēt infekcijas izplatību Trampa izredzes uzvarēt vēlēšanās mazina," pauda Vidzemes Augstskolas lektors.

Runājot par abu ASV prezidenta amata kandidātu pirmsvēlēšanu kampaņām un to efektivitāti, Kapustāns norādīja, ka pamatīgu analīzi varēs veikt pēc vēlēšanām, tomēr, skatoties no malas, Tramps izmanto emocionāli lādētus izteikumus, kas var atbilst un var arī neatbilst patiesībai. Savukārt Baidens izmanto argumentētāku retoriku, kas parasti cilvēkiem šķiet daudz sausāka un mazāk interesanta.

Runājot par to, kā vēlēšanu rezultāti ietekmēs tālāko ASV politiku, Vidzemes Augstskolas lektors norādīja, ka šajā jautājumā iezīmējas divas atšķirīgas tendences, proti, Tramps ved ASV uz lielāku izolāciju, iestājas pret starptautiskām institūcijām un arī starptautisku sadarbību.

"Joprojām Tramps nav prognozējams. Viņš var pieņemt negaidītus lēmumus, kas nemaz līdz galam neīstenojas. Baidena ievēlēšanas gadījumā būtu lielāka prognozējamība un atgriešanās pie nosacītas "vecās kārtības"," pauda Kapustāns.

Runājot par jautājumiem, kas būs jārisina nākamajam prezidentam, Vidzemes Augstskolas lektors norādīja, ka viens no tiem ir starprasu un policijas spēka izmantošanas jautājums. Trampam šīs pretrunas nav izdevies mazināt, tomēr, Kapustāna ieskatā, prezidentam ir jāmēģina aicināt puses uz lielāku dialogu, nevis tās vairāk sanaidot. Tramps iepriekšējā pirmsvēlēšanu kampaņā akcentu lika uz imigrācijas ierobežošanu, ko viņš ir spējis mazināt, bet ne apturēt. Savukārt demokrāti Baraka Obamas prezidentūras laikā vairāk iestājās par esošo nelegālo imigrantu integrāciju, piešķirot tiem legālu statusu, tomēr jaunu imigrantu plūsmas tas nemazināja.

Viens no izaicinājumiem Baidenam varētu būt turēt izteikto solījumu, ka katrs amerikānis saņems bezmaksas Covid-19 vakcīnu, kad tā būs pieejama. Ārlietu eksperts norādīja, ka šis ir interesants solījums, jo ASV parasti ar sociālismam atbilstošu pieeju nenodarbojas.

"Ja Baidenam izdotos atrisināt Covid-19 krīzi, tas palīdzētu ASV ekonomikai. Ārlietās viņš sola neapšaubīt NATO. Viņš paudis atbalstu Baltijas valstīm un asi izteicies par Krievijas politiku, salīdzinot ar Trampu, kurš vairās no stingrākiem izteikumiem Krievijas virzienā," skaidroja Kapustāns.

Tāpat Vidzemes Augstskolas lektors uzsvēra, ka, pēc pētnieku domām, Latvijai izdevīgāka varētu būt Baidena ievēlēšana ASV prezidenta amatā. Pastāv bažas, ka otrajā termiņā Tramps ne tikai apšaubīs NATO vajadzību, bet arī nāks klajā ar paziņojumu, ka ASV no NATO izstājas. Tāpat pašreizējais ASV prezidents ir paziņojis par ASV karavīru skaita samazināšanu Eiropai, kas Latvijai nenāktu par labu, pauda Kapustāns.

"Patlaban notiek aktīvas sarunas, ka daļu karavīru nevedīs atpakaļ uz ASV, bet pārvietos uz Poliju un, iespējams, uz Baltijas valstīm. Bet, jebkurā gadījumā, karavīru skaitu Eiropā ir paredzēts samazināt un tas mazina drošības garantijas," norādīja Kapustāns, uzsverot, ka Latvijā vairākums iestājas par Baidenu.