Putins pieļauj Karabahas buferzonas nodošanu Azerbaidžānai

Krievija jau ilgstoši ir iestājusies par to, ka Azerbaidžānai tiek nodoti Kalnu Karabahas drošības buferzonas septiņi rajoni, kas kopš 90.gadu kara atrodas armēņu spēku kontrolē, bet kas sākotnēji neatradās PSRS laikos pastāvējušā autonomā apgabala sastāvā, ceturtdien paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

"Mēs jau no sākta gala savu pozīciju esam balstījuši nostājā, ka ir jārunā, mūsu pozīcija ir absolūti atklāta par iespēju nodot Azerbaidžāni piecus plus divus rajonus, nodrošinot zināma režīma zonu Karabahai, mijiedarbību ar Armēniju un tā tālāk," investīciju foruma "Krievija sauc!" plenārsēdē sacīja Putins.

Viņš atgādināja, ka Karabahas konflikts sākās ar etniskām sadursmēm un ka PSRS vadība nav īstenojusi nekādus efektīvus pasākumus, lai garantētu cilvēku drošību.

"Armēņi ķērās pie ieročiem un to izdarīja paši. Labi viņi rīkojās vai slikti, bet sākotnējais stimuls uz šīm darbībām bija negatīvie notikumi uz etniskā pamata. Tas noveda pie tā, ka gan pati Kalnu Karabaha, gan vēl septiņi Azerbaidžānas rajoni nonāca Armēnijas kontrolē," atgādināja Putins.

"Un par ko runā Azerbaidžāna? Par to, ka katrā gadījumā septiņiem rajoniem nav nekāda sakara ar nedz ar etnisko konfliktu, nedz Armēniju. Azerbaidžāna saka: mums ir tiesības atgūt šīs teritorijas. Katram ir sava taisnība. Šeit nav vienkāršu risinājumu, jo mezgls ir ļoti sarežģīti sasiets," norādīja Putins.

Lai ilgtermiņā noregulētu konfliktu, "ir jāatrod interešu līdzsvars, kas apmierinātu abas puses", rezumēja Krievijas prezidents.

Iespēju nodot Kalnu Karabahas drošības buferzonu Azerbaidžānai vēl pagājušajā nedēļā intervijā Krievijas ziņu aģentūrai TASS pieļāva arī Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans.

Atbildot uz aģentūras jautājumu, vai premjers ir gatavs noregulējumam, kad Azerbaidžānas pusei pakāpeniski tiek atdotas teritorijas, kas atrodas ārpus bijušā Kalnu Karabahas autonomā apgabala robežām, atskaitot Lačinas koridoru, kas Kalnu Karabahu savieno ar Armēniju, Pašinjans sacīja: "Armēnija bija gatava šādam vai aptuveni šādam risinājumam pirms vairākiem gadiem. Bet šeit ir svarīga viena nianse - kas būs ar Kalnu Karabahas statusu. Es šeit domāju arī Kazaņas iniciatīvu."

Minētā iniciatīva paredz pagaidu statusa piešķiršanu Kalnu Karabahai un sarunu sākšanu par pastāvīgo statusu. Plānā paredzēta Kalnu Karabahas drošības buferzonas, kas šobrīd atrodas armēņu spēku kontrolē, nodošana Azerbaidžānai.

Kalnu Karabahas konfliktā intensīvas kaujas atsākās 27.septembrī.

Konflikta eskalācijā, kas ir asiņainākā kopš 1994.gada pamiera, abās pusēs dzīvību zaudējuši vismaz 1252 cilvēki.

Nogalināti vairāk nekā 130 civilisti, tūkstošiem cilvēku bijuši spiesti pamest savas dzīves vietas.

Tiek ziņots, ka Azerbaidžānas spēkiem palīdz Turcijas bruņoto spēku virsnieki un Turcijas organizēti kaujinieki no Sīrijas.

Baku noraida visus risinājumus, kas ļautu armēņiem saglabāt kontroli pār Kalnu Karabahu.

Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad notika karš par galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahu.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.