Lietuvā notiek Seima vēlēšanu otrā kārta

 
©AP/SCANPIX/LETA

Lietuvā svētdien notiek Seima vēlēšanu otrā kārta, kurā vēlētājiem jāizraugās vēl 68 parlamenta deputāti vienmandāta apgabalos, kas netika ievēlēti 11.oktobrī notikušajā vēlēšanu pirmajā kārtā.

Šai balsojumā izšķirsies, kāda koalīcija Lietuvu pārvaldīs turpmākos četrus gadus - labēji centriska vai kreisi centriska.

Lietuvas Seima vēlēšanās tiek sadalīts 141 deputāta mandāts. 70 deputātus ievēlē daudzmandātu apgabalā pēc partiju sarakstiem, bet 71 - vienmandāta apgabalos, kur pirms divām nedēļām tikai trīs deputāti ieguva vairāk nekā puses balsojušo vēlētāju atbalstu.

Pārējos apgabalos spēkiem mērosies divi pirmajā kārtā visvairāk balsu ieguvušie vēlētāji.

Saskaņā ar Lietuvas Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) datiem pirmajā kārtā vislabāk veicās lielākajai opozīcijas partijai - konservatīvajai "Tēvzemes savienībai - Lietuvas kristīgajiem demokrātiem", kas ieguva 23 mandātus.

Otrajā vietā palika pašlaik valdošā centriskā Zemnieku un zaļo savienība ar 16 mandātiem.

Tai sekoja Viktora Uspaskiha vadītā populistiskā Darba partija ar deviņiem mandātiem, kā arī Lietuvas Sociāldemokrātu partija un šo vēlēšanu debitante liberālā Brīvības partija - katra ar astoņiem mandātiem - un Liberāļu kustība ar sešiem mandātiem.

Pārējās partijas daudzmandātu apgabalā nepārvarēja 5% barjeru iekļūšanai Seimā, savukārt vienmandāta apgabalos pirmajā kārtā ievēlēti tikai trīs deputāti, tai skaitā tēvzemiešu saraksta līdere Ingrīda Šimonīte un divi pašreizējā valdošajā koalīcijā ietilpstošās "Lietuvas poļu vēlēšanu akcijas-Kristīgo ģimeņu savienības" politiķi. No trešās tagadējās valdošās koalīcijas partijas - Sociāldemokrātu darba partijas - vēlēšanu pirmajā kārtā neviens kandidāts parlamentā nav iekļuvis.

Pēc Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūta docenta Mažvīda Jastramska teiktā, šīs vēlēšanas varētu iezīmēt zināmu lūzumu, jo pirmo reizi kopš 1996.gada lielāko daļu vēlētāju balsu ieguvušas labējās partijas.

Kā liek domāt ekspertu prognozes, arī otrā kārta varētu izrādīties labvēlīga labējiem politiskajiem spēkiem. Tomēr politologi atzīst, ka par izteiktiem vēlēšanu favorītiem runāt vēl nevar un iespējamās koalīcijas sastāvu pēc pirmās kārtas prognozēt nav vērts, lai gan jau šobrīd noprotams, ka var izveidoties vai nu centriski kreisa koalīcija, kurā apvienotos zaļzemnieki, Lietuvas Sociāldemokrātu partija un Darba partija, vai centriski labēja koalīcija, kurā darbotos tēvzemieši kopā ar Brīvības partiju un Liberāļu kustību. Ja nedz vienai, nedz otrai koalīcijai neizdotos iegūt nepieciešamo vairākumu - 71 deputāta mandātu, visu varētu izšķirt daži Seimā iekļuvušo mazo partiju mandāti.

Pašreizējais zaļzemnieku deleģētais bezpartijiskais premjers Sauļus Skvernelis, kurš ir zaļzemnieku premjera amata kandidāts arī šajās vēlēšanās, izteicis cerību, ka spēku samēru vēl iespējams mainīt, un aicinājis cilvēkus aktīvi piedalīties otrajā kārtā, bet vienlaikus pieļāvis, ka pēc vēlēšanām zaļzemniekiem varētu nākties strādāt arī opozīcijā.

Tikmēr tēvzemiešu līderis Gabrieļus Landsberģis neslēpis, ka viņa partija ir ir gatava veidot plašu koalīciju, neizslēdzot sarunas pat ar Darba partiju. Tēvzemiešu premjera amata kandidāte Šimonīte savukārt norādījusi, ka gadījumā, ja valdību tiktu uzticēts veidot viņai, potenciālie ministri tiktu izraudzīti pēc spējām un kvalifikācijas, nevairoties uzticēties profesionāliem citu partiju ieteiktiem pretendentiem.

Ar vislielāko kandidātu skaitu - 54 - otrajā kārtā iekļuvusi "Tēvzemes savienība - Lietuvas kristīgie demokrāti", otrajā vietā ar 32 kandidātiem ir Zemnieku un zaļo savienība. Abu spēcīgāko sāncenšu izvirzītie kandidāti savā starpā sacentīsies 26 vēlēšanu apgabalos. Tālāk seko Lietuvas Sociāldemokrātu partija un Brīvības partija - katra ar 12 kandidātiem, Liberāļu kustība ar deviņiem kandidātiem, vairākas mazāk veiksmīgas partijas un seši kandidāti, kas sevi izvirzījuši paši.

Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūta docents Mažvīds Jastramskis atgādinājis, ka 2016.gada Seima vēlēšanu pirmajā kārtā tēvzemiešiem veicās mazliet labāk nekā zaļzemniekiem, bet otrajā svaru kauss negaidīti nosvērās par labu pēdējiem, jo zaļzemniekus vēlētāji uzlūkoja kā jaunu partiju, taču šoreiz viņiem tādas priekšrocības nav - tagad cilvēki viņus vērtē kā partiju, kas jau četrus gadus atradusies pie varas.

Līdzīgu viedokli Lietuvas sabiedriskās raidorganizācijas ziņu portālam "Lrt.lt" paudis arī Kauņas Vītauta Dižā universitātes profesors Laurs Bielinis, tomēr vienlaikus norādījis, ka vēlētāji parasti sliecas izlīdzsvarot politiskos spēkus un, redzot, ka pirmajā kārtā labāk klājies vieniem, otrajā nereti atbalsta zaudētājus.

Pēc viņa teiktā, lai gan vēlēšanas vienmandāta apgabalos tiek uzskatītas par personību sacensību, šai reizē svarīga loma būs arī partiju pūliņiem mobilizēt vēlētājus.

Eksperti īpaši brīdinājuši neļauties bezrūpībai tos kandidātus, kuri pirmajā kārtā savā apgabalā pārliecinoši ieguvuši visvairāk balsu, jo tieši tādos gadījumos otrā kārta mēdz sagādāt vislielākos pārsteigumus, viņu pretiniekiem apvienojot spēkus.

Tikmēr Mīkola Romera universitātes politoloģe Rima Urbonaite norāda, ka vēlēšanu rezultātus acīmredzot ietekmēs arī pēdējo dienu straujā Covid-19 izplatība valstī, kas liek esošajai koalīcijai izšķirties par aizvien stingrākiem ierobežojumiem, vairs nedomājot par to, kas partijām būtu izdevīgāk vēlēšanu kontekstā.

Vienlaikus viņa atzinusi, ka pašreizējā situācijā jebkurš valdības lēmums izraisīs neapmierinātību vienā vai otrā daļā sabiedrības - vieni ierobežojumus kritizēs, citiem tie liksies nepietiekami.

Urbonaite arī uzskata, ka šai priekšvēlēšanu kampaņā partijas visai maz centušās definēt pašas savu identitāti vai, precīzāk, konstruējušas to, akcentējot pretinieka tēlu, nevis runājot par to, kas tās pašas ir.