Piektdiena, 19.aprīlis

redeem Fanija, Vēsma

arrow_right_alt Politika

Adamovičam inkriminētie noziegumi izgaismo deputātu kompensāciju regulējuma trūkumus

© Vladislavs Proškins/F64 Photo Agency

Saeimas deputātam Aldim Adamovičam (JV) inkriminētie noziegumi izgaismo Saeimas deputātiem piešķiramo kompensāciju regulējuma trūkumus, izriet no šodien parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde pārrunātā.

Adamovičs tiek vainots trīs iespējamos pārkāpumos, kas saistīti ar kompensāciju piešķiršanu. Divas epizodes saistītas ar degvielas kompensācijām, savukārt vēl viena epizode ir par dzīvojamo telpu īres kompensācijām.

Komisijas sēdē deputāti aktīvi diskutējuši par to, ka no regulējuma neizriet ne tas, cik bieži un kādos laikos deputātam būtu jāatrodas īrētā dzīvoklī, par ko tiek saņemtas kompensācijas, ne arī citi jautājumi, kas skar šo tēmu.

Komisijas priekšsēdētājas vietnieks Vitālijs Orlovs (S) pauda, ka, regulējumā ir daudz neskaidrību un to atrisināšanai būtu jāpiesaista Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Deputāts vēlētos saņemt skaidrojumu, ko tad īsti deputāts drīkst un nedrīkst darīt saistībā ar kompensācijām.

Arī deputāts Andris Skride (AP) akcentēja, ka nav saprotams, kā tiek izšķirts tas, vai, piemēram, degviela tiek patērēta darba vajadzībām un darba laikā, ja deputātiem darba laiks īsti nav noteikts.

Adamoviča ieskatā noteikumi par kompensācijām ir ļoti vispārīgi. "KNAB pārstāve bija teikusi, ka noteikumi būtu jāizstrādā sīkāk," sarunu ar biroju atstāstīja politiķis, piebilstot, ka patlaban noteikumos ir tikai tas, ka degvielu var uzpildīt savā mašīnā, bet saistībā ar dzīvojamo telpu īri nav atrunāts tas, cik bieži dzīvoklī jāuzturas.

"Jebkurā gadījumā man Rīgā kaut kāda dzīvojamā platība bija jāīrē, jo katru dienu uz Preiļiem nevaru izbraukāt," pauda politiķis, norādot, ka viņam inkriminētie nodarījumi nebija "nekādas mahinācijas".

"Atzīstu, ka es dzīvoklī ļoti reti biju, taču (..) šajā gadījumā es pat nevarēju iedomāties, ka es viltoju dokumentus un mantkārīgā nolūkā kaut ko izmantoju," sacīja politiķis.

"KNAB teica, ka noteikumi ir vispārīgi. Piefiksēju sev, ka iesim uz kaut kādu detalizāciju tikai tāpēc vien, lai stingrāk reglamentētu limita iztērēšanu. Salīdzinot ar citu valstu parlamentāriešiem, mēs neesam tik labi saimnieciski nodrošināti, lai varētu pieklājīgi izskatīties un jebkurā brīdi iet uz jebkuru vietu kā parlamentārieši," secinājis politiķis.

Paužot neticību, ka Adamovičs būtu apzināti un ļaunprātīgi pārkāpis likumu, deputāts Ilmārs Dūrītis (AP) pieļāva, ka šādas lietas ir "garšīgs darbs" KNAB.

"Deputātu kompensāciju jautājums Saeimā uzplaiksnī ik pa laikam. Man kā jaunam deputātam rodas sajūta, ka tās ir tāds mehānisms, kā deputātu neitralizēt uz kādu laiku. Man rodas sajūta, ka Adamovičs, kurš tagad ir spiests taisnoties, zināmā mērā, visticamāk, kā cilvēks nespēj izdarīt tik daudz, cik deputāts varētu darīt, ja nebūtu tādu nepatikšanu," pieļāva deputāts.

Viņš sacīja, ka kompensācijas viņam atgādinot sieru peļu slazdā.

"Nav izdevīgāka situācija valstij un Saeimai, ja deputāts izmanto savu mašīnu utt., daudz ieguldot transportlīdzekļa uzturēšanā, un valsts kompensē viņam degvielu, kas no kopējām uzturēšanas izmaksām ir mazākā daļa. Es esmu pilnībā pārliecināts, ka, braucot ar savu auto un neprasot šoferi, es ietaupu valsts naudu," sacīja Dūrītis.

Atsaucoties uz sarunu ar KNAB, Adamovičs pauda, ka noteiktos kompensāciju koeficientus varētu pielikt pie deputātu algas.

"Tu nezini, kādi ir noteikumi, un tevi vēl var saukt pie kriminālatbildības. Te ir problēmas ar taisnību," noklausoties diskusiju, sacīja deputāts Raivis Dzintars (VL-B/LNNK), kuram KNAB un Ģenerālprokuratūras secinājumi par Adamoviča darbībām šķiet kļūdaini.

Komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK) pauda, ka, viņasprāt, patlaban radusies situācija, kurā deputāti tiek uztverti kā potenciālie noziedznieki, savukārt Saeima, mēģinot striktāk regulēt un noteikt sodus par kompensāciju mehānisma pārkāpumiem, pārvērtīšoties par represiju iestādi.

"Lai kāds mēģina pierādīt ar visām noklausīšanām, ka Adamovičs nedzīvo Preiļos. Mēs, protams, varam mēģināt precizēt visus nolikumus, bet man paliek neskaidrs, kāpēc KNAB nevēršas pie likumdevēja par normas izmantošanu. Man ir ļoti smaga sirds, ka esam sarīdīti - vienā pusē ir tiesneši, bet var būt arī tiesu sistēmai cilvēcīga seja," teica politiķe.

Viņa uzskata, ka šādos gadījumos būtu jāsāk ar brīdinājumu vai administratīvo sodu.

Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurora pienākumu izpildītājs Ando Skalbe arī piekrita, ka noteikumi par kompensācijām nav detalizēti un daudzi varbūt tos neizprot.

"Negribu teikt, ka visi deputāti ir krāpnieki. Tāpēc sava nozīme šai lietai ir prevencijā," noteica Skalbe.

Kā ziņots, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šodien piekrita par, iespējams, veiktu krāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojumu kriminālvajāšanai izdot parlamenta deputātu Adamoviču.

Lēmumu komisija pieņēma vienbalsīgi. Par minēto vēl jālemj Saeimai.

Ģenerālprokuratūra lūdza Adamoviču izdot kriminālvajāšanai saistībā ar trim Krimināllikuma pantiem, proti, krāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojumu.

Krimināllikums par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ja tas izdarīts mantkārīgā nolūkā paredz brīvības atņemšanu līdz četriem gadiem, piespiedu darbu, vai naudas sodu. Par dienesta viltojumu, ja tās izdarīts mantkārīgā nolūkā var piemērot brīvības atņemšanu līdz četriem gadiem, piespiedu darbu, vai naudas sodu. Savukārt par krāpšanu var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem, piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli, par piekrišanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Saeimas locekli, viņa apcietināšanai, kratīšanas izdarīšanai pie viņa vai citādai personas brīvības ierobežošanai parlaments lemj pēc Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas ziņojuma. Šajā laikā prokuratūrai un tiesai ir tiesības piemērot attiecīgajam Saeimas loceklim visus kriminālprocesuālajos likumos noteiktos piespiedu līdzekļus.

Ja deputāts apcietināts, viņš zaudē tiesības piedalīties Saeimas un tās komisiju sēdēs, kā arī citu to institūciju sēdēs, kurās Saeima viņu ievēlējusi vai apstiprinājusi.