Eksperts atklāj, kādi varētu būt Makrona nolūki, apmeklējot Latviju
Ar vizīti Latvijā Francijas prezidents Emanuels Makrons varētu meklēt sabiedrotos, lai stiprinātu savas valsts kā līderes lomu Eiropas Savienībā (ES), šādu uzskatu pauda ārlietu eksperts, Vidzemes Augstskolas lektors un Rīgas Stradiņa Universitātes doktorants Jānis Kapustāns.
Pirms diviem gadiem Vācijas kanclere Angela Merkele paziņoja, ka nekandidēs Bundestāga vēlēšanās un apsolīja palikt Vācijas kancleres amatā līdz 2021.gadam, bet pēc tam atstāt politiku uz visiem laikiem.
Ārlietu eksperts uzsvēra, ka tuvojas Merkeles ēras beigas, norādot, ka tieši pašreizējā Vācijas kanclere bija visietekmīgākā ES politiķe un vadošā līdere. Kapustāns norādīja, ka Makronam ir ambīcijas atkal padarīt Franciju par ietekmīgāko bloka valsti, kāda tā bija pirms Merkeles laikmeta.
"Viena no iespējām ir, ka Francija varētu mēģināt pārņemt vadošo lomu ES. Otrkārt, Makrons ir ieinteresēts dažādos ES jautājumos gūt arī austrumeiropiešu atbalstu, tāpēc notiek šādas vizītes un tikšanās," sacīja Kapustāns. Ārlietu eksperts norādīja, ka Lietuvā ir dislocēti Francijas karavīri starptautiskās NATO vienības sastāvā, kurus pirms vizītes Latvijā apmeklēs Makrons.
Kapustāns akcentēja, ka Francijai patlaban ir vairāki aktuāli jautājumi, no kuriem viens ir konflikta Sīrijā izraisītā migrācija. Tāpat Vidzemes Augstskolas lektors minēja, ka Makronam ir viedoklis, ka vajadzētu vairāk runāt ar Krieviju un tās prezidentu Vladimiru Putinu. Šeit, kā uzsvēra ārlietu eksperts, parādās zināmas atšķirības ar Latvijas pozīciju.
"Šāda pieeja nebūt nenozīmē, ka Makronam simpatizē tas, ko dara Krievija. Domāju, ka Makrons vēlas uzklausīt Latviju un, iespējams, pierunāt, lai Latvija nebloķētu kādas iespējamas Francijas iniciatīvas dažādos jautājumos," sacīja Kapustāns.
LETA jau vēstīja, ka 29.septembrī un 30.septembrī Latviju oficiālā vizītē apmeklēs Francijas prezidents Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Valsts prezidenta kancelejā, tā būs pirmā Francijas prezidenta vizīte Latvijā divpusējā formātā kopš prezidenta Žaka Širaka oficiālā apmeklējuma 2001.gadā.