Vācija neatzīst Lukašenko par Baltkrievijas prezidentu

© EPA/SCANPIX/LETA

Vācija neatzīst Aleksandru Lukašenko par Baltkrievijas prezidentu, jo viņa pārvēlēšanai trūcis "demokrātiskas leģitimitātes", trešdien paziņoja Vācijas valdības preses sekretārs Štefens Zeiberts.

"Minimālās prasības demokrātiskām vēlēšanām netika nekādi ievērotas. Tās nebija nedz brīvas, nedz godīgas," pēc trešdien Minskā negaidīti sarīkotās līdzšinējā Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko inaugurācijas ceremonijas paziņoja Zeiberts.

Iepriekš Latvija un Lietuva paziņoja, ka neuzskata Lukašenko par leģitīmu Baltkrievijas prezidentu.

Ar līdzīgiem paziņojumiem nākušas klajā arī Dānija, Čehija, Slovākija un Polija.

"Nedemokrātiskās vēlēšanās ievēlētu prezidentu nevar uzskatīt par tādu, kurš ieņem amatu likumīgi, neskatoties uz to, vai viņa zvēresta nodošana bijusi oficiāla vai slepena," teikts Polijas Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Minskas Neatkarības pilī trešdien notika Lukašenko inaugurācijas ceremonija, kas līdz pēdējam brīdim tika turēta noslēpumā.

Parasti inaugurācijas ceremonija tiek iepriekš izsludināta un ir liels valsts mēroga notikums, taču šoreiz tā tika turēta slepenībā.

Baltkrievijā kopš prezidenta vēlēšanām 9.augustā notiek plaši protesti pret Lukašenko režīmu.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem Lukašenko vēlēšanās ieguvis 80,1% balsu, kamēr opozīcijas kandidāte Tihanovska tikai 10,1% balsu.

Taču opozīcija, pamatojoties uz liecībām par nepieredzēti plašiem pārkāpumiem, apgalvo, ka šie rezultāti ir viltoti.

Vēlēšanu rezultātus atteikusies atzīt arī Eiropas Savienība (ES) un citas Rietumvalstis, un Baltkrievijai draud ASV un ES sankcijas par vēlēšanu rezultātu viltošanu un protestētāju apspiešanu.

ANO cilvēktiesību izmeklētāja Anaisa Marina pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Baltkrievijā kopš vēlēšanām agresīvi aizturēti vairāk nekā 10 000 cilvēku un saņemtas vairāk nekā 500 sūdzības par spīdzināšanu un tūkstošiem cilvēku tikuši mežonīgi piekauti.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais