Eksperte atklāj, ko nozīmē Lukašenko lēmums atcelt vēstnieku Latvijā

 
©AP/SCANPIX/LETA

Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko lēmumu atcelt no amata vēstnieku Latvijā Vasiliju Markoviču varētu uzskatīt par politisku žestu Latvijas valdībai, pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece Beāte Livdanska.

"Iespējams, ka šis no Lukašenko puses ir politisks žests, lai parādītu, ka Baltkrievijas valdība nav mierā ar Latvijas politisko nostāju Baltkrievijas jautājumā, tas varētu būt iemesls, kādēļ viņš atsauca vēstnieku," pavēstīja Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece.

Pēc viņas paustā, šādu pašreizējā Baltkrievijas prezidenta soli varēja ietekmēt vairāki faktori. Viens no tiem ir, vai vēstnieks, Lukašenko skatījumā, ir darījis pietiekami, lai pārstāvētu Baltkrievijas valdības intereses un nostāju Latvijā.

Par otru faktoru var kalpot Latvijas valdības pieņemtais lēmums pielietot mērķētās sankcijas pret Baltkrievijas amatpersonām, iekļaujot sarakstā gan pašreizējo Baltkrievijas prezidentu, gan viņa dēlu. Ticami, ka šādu lēmumu ietekmēja arī Latvijas valdības lēmums neiepirkt elektroenerģiju no Astravjecas atomelektrostacijas (AES), sacīja eksperte.

"Ja sasummē kopā visus faktorus, iespējams, ka Lukašenko patiešām nav apmierinājusi vēstnieka darbība Latvijā, pārstāvot Baltkrievijas intereses," sacīja Livdanska.

Pētniece norādīja, ka kādā nesenā intervijā Koordinācijas padomes prezidija loceklis, bijušais diplomāts Pāvels Latuško, kuram arī atņemts diplomātiskais rangs, norādījis, ka vairāki vēstnieki ir pauduši savu nelojalitāti esošajai valdībai. Livdanska akcentēja, ka viens no šādiem cilvēkiem ir bijušais vēstnieks Slovākijā Igors Ļeščeņa, kurš pirms dažām nedēļām izteica kritiku Lukašenko un kuram arī ir atņemts diplomātiskais rangs.

Pētniece pieļāva, ka, atņemot minētajām personām diplomātisko rangu, Lukašenko veic revīziju, lai pārliecinātos, ka šajos amatos strādā cilvēki, kas ir uzticīgi pastāvošajai valdībai. Viņasprāt, Lukašenko nevēlas riskēt ar to, ka kāds no vēstniekiem, kas ir Baltkrievijas interešu pārstāvji citās valstīs, pārietu opozīcijas pusē un sāktu paust idejas, kas varētu vājināt režīmu.

Baltkrievijas vēstnieks Latvijā Markovičs ir atbrīvots no amata par "dienesta pienākumu pienācīgu neizpildīšanu". Skaidrojot, ko tas varētu nozīmēt, Livdanska pieļāva, ka tas varētu būs saistīts ar to, ka vēstnieks nav pildījis savus pienākumus, bet no otras puses tas varētu būt arī virspusējs un tehnisks pamatojums, galvenokārt tāpēc, lai Lukašenko šādā veidā paustu nostāju pret Latviju, kura ne tikai izveidoja sankciju sarakstu, bet arī plāno neiepirkt elektroenerģiju.

Pētniece norādīja, ka Astravjecas AES, no Baltkrievijas pozīcijām lūkojoties, ir stratēģisks objekts. Tas ir būtisks gan politiski, gan ekonomiski. Vēstnieka uzdevums bija skaidrot ieinteresētajām pusēm Latvijā, kādēļ elektroenerģiju iegādāties no Baltkrievijas. Savukārt, ja tas netiek darīts, to var uzskatīt par "nepienācīgu dienesta pienākumu izpildi," vērtēja Livdanska.

Viņa atgādināja, ka Lietuvas nostāja jau pirmajās dienās pēc prezidenta vēlēšanām 9.augustā bija kategoriska, pēcāk tai pievienojās gan Latvija, gan arī Igaunija. Lukašenko savos izteikumos Lietuvas virzienā ir bijis pietiekami kritisks, izmantojot retoriku, ka Baltkrievija vairs neizmantos tranzīta maršrutu caur Lietuvas ostām. Savā ziņā, kā norādīja pētniece, Baltkrievijas vēstnieka Latvijā atcelšana, varētu būt uzskatāma par Lukašenko nostāju arī pret Latviju.

LETA jau rakstīja, ka Lukašenko ir atcēlis no amata vēstnieku Latvijā, kā arī atņēmis ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka diplomātisko rangu vēl diviem diplomātiem - Latuško un Ļeščeņam, trešdienas vakarā paziņoja prezidenta preses dienests.

Markovičs ir atbrīvots no ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijas Republikā amata, un viņam arī atņemts diplomātiskais rangs "par dienesta pienākumu pienācīgu neizpildīšanu". Savukārt Latuško un Ļeščeņa ir zaudējuši diplomātisko rangu "saistībā ar nodarījumiem, kas apkauno valsts (diplomātisko) dienestu".

Markovičs 18.augustā tika izsaukts uz Latvijas Ārlietu ministriju, kur viņam iesniedza protesta notu saistībā ar Latvijas pilsoņu aizturēšanu, kā arī pieprasīja paskaidrojumus par Lukašenko paziņojumiem, ka protesti Baltkrievijā tiekot finansēti, tai skaitā no Latvijas.

Augusta beigās arī kļuva zināms, ka Lukašenko vizīte Rīgā, kas tika plānota jau aprīlī, ir "noņemta no darba kārtības". Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) to izskaidroja ar notikumiem Baltkrievijā un to, ka Latvija un citas Eiropas Savienības valstis neatzīst Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātus.

Latuško bija vēstnieks Francijā no 2012. līdz 2019.gadam. Pēc tam viņš vadīja Jankas Kupalas Nacionālo akadēmisko teātri Minskā, bet tika atlaists pēc tam, kad bija nosodījis spēka struktūru vardarbību pret demonstrantiem un pieprasījis tiesiski novērtēt šīs darbības. Pēc Latuško iekļaušanās opozīcijas izveidotajā Koordinācijas padomē Lukašenko paziņoja, ka viņš "šķērsojis sarkano līniju" un "atbildēs pēc likuma".

Bijušais vēstnieks Slovākijā Ļeščeņa pauda atbalstu protestu dalībniekiem pēc prezidenta vēlēšanām un aicināja varas iestādes izmeklēt visus demonstrantu spīdzināšanas un piekaušanas gadījumus. Pēc tam viņš iesniedza atlūgumu, un Lukašenko augusta beigās parakstīja dekrētu par Ļeščeņas atbrīvošanu no amata.