Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien paudis atbalstu savam Minskas kolēģim Aleksandram Lukašenko un izteicis pārliecību, ka viņš spēs atrisināt politisko krīzi, kas pārņēmusi Baltkrieviju, un īstenot apsolītās reformas.
"Ņemot vērā jūsu pieredzi, esmu pārliecināts, ka darbs šajā virzienā tiks organizēts augstākajā līmenī un ļaus valsts politiskās sistēmas attīstībai sasniegt jaunas virsotnes," vēršoties pie Lukašenko, kas ieradies vizītē Sočos, paziņoja Putins.
Šī ir pirmā Lukašenko ārvalstu vizīte kopš 9.augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām, kuru rezultātu viltošana izsauca Baltkrievijā nepieredzēti plašus masu protestus.
Pirms vēlēšanām Lukašenko apsūdzēja Maskavu par ekonomiskā spiediena izdarīšanu nolūkā "aprīt" Baltkrieviju, taču tagad viņš par katru cenu cenšas iegūt Putina atbalstu protestu apspiešanai un sava krīzē nonākušā režīma stabilitātes atjaunošanai.
Lai gan Putins bija viens no tiem nedaudzajiem pasaules līderiem, kas apsveicis Lukašenko ar šķietamo uzvaru prezidenta vēlēšanās, viņš vienlaikus atzinis, ka tās nav bijušas "ideālas".
Tomēr sākotnējo neizlēmību Kremlis, šķiet, ir pilnībā atmetis, un pirmdien Putins paziņoja, ka Maskava piešķirs Lukašenko pusotru miljardu dolāru lielu kredītu.
Kremļa saimnieks piebilda, ka Maskava negatavojas iejaukties Baltkrievijas iekšējās lietās, taču vienlaikus uzsvēra, ka Krievija pildīšot visas savas saistības pret Minsku.
Viņš norādīja, ka baltkrieviem "bez priekšā teikšanas no ārienes" pašiem esot jātiek galā ar radušos situāciju.
Putins pauda arī atbalstu līdzšinējā Baltkrievijas prezidenta iecerei izdarīt grozījumus konstitūcijā, kas esot "loģiski un savlaicīgi".
Savukārt Lukašenko apsolīja Putinam sniegt sīku informāciju par protestiem Minskā un "parādīt patieso notikumu ainu".
Viņš arī paziņoja, ka Krievijai un Baltkrievijai esot jātur gatavībā savas armijas iespējamās ārējās agresijas gadījumam.
Kamēr Lukašenko gatavojās vizītei pie Kremļa saimnieka, svētdien Minskas ielās atkal izgāja 150 000 cilvēku, pieprasot viņa atkāpšanos un godīgu vēlēšanu sarīkošanu.
Iekšlietu ministrija paziņojusi, ka svētdienas protesta akciju laikā tikuši aizturēti 774 cilvēki.
Protesti pret vēlēšanu rezultātu viltošanu Baltkrievijā nerimst jau piecas nedēļas.
Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem Lukašenko, kurš ir pie varas kopš 1994.gada, vēlēšanās ieguvis 80,1% balsu, kamēr opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska tikai 10,1%.
Taču opozīcija, pamatojoties uz liecībām par nepieredzēti plašiem pārkāpumiem, paziņojusi, ka šie rezultāti ir viltoti. Vēlēšanu rezultātus atteikusies atzīt arī Eiropas Savienība (ES) un citas rietumvalstis.
Sašutumu gan Baltkrievijā, gan aiz tās robežām izsaukusi arī vardarbība pret demonstrantiem, režīmam mēģinot protestus apspiest ar spēku.
ANO saņēmusi 450 ziņojumus par aizturēto protestētāju piekaušanu un spīdzināšanu, un ANO Cilvēktiesību padome piektdien paredzējusi šajā jautājumā sarīkot īpašas debates.
ANO cilvēktiesību komisāre Mičela Bačeleta pirmdien uzsvērusi, ka visas pret Baltkrievijas tiesībsargāšanas iestādēm vērstās apsūdzības ir jādokumentē un jāizmeklē, "lai varētu noziedzniekus saukt pie atbildības".
Debates pieprasīja sarīkot ES, un to atbalstīja 25 no 47 padomes dalībvalstīm. Pret to iebilda Venecuēla un Filipīnas, bet 20 valstis balsojumā atturējās.
