Baltkrievijas vadītājs Aleksandrs Lukašenko ir nogulējis pārmaiņas savā valstī, līdz ar to tur ir vērojama mūsdienīga sabiedrība iepretim pagātnē dzīvojošam prezidentam, tādu viedokli Latvijas Ārpolitikas institūta organizētajā diskusijā par pārmaiņām Baltkrievijā pauda Somijas ārpolitikas institūta pārstāvis Arkādijs Mošess.
Pēc Mošesa paustā, Lukašenko ir pārliecināts, ka viņš vada tādu valsti, kas ievēlēja viņu par prezidentu 1994.gadā, taču tas neatbilstot patiesībai, jo valsts ir ļoti attīstījusies un Lukašenko to nogulējis.
Somijas ārpolitikas institūta pārstāvis uzskata, ka priekšvēlēšanu kampaņas laikā Lukašenko pieļāva vairākas kļūdas. Pirmkārt, kļūdaina bijusi viņa attieksme pret jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19. Lukašenko attieksme pret cilvēkiem, kas saslima ar jauno vīrusu, bijusi aizvainojoša. Eksperts atzina, ka Lukašenko ir bijuši savi iemesli, kāpēc viņš nevēlējās apstādināt ekonomiku, tomēr šādu soli no viņa neviens negaidīja.
Par kļūdu Mošess atzina arī pašreizējā Baltkrievijas prezidenta attieksmi pret sievietēm. Lukašenko esot atļāvis Svetlanai Tihanovskai kandidēt vēlēšanās, jo bijis pārliecināts, ka sabiedrībā, kuru viņš bija iztēlojies, sievietei nebūtu izredžu būt ievēlētai, bet sabiedrība domājusi citādi.
Treškārt, Lukašenko esot pieļāvis kļūdu, kampaņas laikā koncentrējoties uz "Krievijas apdraudējumu". Mošess uzsvēra, ka vairumam baltkrievu Krievija nav drauds un šī ziņa neguva atsaucību, jo lielākā daļa Lukašenko elektorāta uzskata, ka Krievija ir brālīgā tauta. Šī vēlētāju daļa, eksperta ieskatā, esot sapinusies vērtējumos, Krieviju uzskatīt par brālīgu tautu vai draudu.
"Viņi neticēja Lukašenko, jo divdesmit gadus viņi ticēja, ka Krievija ir Baltkrievijas māsa. Mazāka vēlētāju daļa ticēja, ka Krievija ir drauds un uzskata, ka Lukašenko ir daļa no problēmas, ne risinājuma. Viņš ir daļa no potenciāla procesa, kas var novest pie tā, ka Baltkrievija zaudē savu suverenitāti," sprieda Somijas ārpolitikas institūta pārstāvis.
Savukārt Baltijas Aizsardzības koledžas pētnieks Viljars Vēbels norādīja, ka par situācijas pavērsienu Baltkrievijā Eiropā vajadzēja sākt diskutēt jau pirms diviem gadiem, jo jau tad bijis acīmredzami, ka kaut kas tāds varētu notikt turpmāko piecu gadu laikā.
"Nerunājot par Baltijas valstīm, bet pārējo Eiropu - mēs atkal esam pārsteigti miegā. Ar to es domāju nevis to, ka mums ir jāatbalsta Baltkrievija politiski, sniedzot palīdzību opozīcijai šajā procesā. Es runāju par to, ka mēs neesam spējīgi piedāvāt baltkrievu tautai alternatīvu piedāvājumu Krievijas piedāvātās alternatīvas vietā," akcentēja pētnieks.
Viņa ieskatā, Rietumu pieeja bijusi tāda, ka tā ir baltkrievu cīņa - vietējiem ir jāpanāk pārmaiņas pašiem, jāpadara sevi brīvus un "mēs viņus atbalstīsim". Runājot līdzībās, Vēbels norādīja, ka runa ir par lielu parazītu ķermenī, kas ir jāaizvieto ar kaut ko gana ātri, lai ķermenis neaizietu bojā.
Pēc viņa paustā, Baltkrievijas ekonomiskajai un sociālajai sistēmai ir nepieciešamas rūpnīcas un industrijas, kas darbojas, lai nodrošinātu, ka baltkrievi var dzīvot normālu dzīvi, līdz viņi paši, iespējams, nākamā pusgada laikā varētu savest kārtībā savu politisko sistēmu.
Vēbela ieskatā, Lukašenko ir pa vidu starp bijušo Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču un Lībijas diktatoru Muamaru Kadafi, proti, pašreizējais Baltkrievijas prezidents "var nonākt vai nu Rubļovkā, vai kapos". Pētnieks izteicās, ka Lukašenko cenšas iegūt laiku, cerot, ka būs vēl trešā alternatīva.
LETA jau vēstīja, ka Latvijas Ārpolitikas institūts sadarbībā ar Frīdriha Eberta fondu, Kodoldraudu iniciatīvu, Eiropas Līderības tīklu, un Krievijas Ārpolitikas padomi rīkoja publisko diskusiju "Transformācijas process Baltkrievijā: ietekme uz rietumiem un Krieviju." Diskusija norisinās ikgadējās "Rīgas dialogi 2020" konferences ietvaros. Projekta mērķis ir apspriest un sniegt abpusēji izdevīgas rekomendācijas eiroatlantiskās drošības telpas un dialoga uzlabošanā.