Neieskaitītās vēlēšanu aploksnes varot ietekmēt "Saskaņas" un JV mandātu skaitu Rīgas domē

Partijas "Saskaņa" un partiju apvienības "Jaunā vienotība" (JV) mandātu skaitu jaunievēlētajā Rīgas domē var ietekmēt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās neieskaitītas vēlēšanu aploksnes, noskaidroja Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).

CVK, modelējot neapzīmogoto vēlēšanu aplokšņu ietekmi uz vēlēšanu rezultātu, secinājis, ka teorētiski "Saskaņas" un JV mandātu skaitu pašvaldībā var ietekmēt daļa jeb 320 no neieskaitītajām aploksnēm.

Ja pieņem, ka starp neieskaitītajām aploksnēm 320 ir tādas, kurās balss atdota par JV, bet nav nevienas, kurās nobalsots par "Saskaņu", tad JV iegūtu vienu papildus mandātu, savukārt "Saskaņa" vienu deputāta vietu zaudētu.

Vēlēšanu rezultāti gan jau ir apstiprināti, tomēr partijas tos var pārsūdzēt līdz trešdienai.

"Saskaņas" viens no līderiem, bijušais ilggadējais Rīgas mērs Nils Ušakovs aģentūrai LETA šonedēļ pauda, ka līdzīgi kā "Saskaņas" vadītājs Jānis Urbanovičs uzskata, ka partijai nebūtu jāapstrīd vēlēšanu iznākums.

Arī JV neplānojot apstrīdēt vēlēšanu rezultātus. Politiskā spēka mērķis esot koncentrēties uz sarunām par koalīcijas izveidošanu un darīt visu, lai pēc iespējas ātrāk sāktu strādāt Rīgas dome, noskaidroja aģentūra LETA.

Kā ziņots, Rīgas vēlēšanu iecirknī Puškina licejā atklātas 419 neapzīmogotas balsošanas aploksnes, kuras nevar ieskaitīt vēlēšanu rezultātos. Savukārt Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā šādas aploksnes bijušas 208. Neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes un tajās esošās vēlēšanu zīmes nolemts atzīt par nederīgām. CVK abos gadījumos jau lēmusi lūgt Valsts drošības dienestu (VDD) veikt lietas apstākļu pārbaudi.

CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa iepriekš aģentūru LETA informēja, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rezultātus iespējams apstrīdēt līdz trešdienai.

Rīgas domes vēlēšanās galīgos vēlēšanu rezultātus nosaka un apstiprina Rīgas vēlēšanu komisija. Pēc Bērziņas paustā, komisija 30.augustā ir apstiprinājusi vēlēšanu rezultātus. Kandidātu sarakstu iesniedzējiem, kā arī pieteiktajiem kandidātiem ir tiesības gan vēlēšanu iecirkņa komisijas, gan pilsētas vēlēšanu komisijas lēmumu apstrīdēt CVK. To var izdarīt triju darba dienu laikā, tātad, līdz trešdienai.

CVK lēmumu pieņem triju dienu laikā. Savukārt šo CVK lēmumu triju darba dienu laikā arī var apstrīdēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvajā apgabaltiesā. Apgabaltiesas pieņemtais lēmums, kas jāpieņem septiņu dienu laikā no pieteikuma saņemšanas, ir galīgs un nav apstrīdams.

Ja tiesa, izskatot sūdzību, konstatē, ka vēlēšanu organizēšanā vai balsu skaitīšanā un vēlēšanu rezultātu aprēķināšanā ir pieļauti tādi likuma pārkāpumi, kas ietekmējuši attiecīgās domes deputātu vietu sadalījumu starp politiskajām partijām, politisko partiju apvienībām, tā atceļ lēmumu par pašvaldības vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu. Šādā situācijā tiesa var pieņemt vienu no šādiem lēmumiem - uzdot CVK nodrošināt balsu pārskaitīšanu, izsludināt atkārtotu balsošanu vai izsludināt atkārtotas vēlēšanas.

Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums nosaka, ka gadījumā, ja vēlēšanu rezultāti netiks apstrīdēti, jaunie deputāti uz pirmo domes sēdi ir jāuzaicina ne agrāk kā desmit dienas un ne vēlāk kā 20 dienas pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas. Savukārt, lai izpildītu tiesas spriedumu, ar kuru atstāts negrozīts vēlēšanu komisijas lēmums par vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu, pilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs uzaicina jaunievēlētos deputātus uz pirmo domes sēdi desmit dienu laikā pēc tiesas sprieduma pasludināšanas dienas.

Vēlēšanu provizoriskie rezultāti liecina, ka Rīgas domē ir iekļuvuši septiņi politiskie spēki. AP/P saraksts tiks pie 18 deputātu mandātiem, "Saskaņa" iegūs 12 domnieku krēslus, "Jaunā Vienotība" - desmit, "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un Latvijas Reģionu apvienības apvienotais saraksts - septiņus, "Gods kalpot Rīgai" piecus, bet Latvijas Krievu savienība un Jaunā konservatīvā partija - katra pa četrām deputātu vietām.