Skudra: Tā dēvēto latvisko partiju atbalstītāji šajās vēlēšanās varētu būt mobilizētāki
Tā dēvēto latvisko partiju atbalstītāji šajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās varētu būt mobilizētāki nekā tā dēvēto krievvalodīgo partiju vēlētājs, pastāstīja Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.
Viņš gan stingri piekodināja, ka tas ir tikai viņa pieņēmums, kas nav balstīts nekādos statistikas datos.
Skudra atzīmēja, ka, skatoties optimistiski, vēlētāju aktivitāte varētu būt augstāka nekā 2017.gadā, kad kopumā balsot ieradās mazliet vairāk nekā 57% balsstiesīgo. Viņš norādīja, ka par skaidru situāciju attiecībā uz vēlētāju aktivitāti varētu spriest pēc plkst.16, kad būs jauni Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati.
Kā skaidroja LU profesors, aktivitāti varētu ietekmēt priekšvēlēšanu diskusijas, kā arī iespēja nobalsot ātrāk. Līdz ar to, tas rada maldīgu priekšstatu, ka aktivitāte šodien ir lielāka nekā iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās.
Prognozējot iespējamo nākotnes koalīciju Rīgas domē, Skudra atzīmēja, ka viens no variantiem varētu būt, ka no tā dēvētajām krievvalodīgajām partijām, 5% barjeru varētu pārvarēt "Alternatīvie", bet ja viņi to nepārvar, viņu vietu varētu aizpildīt partija "Gods kalpot Rīgai" vai "Saskaņa". Kā otru variantu Skudra prognozēja, ka 5% barjeru varētu pārvarēt "Jaunā konservatīvā partija" (JKP) vai "Zaļo un zemnieku savienība". Ja valdošajā koalīcijā iekļūst JKP, tad tiem pievienotos "Attīstībai/Par!" un "Progresīvie", "Jaunā vienotība" un nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) un Latvijas Reģionu apvienība (LRA).
Trešajā variantā Skudra prognozēja, ka 5% barjeru varētu pārvarēt Zaļo un zemnieku savienība un "Alternatīvie". Pēc viņa skaidrotā, šajā gadījumā koalīcijā veidotos deviņas frakcijas un sāktos liela manevrēšana. "Variācijas ir ļoti plašā spektrā," sacīja Skudra.
LETA jau vēstīja, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās līdz plkst.12 nobalsojuši kopumā gandrīz 107 900 vēlētāju jeb 25,52% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem.
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu dienā durvis vēruši 156 balsošanas iecirkņi. Šodien iespējams novēlēt līdz plkst.22. Pirms tam no 26. līdz 28.augustam norisinājās iepriekšējā balsošana. Šoreiz rīdziniekiem ir iespēja balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī.
Balsošanas dokuments Rīgas domes vēlēšanās ir derīga pase vai personas apliecība (eID). Par dalību vēlēšanās spiedogs pasē netiek likts, un principa "viens vēlētājs - viena balss" nodrošināšanai tiek lietoti vēlētāju saraksti.
Rīgas domes vēlēšanām iesniegti 15 kandidātu saraksti, un uz iekļūšanu Rīgas domē kopumā pretendē 707 kandidāti.