Vai baltkrievi interesējās par patvēruma iespējām Latvijā?

© F64 Photo Agency

Interese no Baltkrievijas par patvēruma iespējām Latvijā vērtējama kā mērena, tādu viedokli Saeimas Ārlietu komisijas sēdē pauda Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV)

Kalniņa-Lukaševica norādīja, ka ĀM nekomentē atsevišķus gadījumus, tomēr pagaidām saņemti jautājumi par patvēruma iespējām no aptuveni 20 cilvēkiem, kas zvanījuši uz institūcijām Latvijā un Latvijas vēstniecību Baltkrievijā. Kā akcentēja ĀM parlamentārā sekretāre, daļa no cilvēkiem interesējušies par minētajiem jautājumiem, sevi neidentificējot.

Lai lūgtu politisko patvērumu Latvijā, saskaņā ar Patvēruma likumu, persona iesniedz patvēruma pieteikumu Valsts robežsardzē. Kā skaidroja ĀM parlamentārā sekretāre, to var izdarīt gan uz Latvijas robežas, gan jau atrodoties Latvijā. Patvēruma pieteikumu var aizpildīt uzreiz uz Latvijas robežas, savukārt, ja ir vīza, to var izdarīt jau pēc ierašanās Latvijā.

Zanda Kalniņa-Lukaševica akcentēja, ka tām personām, kas lūdz vīzu ar mērķi vērsties Latvijā pēc patvēruma, vīza tiek izsniegta nekavējoties - tajā pašā dienā, savukārt, cilvēkam jau atrodoties valstī, tiek veiktas papildu procedūras un pārbaudes, ja ir tāda nepieciešamība.

Personām ir tiesības lūgt uzturēšanos patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā "Mucenieki" brīvā režīmā, vai arī norādīt citu uzturēšanās adresi, ja cilvēkam Latvijā, piemēram, ir radi, draugi vai tuvinieki. Iebraukušajām personām būs jāievēro divu nedēļu pašizolācija saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu.

Saņemot informāciju, kur persona atradīsies, Latvijas institūcijas - Valsts robežsardze un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde -izskatīs patvēruma lūgumu, norādīja ĀM parlamentārā sekretāre.