Rinkēvičs Tihanovskai apliecinājis atbalstu jaunu vēlēšanu rīkošanai Baltkrievijā

© AFP/SCANPIX/LETA

Latvija atbalsta baltkrievu tautu, prasību atbrīvot politieslodzītos un jaunu, brīvu un demokrātisku Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu sarīkošanu starptautisko novērotāju klātbūtnē, telefonsarunā ar Baltkrievijas opozīcijas prezidenta amata kandidāti Svetlanu Tihanovsku apliecinājis Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Kā ierakstā mikroblogošanas vietnē "Twitter" norāda Rinkēvičs, Tihanovska lūgusi nodot lielu paldies Latvijas tautai par pausto atbalstu.

Kā ziņots, Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā un citās pilsētās notiek protesti, kas vērsti pret 9.augustā notikušo Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātiem, kurus opozīcija uzskata par viltotiem, kā arī pret nežēlīgo vardarbību, kas tikusi vērsta pret protestētājiem.

Protestu gaitā vairāki tūkstoši cilvēku aizturēti, vairāki simti ievainoti un ir arī mirušie. Daudzu uzņēmumu strādnieki pieteikuši streikus.

Saskaņā ar oficiālo rezultātu versiju Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās 9.augustā līdzšinējais valsts galva Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, bet opozīcijas kandidāte Tihanovska - 10,1%, taču opozīcija uzskata, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti, un vēlēšanās pārliecinoši uzvarējusi Tihanovska. Iedzīvotāji publiski lielākoties norāda, ka balsojuši par Tihanovsku, nevis Lukašenko.

Tikmēr Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis neatzīst Baltkrievijas vēlēšanu rezultātus, trešdien pēc ES līderu videosamita paziņoja Vācijas kanclere Angela Merkele. "Vēlēšanas nebija nedz godīgas, nedz brīvas un šī iemesla dēļ šo vēlēšanu rezultāts nevar tikt atzīts," preses konferencē pavēstīja Merkele. Kanclere arī nosodīja "brutālo vardarbību" pret protestētājiem Baltkrievijā.

Eiropadomes prezidents Šarls Mišels pēc samita paziņoja, ka ES drīzumā noteiks sankcijas pret "ievērojamu skaitu" cilvēku, kuri stāv aiz vēlēšanu falsifikācijas un protestētāju vardarbīgās apspiešanas.

"Mēs stingri stāvam pie Baltkrievijas tautas tiesībām noteikt pašai savu likteni, un ES drīzumā noteiks sankcijas ievērojamam skaitam personu, kas atbildīgas par vardarbību, represijām un krāpšanos vēlēšanās," sacīja Mišels.

Politika

Trīspadsmit gadu laikā kopš Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta “Rail Baltica” sākuma joprojām Latvijas teritorijā nav uzcelts neviens kilometrs sliežu. Mūsu cilvēku sapnis par braucienu ar vilcienu no Rīgas uz Vācijas galvaspilsētu Berlīni atlikts vismaz par desmit gadiem, tikmēr dažādiem ierēdņiem visu šo laiku maksātas milzīgas algas, rezultātu nav. Šobrīd nav pat izprojektēta visa plānotā trase un atsavināta zeme būvniecībai. Kur “Rail Baltica” “noskrēja no sliedēm”, tagad to pēta Saeimas izmeklēšanas komisija. Tās priekšsēdētājs Andris Kulbergs (“Apvienotais saraksts”) sarunā ar “nra.lv” skaidro, ko ir izdevies atklāt un kur notikušas izšķirošās kļūdas.

Svarīgākais