Latvijas un Lietuvas parlamenti atbalsta mērķētu sankciju noteikšanu personām Baltkrievijā

Latvija un Lietuva atbalsta mērķētu sankciju noteikšanu atsevišķām personām, kuras ir atbildīgas par protestu vardarbīgu apspiešanu un vēlēšanu rezultātu manipulēšanu.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) šodien darba vizītē Panevēžā tikās ar Lietuvas Seima priekšsēdētāju Viktoru Pranckieti, lai apspriestu abu valstu koordinētu rīcību, reaģējot uz situāciju Baltkrievijā pēc prezidenta vēlēšanām.

"Ir acīmredzams, ka Baltkrievijas tauta demonstrē savu vēlmi pēc demokrātijas, pieprasa godīgas un brīvas vēlēšanas. Ir tik sāpīgi redzēt, kā šīs alkas pēc brīvības tiek apspiestas ar rupju spēku, vardarbīgi vēršoties pret miermīlīgiem protestētājiem," sacīja Saeimas priekšsēdētāja, paužot solidaritāti Baltkrievijas ļaudīm, kuri iestājas par demokrātiskām pārmaiņām savā zemē.

Baltijas reģiona valstis cieši seko notikumu attīstībai Baltkrievijā un jau ir formulējušas vienotu nostāju, nākot klajā ar kopīgiem paziņojumiem. Patlaban gan Latvijas, gan Lietuvas parlamentos notiek darbs pie paziņojumiem saistībā ar situāciju Baltkrievijā, un tos plānots virzīt izskatīšanai parlamenta sēdē vienā dienā - 18.augustā.

Gan Latvija, gan Lietuva atbalsta mērķētu sankciju noteikšanu atsevišķām personām, kuras ir atbildīgas par protestu vardarbīgu apspiešanu un vēlēšanu rezultātu manipulēšanu.

Mūrniece un Pranckietis bija vienisprātis, ka Baltkrievijas nākotne ir pašu cilvēku rokās, savukārt mums kā demokrātiskām kaimiņvalstīm ir jāstiprina atbalsts Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai un neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem, jaunajos apstākļos meklējot jaunus un efektīvus veidus, kā to izdarīt.

Situācija Baltkrievijā ir mainīga un nemitīgi attīstās. Ir būtiski uzturēt šo jautājumu arī Eiropas Savienības (ES) darba kārtībā un ar tās rīcībā esošiem instrumentiem veicināt demokrātiskas pārmaiņas Baltkrievijā, ņemot vērā, ka pie ES austrumu robežas esam ieinteresēti redzēt demokrātisku un stabilu kaimiņvalsti.

Kā ziņots, pirmdien, 17.augustā, plkst.9 paredzēta arī parlamenta Ārlietu komisijas sēde, kurā tiks izskatīts un apstiprināts paziņojums saistībā ar situāciju, kas izveidojusies kaimiņvalstī pēc Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, aģentūrai LETA pastāstīja komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (VL-TB/LNNK).

Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda (AP) aģentūrai LETA skaidroja, ka, ja Eiropas Savienībā tiks pieņemts vienots lēmums saistībā ar, piemēram, sankciju piemērošanu kādām Baltkrievijas amatpersonām, par to, kādas amatpersonas Latvijas ieskatā būtu jāiekļauj sankciju sarakstā, vēl tikšot lemts.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) piektdien paziņoja, ka vēlēšanas Baltkrievijā nebija brīvas un godīgas. Viņš atgādināja, ka pirmdien ir sasaukta valdības ārkārtas sēde, kurā, ņemot vērā nopietno situāciju kaimiņvalstī pēc prezidenta vēlēšanām, tiks lemts par Latvijas pozīciju.

Latvija atbalstīs individuālo sankciju piemērošanu Baltkrievijas amatpersonām, kuras atbildīgas par protestu apspiešanu un vēlēšanu viltošanu, paziņojis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

ES ārlietu ministriem piektdien paredzēta ārkārtas sēde, lai izskatītu situāciju Baltkrievijā, Libānā un Vidusjūras austrumos, trešdien paziņoja ES augstākais pārstāvis ārlietās un drošības politikā Žozeps Borreljs.

"Mēs apspriedīsim steidzamus jautājumus un izskatīsim situāciju Vidusjūras austrumos, Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas, kā arī notikumu attīstību Libānā," tviterī raksta Borreljs.

ES norāda, ka nopietnu pamatu bažām rada situācija Baltkrievijā pēc prezidenta vēlēšanām, kurās atbilstoši oficiālajiem datiem uz sesto pilnvaru termiņu pārvēlēts Aleksandrs Lukašenko, ko opozīcija noraida.

Piektdienas sēde notiks videokonferences formātā.

ES otrdien paziņoja, ka Baltkrievijā notikušās prezidenta vēlēšanas nav bijušas nedz brīvas, nedz godīgas.

Borreljs, otrdien nākot klajā ar paziņojumu visu 27 ES dalībvalstu vārdā, pavēstīja, ka ES izvērtēs savas attiecības ar Baltkrieviju, un, iespējams, "īstenos pasākumus pret tiem, kas atbildīgi par vardarbību, nepamatotajām aizturēšanām un vēlēšanu noteikumu falsificēšanu".

Pēc Baltkrievijas varasiestāžu oficiālās informācijas, prezidenta vēlēšanās līdzšinējais valsts galva Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska - 10,1%. Opozīcija uzstāj, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti.

Pēc vēlēšanām Baltkrievijā izcēlušies protesti pret Lukašenko, kas izvērtušies sadursmēs ar drošības spēkiem. Vismaz divi cilvēki ir gājuši bojā.