Komisija izbeidz pārkāpuma lietu saistībā ar Iesalnieka pārpublicēto pret LGBT vērsto ierakstu

© Gints IVUŠKĀNS/F64 Photo Agency

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šodien lēma izbeigt Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpuma lietu saistībā ar deputāta Jāņa Iesalnieka (VL-TB/LNNK) mikroblogošanas vietnē "Twitter" pārpublicēto jeb retvītoto pret ierakstu, kurā esot pausts naids pret LGBT personām Latvijā.

Lieta izbeigta, Iesalnieka darbībās nesaskatot pārkāpumu.

Komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs (S) aģentūrai LETA pastāstīja, ka deputāti šodien ar balsojumu lēma izbeigt pārkāpuma lietu. Par to, ka Iesalniekam būtu jāsaņem sods, balsoja Orlovs un partiju apvienības "Attīstībai/Par!" politiķi, bet pret to bija Jaunās konservatīvās partijas un Nacionālās apvienības deputāti. Pārējie komisijas locekļi balsojumā atturējās.

Orlovs atgādināja, ka viņš bija gatavs pēc lietas ierosināšanas pagājušajā sēdē uzreiz to skatīt, jo jau toreiz tika izrunāti visi argumenti. Tomēr vairāki komisijas locekļi piedāvāja lietas izskatīšanu atlikt. "Man ļoti negribas domāt, ka tas bija kādas tirgošanās elements, bet, ņemot vērā manu pieredzi, nevaru izslēgt, ka deputāti, kuri iepriekš uzskatīja, ka lieta jāierosina, taču šodien ar balsojumu lieta izbeidza, būtu kaut ko sarunājuši," bažījās politiķis.

Viņš tāpat atgādināja, ka iepriekšējā sasaukumā deputāts Mārtiņš Bondars (AP) bija uzrakstījis iesniegumu par parlamentārieti Kārli Seržantu (ZZS) par viņa antisemītiskiem izteikumiem. Toreiz Seržants centās pārliecināt komisiju, ka tie bija tikai neveikli izteicieni, bet šodien Iesalnieks nemaz neesot mēģinājis to darīt, stāstīja Orlovs.

"Uzskatu, ka Iesalniekam jau iepriekš bija zināms ar saviem ierakstiem sociālajos medijos, kas, manuprāt, nav pieņemami. Tādus ierakstus var rakstīt parastais cilvēks, bet ne Saeimas deputāts, kam ir liela uzmanība no sabiedrības puses," sacīja Orlovs.

Komisija iepriekš vienojās kādā no nākamajām sēdēm spriest par to, vai Ētikas kodekss ir pārkāpts, sekojoši lemjot arī par iespējamo sodu.

Komisija skatīja partiju apvienības "Attīstībai/Par!" (AP) Saeimas frakcijas iesniegumu, kurā lūgts izvērtēt Iesalnieka rīcību, mikroblogošanas vietnē "Twitter" retvītojot ierakstu, kurā esot pausts naids pret LGBT personām Latvijā.

Iesniegumā komisijai Pavļuts atzīmējis, ka 13.jūlijā viņš "Twitter" novērojis, ka Iesalnieks kopīgojis ierakstu, kuram pievienots attēls ar teksta norādi "No LGBT brīva zona", kas, politiķa ieskatā, saistīts ar sociālā naida un nesaticības izraisīšanu pret noteiktu sociālu grupu - LGBT personām Latvijā - un "pirmšķietami norāda uz Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumiem".

Iesniegumā bija skaidrots, ka konkrētajā gadījumā noziedzīgais nodarījums esot veikts ar fotoattēlu, kurā bijusi stilistiski attēlota emblēma, kas apzīmē no noteiktas sociālās grupas - LGBT personām - brīvu zona, skaidroja politiķis, piebilstot, ka minētais ieraksts tekstuāli līdzinās otrajā pasaules karā izmantotajam apzīmējumam "judenfrei" jeb "brīvs no ebrejiem", kas tika izmantots kā apzīmējums teritorijām, kur ebreji tika izvesti vai noslepkavoti.

Iesalnieks komisijas sēdē pauda, ka, retvītojot ierakstu, viņš nav paudis tam atbalstu, bet tikai precizējis tā tulkojumu. Viņš arī pauda viedokli, ka ar šādu vēršanos komisijā AP izvērš ideoloģijas cīņas un mēģina apklusināt konservatīvu viedokļu paudējus.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais