Eiropadomes sarunas par Eiropas Savienības (ES) ekonomikas atveseļošanas fondu ir vienas no smagākajām pieredzētajām, šādi divas aizvadītās sarunu dienas, kas pagaidām beigušās bez rezultāta, vērtēja Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Premjers pavēstīja, ka vakar pat līdz trijiem naktī notikušas sarunas, kurās ES valstu līderi meklēja kopsaucēju par jauna ekonomikas atveseļošanas fonda izveidi, kāda radīšanā precedentu nav. Kariņš uzsvēra, ka fonda ideja visiem ir viegli saprotama, tomēr detaļas ir sarežģītas un līdz šim vienošanos nav izdevies panākt.
"Mēs šodien atkal visi sanāksim kopā, lai redzētu, cik tālu būsim tikuši. Esmu piedalījies dažādās sarunās, un šīs ir smagākās, kādas ir bijušas. Tomēr mēs turpinām meklēt risinājumu, kā fondu iedzīvināt un uz kādiem nosacījumiem," sacīja Ministru prezidents.
Runājot par to, kas varētu notikt, ja līdz dienas beigām netiks panākta vienošanās ES līderu starpā, Kariņš teica, ka diez vai visi piekristu palikt Briselē vēl ceturto vai piekto dienu, jo visiem ir arī darbs savās valstīs. Ministru prezidents pieļāva, ka šādā gadījumā lēmumu pieņemšanu varētu uz kādu laiku atlikt un turpināt attālināti strādāt pie risinājumu meklēšanas.
"Pagaidām par to skaidrības nav, jo neviens par to vēl nav runājis. Viss laiks tiek veltīts pārrunām, meklējot vienošanos," skaidroja premjers.
Kariņš sacīja, ka grūtības sagādā fakts, ka fondu veidotu starptautiskajā tirgū aizņemta nauda. Līdz ar to daudzām ES dalībvalstīm ir bažas, kādi būs nosacījumi par fonda naudas izlietojumu, kāds būs pārvaldes un līdzekļu izlietojuma kontroles mehānisms.
"Izskan viedokļi, ka kontroles mehānismam vajadzētu būt pastiprinātam, jo tā ir aizņemta nauda, kas būs jāatdod. Tāpēc līdz galam vēl nevar panākt vienošanos, kādā veidā to darīt. Dažas valstis domā, ka kontroles mehānismam jābūt tādam pašam, kā jebkuram citam ES fondam. Citi domā, ka nepieciešams pastiprināts režīms," viedokļus sarunās raksturoja premjers.
Kariņš apstiprināja, ka paralēli sarunām par ekonomikas atveseļošanas fondu notiek sarunas arī par ES daudzgadu budžetu, bet patlaban šo procesu aizēno nepieciešamība vienoties par fondu.
"Sarunām ir daudz šķautņu, arī par daudzgadu budžetu. Saistībā ar to ir mazāk domstarpību nekā par fondu. Mums ir jau sen iedibināts mehānisms, kā darbojas daudzgadu budžets, kā to pārvalda, kāda ir Eiropas Komisijas un Eiropadomes loma - tas ir atrunāts, bet par atjaunošanas fondu - tur ir ne tikai politiskas, bet arī juridiskas nianses par tā pārvaldību," uzsvēra Kariņš.
Ministru prezidents norādīja, ka reizēm pēdējā sanāksmes diena reizēm uzliek nedaudz lielāku spiedienu, tomēr šajā reizē tās ir ne tikai politiskas domstarpības, kurās mēdz atrast kompromisus, bet arī juridiskais pamatojums rada jaunu sarežģītības līmeni.
LETA jau vēstīja, ka Briselē šodien jau trešo dienu turpinās ES samits, kurā tiek apspriests 750 miljardu eiro vērtais plāns bloka ekonomikas atveseļošanai pēc koronavīrusa izraisītās krīzes.
Sākumā bija paredzēts, ka samits notiks piektdien un sestdien, taču sestdien vēlu vakarā, nepanākot vienošanos, tika nolemts sanāksmi tupināt arī svētdien. Samita dalībniekiem plānots sanākt uz sēdi plkst.12 (13 pēc Latvijas laika).
Eiropadomes prezidents Šarls Mišels sestdien iesniedza jaunu priekšlikumu par ekonomikas atveseļošanas fondu. Tas paredz, ka kopējā pakete paliktu nemainīga 750 miljardu eiro apmērā, taču tiktu mainītas proporcijas starp aizdevumiem un grantiem - līdz šim tika piedāvāts sadalījums 500 miljardi eiro grantos un 250 miljardi aizdevumos, taču Mišela jaunais piedāvājums paredz sadalījumu 450 miljardus eiro grantos un 300 miljardus aizdevumos.
Šis priekšlikums ir piekāpšanās tā dēvētajam taupīgajam četriniekam - Austrijai, Dānijai, Nīderlandei un Zviedrijai, kas uzskata piedāvāto atveseļošanas fonda grantu daļu par pārāk lielu un uzstāj, ka jāpalielina aizdevumu daļa, bet grantu daļai jābūt mazākai par 400 miljardiem eiro.
Cenšoties panākt kompromisu, Mišels arī piedāvāja mehānismu, kas pastiprinātu kontroli pār atveseļošanas fonda finansējuma izmantošanu - ikviena dalībvalsts trīs dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par līdzekļu piešķiršanu kādai dalībvalstij varētu pieprasīt, lai šis lēmums tiktu nodots visu pārējo dalībvalstu izvērtēšanai.
Stingru kontroli pieprasa Nīderlandes premjerministrs Marks Rite, kurš vēlas, lai pār līdzekļu piešķiršanu atsevišāķām dalībvalstīm būtu veto tiesības pārējām dalībvalstīm.
Pret šo Rites ideju kategoriski iebilst Spānija un Itālija, kuras būs lielākās līdzekļu saņēmējas no atveseļošanas fonda. Samita darba kārtībā ir arī ES daudzgadu budžets 2021.-2027.gadam.