Krievija gatava kļūt par vidutāju Armēnijas un Azerbaidžānas sarunās

Krievija piektdien paziņojusi, ka ir gatava kļūt par vidutāju miera sarunās starp Armēniju un Azerbaidžānu.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Krievijas Drošības padomes locekļi pauda lielas bažas par sadursmēm uz Armēnijas un Azerbaidžānas robežas, kas izcēlās pagājušajā nedēļā, paziņoja Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs.

Putins un augsta ranga Krievijas valdības amatpersonas uzsvēra, ka abām pusēm steidzami jānoslēdz pamiers, un pauda gatavību uzņemties vidutāja lomu, pavēstīja Peskovs.

Abu valstu sadursmēs uz robežas kopš svētdienas gājuši bojā pavisam 17 cilvēki.

Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad tika izcīnīts karš par Kalnu Karabahas reģionu.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekad nav kontrolējusi Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.

Kalnu Karabaha savu neatkarību pirmo reizi pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.

Sadursmes ārpus Kalnu Karabaha notiek reti, bet kopš svētdienas spriedze izveidojusies uz Azerbaidžānas robežas ar Armēnijas Tavušas reģionu.

Abas valstis vaino viena otru sadursmju izraisīšanā.

Armēnijas valdības preses pārstāvis šodien pavēstīja, ka naktī sadursmes apsīkušas un situācija ir mierīga.

Savukārt Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka kopumā situācija joprojām ir saspringta.