Pašvaldības: Valsts nedrīkst uzspiest vecākiem obligāti iegādāties bērniem viedierīces mācībām

 
©Pixabay

Valsts nedrīkst uzspiest vecākiem mācību procesam obligāti iegādāties bērniem viedierīces, kā arī nodrošināt ar interneta pieslēgumu, komentējot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) priekšlikumus grozījumiem Izglītības likumā, sacīja Latvijas pašvaldību savienības (LPS) padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure.

Pēc LPS pārstāves domām, nosakot šādu prasību, iespējams, tiktu pārkāpts Izglītības likumā noteiktais atšķirīgas attieksmes aizliegums, proti, ka visiem bērniem ir tiesības uz izglītību un valstij tās ir jānodrošina, neatkarīgi no vecāku materiālā nodrošinājuma.

Dundure vērsa uzmanību uz to, ka attālinātās mācības ārkārtējās situācijas laikā atklāja būtiskas nepilnības interneta nodrošinājumā lauku reģionos. Pēc LPS apkopotajiem datiem, valstī ir aptuveni 100 skolas, kurās nav iespējams nodrošināt stabilu, ātru un kvalitatīvu interneta pieslēgumu.

Viņa atgādināja, ka LPS jau divus gadus ir aktualizējusi jautājumu par to, ka Satiksmes ministrijas (SM) un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) visā Latvijā īstenotais interneta infrastruktūras projekts, kurā ir ieguldīti vairāk nekā 60 miljoni eiro un plāno vēl vismaz 25 miljonu eiro investīcijas, nav nesis plānotos ieguvumus.

LPS skatījumā, šajā projektā iztrūkst "pēdējā jūdze" jeb posms starp LVRTC izbūvēto tīklu un pašiem interneta lietotājiem - iedzīvotājiem, uzņēmējiem, skolām un citām valsts un pašvaldību iestādēm. Šāda situācija izveidojusies, jo SM, uzsākot "vidējās jūdzes" tīklu attīstības projektu, plānoja, ka pēdējo posmu līdz lietotājam nodrošinās elektronisko sakaru komersanti, tomēr iedzīvotāju zemās maksātspējas un attālu reģionu mazapdzīvotības dēļ komersanti nav ieinteresēti to izbūvēt, uzsvēra LPS pārstāve.

LPS nākamajā otrdienā tiksies ar SM, LVRTC, IZM un komersantu pārstāvjiem, lai turpinātu meklēt risinājumu, lai vērienīgās valsts investīcijas interneta infrastruktūrā būtu izmantojamas skolās, bibliotēkās, uzņēmējiem, pašvaldību un valsts iestadēm, sacīja Dundure.

LPS uzskata, ka ir jāpārskata projekta noteikumi, vai nu samazinot nomas maksu komersantiem, līdz ar to pazeminot cenu arī galalietotājam, vai arī subsidējot izmaksas galalietotājiem. Piemēram, Igaunijā būtiski samazinātas izmaksas par tīkla nomu, kamēr Lietuvā nodrošināts bezmaksas pieslēgums tieši lietotājam. Valstij patlaban būs pieejams Eiropas Komisijas grantu un aizdevumu programmas finansējums ekonomikas atveseļošanai pēc Covid-19 krīzes, no kuru iespējams gudri ieguldīt digitalizācijā.

Runājot par priekšlikumu, ka attālināta mācīšanās ar viedierīču palīdzību turpmāk varētu būt viena no klātienes mācību formām, Dundure skaidroja, ka jau vairākus pēdējos gadus skolas izmanto iespēju organizēt mācību procesu, izmantojot digitālās iespējas. Piemēram, Jelgavas novada skolas, lai risinātu pedagogu trūkumu atsevišķos mācību priekšmetos un piesaistītu talantīgus pedagogus, vajadzības gadījumā nodarbības organizē attālināti. Izglītības likums ļauj skolām licencēt tālmācības programmas, ko vairākas skolas arī izmanto. Vispārējā izglītībā mācību process iespējami daudz vajadzētu izmantot klātienes formu.

Viņa uzskata, ka mācībām ir jānotiek klātienē, ja vien to ļauj epidemioloģiskā situācija valstī. "Bērniem, jo īpaši jaunākajā skolas vecumā, ir svarīgs klātienes kontakts ar pedagogu, lai varētu apgūt mācīšanās prasmes, tāpat nozīmīga ir socializācija ar vienaudžiem," uzsvēra Dundure.

Viņas vērsa uzmanību uz to, ka nepieciešams atbalsts arī pedagogiem, lai viņi varētu prasmīgi izmantot tehnoloģijas mācību procesā, jo gan IZM aptauja"Edurio" vidē, kā arī LPS rīkotās aptaujas dati parādīja, ka nebūt ne visi skolotāji ir gatavi profesionāli strādāt tehnoloģiju vidē.

Trešo plānoto Izglītības likuma priekšlikumu, kas paredz skolēna likumīgajiem pārstāvjiem slēgt līgumu ar skolu par izglītības ieguvi, Dundure vērtē kā lietderīgu, taču uzskata, ka par to nepieciešamas diskusijas sabiedrībā.

"Ir skaidrs, ka ir jāpalielina vecāku atbildība par bērna skolas gaitām - skolas apmeklētību, sekmēm, uzvedību, attieksmi pret mācībām, skolotājiem. Ir atklāts jautājums, kāda būs skolas vadības rīcība, gadījumā, ja vecāki atteiksies parakstīt līgumu," retoriski vaicāja Dundure. Ir valstis, piemēram, Jaunzēlande, kur šāda prakse jau tiek īstenota. Vācijā ir stingras sankcijas vecākiem par bērnu skolas kavējumiem. Ir jāsāk sabiedrības informēšana, kā arī šajā procesā ir jāiesaista Skolu vecāku padomes, rosināja LPS pārstāve.

Kā vēstīja "Re:Baltica", IZM gatavo izmaiņas Izglītības likumā, kas noteiktu, ka attālināta mācīšanās ar viedierīču palīdzību turpmāk būtu viena no klātienes mācību formām, kā arī paredzēs, ka ierīce ar interneta pieslēgumu ir viens no individuālajiem mācību piederumiem, ko skolēnam nodrošina ģimene.

Izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP) sacīja, ka līdz jūlija beigām plānots sagatavot iespējamos scenārijus mācību norisei jaunajā mācību gadā - tas tiek darīts, ņemot vērā Covid-19 ietekmē notikušo attālināto mācību rezultātus un secinājumus.

Terminu par klātienes mācībām tiešām iecerēts papildināt, paredzot, ka mācības var notikt "attālināti ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju starpniecību". Ministre paudusi pārliecību, ka virtuālajā realitātē tiešsaistes nodarbībās var imitēt klases darbību un tādas jau sen paredzētas mācību formas kā rotaļas un praktiskās nodarbības.

Otrs plānotais jauninājums paredz iekļaut datoru vai telefonu ar interneta pieslēgumu pie individuālajiem mācību līdzekļiem, kas jānodrošina ģimenei.

Patlaban par līdzekļiem, kas jāgādā individuāli, tiek uzskatīts apģērbs un apavi, kā arī mācību līdzekļi, kas ir vajadzīgi vairāku priekšmetu apguvei. Šis jautājums arī iepriekš radījis neskaidrības, jo Satversme paredz bezmaksas izglītību. Piemēram, 2013.gadā pēc Tiesībsarga iejaukšanās tika precizēts Izglītības likums. Kopš tā laika ģimenēm vairs nav pašām jāpērk mācību grāmatas un darba burtnīcas - tās jānodrošina skolai.

"Viedierīce šobrīd ir lielā mērā skolēna un studenta darbavieta," izteikusies Šuplinska, arī šajā kontekstā norādot uz mūsdienīgu 21.gadsimta izglītību. Prezentācijā pašvaldībām iekļautie aptaujas rezultāti rāda, ka 52% skolēnu bijušas pieejamas visas vajadzīgās tehnoloģijas. 23% pauduši, ka viņiem vēl nepieciešams dators, tikpat daudzi - ka vēl vajadzīgs stabils interneta pieslēgums.

Uz jautājumu, vai visi varēs ierīces iegādāties, ministre teikusi, ka likuma izmaiņu piedāvājums "nenozīmē, ka simtprocentīgi, ka būs kaut kādas sankcijas". Tiekot arī plānota tehnoloģiju iegāde no struktūrfondu līdzekļiem, tāpat esot pieejama sociālā atbalsta sistēma.

Trešais paredzētais jauninājums ir līgums, kas skolēnu likumīgajiem pārstāvjiem turpmāk būtu jāslēdz ar skolu par izglītības ieguvi. Šuplinska norāda, ka šāda iecere vērtēta jau labu laiku un līgums nepieciešams arī tāpēc, lai palielinātu vecāku līdzatbildību un iesaisti bērnu izglītošanā un ikdienā kopumā. Plānotie grozījumi drīzumā tikšot virzīti skatīšanai valdībā.