Kandavas novada pašvaldība nolemj vērsties Satversmes tiesā, teikts medijiem sniegtajā informācijā.
Jau iepriekš tika veiktas konsultācijas ar zvērinātu advokātu biroju konstitucionālajos tiesību jautājumos, lai saprastu cik jēgpilni ir panākt Kandavas novada saglabāšanu, kā arī pārrunāti viedokļi ar citām pašvaldībām, kas jūtas vīlušās pēc jaunā Administratīvi teritoriālā likuma izsludināšanas.
Pēc Saeimas balsojuma arī Valsts prezidents Egils Levits izsludinājis Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas paredz Latvijā no 2021. gada 119 pašvaldību vietā izveidot 42 pašvaldības. Tomēr, prezidents uzsver, ka likumā noteiktās administratīvās teritorijas un robežas nav akmenī iecirstas uz visiem laikiem, un, ja kāda pašvaldība vai vietējā kopiena uzskata, ka tās argumenti politiski nav pienācīgi saklausīti un ņemti vērā, tām ir iespēja vērsties Satversmes tiesā un tiesiskā ceļā panākt to vērtējumu. Prezidents atzīst, ka likuma sagatavošanas un reformas virzīšanas gaita nav un nevar tikt uzskatīta par labas reformas procesa paraugu.
16. jūnijā, Kandavas novada domes priekšsēdētāja Inga Priede kopā ar citiem 46 Latvijas pašvaldību vadītājiem no dažādām politiskajām partijām ar kopīgu vēstuli vērsās pie prezidenta, aicinot neizsludināt šo likumu. Pie prezidenta vērsāmies arī kā Kandavas novada pārstāvji ar lūgumu satikties klātienē, tāpat vēstules prezidentam, Saeimai, Ministru kabinetam, Tiesībsargam ir nosūtījušas citas ietekmīgas personas un Kandavas novada nevalstiskās organizācijas. Tāpēc prezidents preses konferencē norādīja, ka vēl būtu iespējama likuma pārskatīšana un grozījumi gan Kandavas, gan Varakļānu novadiem. Uztverot prezidenta aicinājumu, gan Kandavas novada dome, gan citas pašvaldības, gan daļa Saeimas deputātu vērsīsies Satversmes tiesā.
