ASV nosaka sankcijas Sīrijas pirmajai lēdijai

© AP/SCANPIX/LETA

ASV trešdien noteikušas sankcijas Sīrijas pirmajai lēdijai Asmai al Asadai, kā arī vēl vairākiem desmitiem cilvēku un organizāciju, Vašingtonai solot pastiprināt spiedienu atbilstoši jaunajam likumam.

"Mēs paredzam, ka būs vēl daudz citu sankciju, un mēs neapstāsimies, līdz [Sīrijas prezidents Bašars al] Asads un viņa režīms nebūs izbeiguši savu nevajadzīgo, brutālo karu pret Sīrijas tautu," teikts ASV valsts sekretāra Maika Pompeo paziņojumā.

Šīs sankcijas ir "sākums tam, kas būs pastāvīga ekonomiskā un politiskā spiediena kampaņa, lai liegtu Asada režīmam ienākumus un atbalstu, ko tas izmanto, lai vestu karu un īstenotu plaša mēroga vardarbību pret Sīrijas tautu", skaidroja Pompeo.

Valsts sekretārs paziņoja par Cēzara Sīrijas civilistu aizsardzības likuma stāšanos spēkā, ar ko tiks sodīti visi uzņēmumi, kas sadarbojas ar Asada valdību.

Sankcijas tagad tiek vērstas pret 39 cilvēkiem un organizācijām, arī Sīrijas prezidentu un pirmo lēdiju.

Šī ir pirmā reize, ka prezidenta dzīvesbiedre pakļauta ASV sankcijām.

Likums paredz aktīvu iesaldēšanu Savienotajās Valstīs.

Pompeo paziņojumā apgalvoja, ka Sīrijas pirmā lēdija ar dzīvesbiedra un ģimenes atbalstu kļuvusi par "vienu no tiem, kas lielā mērā ieguvuši sliktu slavu, pelnot no kara".

Asma piedzima 1975.gada 11.augustā sīriešu ģimenē Londonā, kur viņa uzauga. 2000.gadā viņa apprecējās ar Bašaru al Asadu, un viņiem ir trīs bērni - divi dēli un meita.

Asma al Asada ir spēlējusi ievērojamu sociālu lomu Sīrijas bruņotā konflikta laikā. Viņa vairākkārt parādīta valsts medijos, apmeklējot Sīrijas karavīrus, kas ievainoti cīņās pret nemierniekiem, un mierinot kritušo karavīru ģimenes.

Pirms diviem gadiem tika paziņots, ka Asadai diagnosticēts krūts vēzis, bet pērn augustā pirmā lēdija pavēstīja par veiksmīgu izārstēšanos.

Sīrijas pilsoņkarš aizsākās 2011.gadā, un konflikts pakāpeniski sadrumstalojās daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku un tai lojāliem paramilitāriem formējumiem. Ar atbalstu atšķirīgiem grupējumiem iesaistījušās arī vairākas ārvalstis.

Politika

Vācijas Kristīgo demokrātu savienibas (CDU) līderis Frīdrihs Mercs, kurš nākamgad varētu kļūt par Vācijas kancleru, grib stingrāku kontroli uz Eiropas valstu robežām, lai novērstu gāztā Sīrijas prezidenta Bašara al Asada piekritēju imigrāciju.

Svarīgākais