Valsts prezidents līdz 20. jūnijam veiks Administratīvi teritoriālās reformas likuma izvērtēšanu

"Likums ir pieņemts vakar un prezidents izmantos sev paredzētās pilnvaras un laiku, lai to izvērtētu. Desmit dienas izvērtēšanai noslēdzas 20.jūnijā," skaidroja Rozenberga.

Prezidenta pārstāve apstiprināja, ka Iecavas novada dome vērsusies ar lūgumu pie Valsts prezidenta, lai viņš caurskata ATR likumu.

Tāpat prezidenta pārstāve norādīja, ka valsts pirmā amatpersona un Valsts prezidenta kanceleja ir sekojuši līdzi diskusijām par reformu un par pašu likumu. Tāpat ir bijušas pārrunas ar Saeimu, Ministru kabinetu un pašvaldībām.

Rozenberga akcentēja, ka Valsts prezidents ir vairākkārt formulējis savu viedokli, un tas atrodams arī vēstulēs Saeimai, kas publicētas arī prezidenta tīmekļvietnē.

LETA jau vēstīja, ka trešdien Saeimā galīgajā lasījumā pieņēma ATR likumu, kas paredz, ka no nākamā gada 1.jūlija Latvijā būs 42 pašvaldības līdzšinējo 119 vietā. Par likumu balsoja 58 deputāti, 12 bija pret, bet 20 atturējās.

Valsts prezidents 24.martā nosūtīja vēstuli Saeimas Administratīvās reformas komisijai, kurā pausta valsts pirmās amatpersonas vēlme, lai Saeima, lemjot par teritoriālo reformu, pievēršas arī identitātes un piederības jautājumiem, kā arī stiprina vietējās kopienas - pilsētas un pagastus.

Prezidents izmantoja viņam Saeimas kārtības rullī paredzētās tiesības un iesniedza divus priekšlikumus likumprojektam.

Atbilstoši Valsts prezidenta rosinājumam Saeima, pieņemot minēto likumu, noteica, ka līdz 31.decembrim jāizstrādā un jāiesniedz Saeimā izskatīšanai likumprojektu, kas paredzēs vietējo kopienu (pilsētu un pagastu) tiesības demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus. Tajā arī vietējām kopienām būs jāparedz kompetenci vietējās nozīmes jautājumu kārtošanai.

Tāpat akceptēts Levita rosinājums, ka pilsētu un pagastu piederību latviešu vēsturiskajām zemēm - Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai - regulē atsevišķs likums. Arī tāds vēl būs jāizstrādā. Levits uzsvēris, ka tas nepieciešams iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšanai un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai.