Bijušais Saeimas kancelejas vadītājs pārmet Mūrniecei faktu sagrozīšanu

Bijušais Saeimas kancelejas vadītājs Māris Steins pārmet Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK) faktu sagrozīšanu, lai pret viņu tiktu ierosināts kriminālprocess par valsts amatpersonas nolaidību, izriet no Steina advokāta Dmitrija Skačkova izplatītā preses paziņojuma.

Ģenerālprokuratūra trešdien paziņoja, ka tiesai nodota krimināllieta, kurā apsūdzēts Steins un bijušais parlamenta izpilddirektors Valdis Ziemelis. Lieta saistītā ar Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) darbam nepiemērotu telpu radīšanu.

Skačkova paziņojumā citēts Steins, kurš apgalvo, ka Saeimas Prezidijs 2014.gada vidū no Saeimas kancelejas kompetences bija izņēmis jautājumus, kas saistīti ar drošību. Savukārt lēmums par telpu piemērošanu NDK darbam ticis pieņemts 2014.gada oktobrī slēgtā sēdē, no kuras Steins ticis izraidīts, bet ar sēdē pieņemto lēmumu nav ticis iepazīstināts.

Attiecīgi bijušais kancelejas vadītājs uzskata, ka pēc tam, kad Satversmes aizsardzības birojs (SAB) atteica "slepeno telpu" akreditāciju, Mūrniece gan Valsts drošības dienestam (VDD) (tolaik - Drošības policija), gan prokuratūrai sniegusi sagrozītu informāciju, lai panāktu kriminālprocesa sākšanu pret Steinu.

Viņš atzīmējis, ka apsūdzībā vienlaikus tiek pārmests, ka "valsts amatpersona nav iepazinusies ar slepeno lēmumu", un arī, ka "amatpersona ir izdevusi nepareizu rīkojumu ar nolūku šo pašu lēmumu izpildīt".

Jau vēstīts, ka prokuratūra paziņojumā presei apsūdzēto vārdus nemin, taču norāda, ka Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors nosūtījis Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai krimināllietu divu personu apsūdzībā par valsts amatpersonas aiz nolaidības neizdarītām darbībām, ja ar to izraisītas smagas sekas.

Saskaņā ar apsūdzību divas bijušās valsts amatpersonas nolaidīgi pildījušas savus amata pienākumus, kā rezultātā Saeimas telpu pārplānošanas būvdarbus, kuru mērķis bija ieviest specifiskas drošības prasības, veica komersanti, kuriem nebija izsniegts industriālās drošības sertifikāts.

Tā rezultātā tika ne vien ievērojami apdraudētas valsts varas intereses, bet arī iestājušās smagas sekas - nodarīts mantiskais zaudējums Latvijai Saeimas personā 251 847 eiro apmērā, norāda prokuratūra.

Lietā pirmā tiesas sēde nozīmēta 18.septembrī plkst.10.30. Tiesas process notiks slēgtā sēdē.

Lietu pirms nodošanas prokuratūrā izmeklēja VDD. Pērn jūlijā dienests lietu nodeva kriminālvajāšanai.

Publiski par šo kriminālprocesu tapa zināms 2017.gada februārī pēc Saeimas Nacionālās drošības komisijas sēdes, kur deputātiem šādu faktu pavēstījis ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Kriminālprocess tika ierosināts saistībā ar faktu, ka Saeimas jaunajā ēkā, Jēkaba ielā 6/8, Nacionālās drošības komisijas telpas nevarēja akreditēt, jo tajās nav iespējams nodrošināt valsts noslēpuma aizsardzību, toreiz aģentūrai LETA skaidroja toreizējā komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Par šo situāciju Nacionālās drošības komisija bija vērsusies ar iesniegumu tiesībsargājošajās institūcijās.

Steins aģentūrai LETA iepriekš pauda viedokli, ka atbildība par Nacionālās drošības komisijas telpu būvniecībai nepieciešamo drošības prasību ievērošanu esot bijusi iestādes vadībai jeb Saeimas Prezidijam un toreizējam Saeimas iekšējās drošības vadītājam Jānim Gulītim.