Pie Latvijas vēstniecības Viļņā otrdien sarīkots pikets, kura dalībnieki aicina kaimiņvalsti Latviju solidarizēties ar Lietuvu, nepērkot elektroenerģiju no Astravjecas atomelektrostacijas (AES), kas uzcelta Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas.
Piketā piedalījās vairāki Lietuvas Seima deputāti no opozīcijā esošās "Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu" frakcijas, kā arī "Kustības pret Astravjecas AES" biedri.
"Iesniedzām Latvijas vēstniekam mūsu - Seima deputātu - parakstītu aicinājumu. (..) Mums tiešām radies daudz jautājumu, kādēļ Latvijas nostāja ir tāda. Mēs aicinām deputātus uzņemties lielāku politisko kontroli," ziņu aģentūrai BNS sacījis tēvzemiešu deputāts Laurīns Kasčūns.
Dokumentā, ko parakstījuši deputāti gan no opozīcijas, gan valdošās koalīcijas frakcijām, Latvijas valdība aicināta solidarizēties ar Lietuvu, neļaujot Baltijas valstu tirgū ienākt elektroenerģijai, kas tiks saražota Astravjecas atomelektrostacijā.
Lietuva šo spēkstaciju uzskata par nedrošu un cenšas pārliecināt Latviju un Igauniju boikotēt tajā ražoto elektroenerģiju. Abas pārējās Baltijas valstis atbalsta Lietuvas centienus, taču pašas, īpaši Latvija, nevēlas uzņemties saistības nepirkt Baltkrievijā ražoto elektroenerģiju, kad tiks iedarbināta Astravjecas AES.
Lietuvā pēdējā laikā diskusijas izraisījis Enerģētikas ministrijas izstrādātais Baltijas valstu vienošanās projekts, kas neparedz Latvijas un Igaunijas apņemšanos nepirkt elektroenerģiju no šīs spēkstacijas. Lietuvas valdība pagājušajā nedēļā apsprieda šo projektu, bet nekādu lēmumu nepieņēma. Tiek gaidīts, ka sarunās aktīvi iesaistīsies Eiropas Komisija.
Seima opozīcijas politiķi un daži eksperti savukārt izteikušies, ka jāmēģina panākt ambiciozāku trīspusējo vienošanos, kurā visas trīs valstis solidāri apņemtos nepirkt elektroenerģiju no Baltkrievijas, taču Latvija tam nepiekrīt.
Lietuvas valdība uzskata, ka Baltkrievija nav ievērojusi drošības prasības, ceļot spēkstaciju, kas atrodas aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas. No Latvijas robežas to šķir aptuveni 110 kilometri.
Minska apgalvo, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem, taču Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko iepriekš īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk. Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notikusi negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.
Premjerministrs Sauļus Skvernelis otrdien izteicās, ka Lietuva centīsies darīt visu iespējamo, lai valstī nenonāktu Astravjecas AES ražotā enerģija, tomēr šai ziņā "necentīsies izlauzt kaimiņiem rokas".
Kā savukārt norādījis Lietuvas prezidenta Gitana Nausēdas padomnieks, bijušais enerģētikas ministrs Jaroslavs Neverovičs, arī iecerētā vienošanās garantētu Astravjecas elektroenerģijas nenonākšanu Baltijas valstu tirgū.