"KPV LV" pašreizējā situācijā neatbalsta Liepājas cietuma būvniecību

Lai arī valdība konceptuāli atbalstījusi ieceri Liepājas cietuma būvniecību sākt gadu ātrāk nekā plānots, tam iebilst koalīcijas partnere, partija "KPV LV", uzskatot, ka pašreizējā krīzes situācijā ir jāatbalsta citi projekti.

Kā aģentūru LETA informēja "KPV LV" Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks un partijas valdes loceklis Ēriks Pucens, "KPV LV" neatbalsta izmaksu ziņā dārgo cietuma projekta būvniecību Liepājā un vēlas atsākt diskusijas valdības koalīcijas partneru starpā par Jaunās konservatīvās partijas ieceri un tās riskiem uz budžetu un sabiedrības vajadzībām.

Partija norāda, ka ekonomikas veicināšanas pasākumiem krīzes apstākļos ir jāiet roku rokā ar sabiedrības ieguvumiem un problēmu risināšanu - piemēram, Latvijā akūti trūkst pirmsskolas iestādes, kā dēļ jaunie vecāki nevar atgriezties darba tirgū, jo nav iespējas nodrošināt bērniem vietas bērnudārzos.

Partijas ieskatā, cietuma celtniecības vietā daudz labāks risinājums būtu mājokļu programma jaunajām ģimenēm, no kā iegūtu visi reģioni vienādi un arī tiktu risināti demogrāfijas jautājumi.

"Dodot iespēju attīstīt vairākus investīciju projektus viena cietuma projekta vietā tiktu samazināti korupcijas un būvniecības karteļa veidošanās riski, kā arī tiktu sekmēta līdzsvarota ekonomikas "sildīšana" visā Latvijas teritorijā, nevis attīstības potenciāla koncentrēšana vienā pilsētā," pārliecināta "KPV LV".

Pucens uzskata, ka 147 miljonu eiro ieguldīšana jauna cietuma būvniecībā ir pārāk liela izšķērdība, "zinot kādas ir šī brīža patiesās sabiedrības vajadzības".

Pēc viņa paustā, vienlīdz un, iespējams, pat daļā gadījumos sliktākā stāvoklī valstī ir Valsts policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ēkas, kas ir fiziski un morāli novecojušas un nespēj pildīt savas funkcijas pilnvērtīgi un atbilstoši mūsdienu vajadzībām drošības nodrošināšanā.

"Turklāt šī brīža epidemioloģiskā krīze izgaismo nepieciešamību steidzami izveidot operatīvās krīzes vadības centru, kas ir svarīgi jebkuras ar drošību saistītas krīzes pārvarēšanā. Šāda centra trūkums civilajā aizsardzībā rada riskus sabiedrības drošībai, bet tā izveide nodrošinātu koordinētu valsts atbildīgo iestāžu un pašvaldību rīcību apdraudējuma gadījumā un operatīvo darbību saskaņošanā," uzsver Pucens.

Partijas ieskatā, "tā ir utopija un sabiedrības maldināšana, ka viena šāda objekta celtniecība pacels Latvijas ekonomiku".

Tā aicina koalīciju atsākt diskusijas par šī objekta celšanas nepieciešamību "tagad un tūlīt, kā aizsegu izmantojot krīzi".

Kā vēstīts, iepriekš arī partiju pārstāvošais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens uzsvēris, ka iebilst par Liepājas cietuma būvniecību un uzskata, ka minētais projekts patlaban nevar būt valsts prioritāte.

4.jūnijā valdība atbalstīja Tieslietu ministrijas ierosinājumu jaunā Liepājas cietuma būvniecību sākt par gadu agrāk nekā bija plānots - nevis 2022., bet gan 2021.gadā.

Ministrija aprēķinājusi, ka būvniecības rezultātā tuvākajos gados nodokļu veidā valsts budžetā atgriezīsies 30 līdz 50 miljoni eiro, "neskaitot tos pozitīvos ekonomiskos un sociālos efektus nākotnē, ko nesīs ieslodzījuma vietu reformas īstenošana, kura nav iespējama bez atbilstošas infrastruktūras". Pēc jaunā cietuma nodošanas ekspluatācijā būtiski samazināšoties valsts budžeta tēriņi vecās infrastruktūras uzturēšanai, kurus valsts katru gadu investē, lai garantētu sabiedrības drošību.

Tieslietu ministrija sola, ka kopējās projekta izmaksas, ieskaitot projektēšanu, būvniecību, būvuzraudzību, nepieciešamo aprīkojumu, nodokļus, nepārsniegs Ministru kabineta lēmumā par Liepājas cietuma būvniecību iepriekš noteiktos 147 miljonus eiro.