Atsākas ES un Lielbritānijas sarunas par abu pušu attiecībām pēc breksita
Otrdien atsākas Eiropas Savienības (ES) un Lielbritānijas sarunas par abu pušu attiecībām pēc breksita, taču tās ievadījusi asa vārda apmaiņa, kāda pēdējās dienās bija vērojama starp Londonu un Briseli.
Paredzēts, ka ceturtā sarunu kārta, kas arī šoreiz noritēs videokonferences formātā, ilgs līdz piektdienai, amatpersonām cenšoties panākt progresu, ko iepriekšējās trijās sarunu kārtās faktiski nav izdevies gūt.
Lielbritānija ES pameta 31.janvārī, taču pagaidām abu pušu attiecībās faktiski maz kas ir mainījies, jo līdz gada beigām turpināsies pārejas periods, kura laikā Apvienotā Karaliste joprojām pakļaujas lielākajai daļai bloka tiesību normu.
Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons kategoriski noraida iespēju lūgt pārejas perioda pagarināšanu, lai gan pagaidām nav izdevies panākt vērā ņemamu progresu un jauna tirdzniecības līguma noslēgšanai paliek arvien mazāk laika.
Džonsons ļāvis noprast, ka gadījumā, ja līdz 31.decembrim neizdosies vienoties ar Briseli par jaunu tirdzniecības līgumu, Londona ir gatava pieņemt bezvienošanās breksitu.
Tikmēr pieņemas spēkā britu opozīcijas partiju aicinājumi lūgt pārejas perioda pagarinājumu. Pirmdien tiem pievienojās arī Londonas mērs Sadiks Hans, mudinot konservatīvos "nolikt malā politisko ideoloģiju".
Tajā pašā laikā ES breksita sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē laikrakstam "Sunday Times" sniegtā intervijā kārtējo reizi apgalvojis, ka Lielbritānija nepildot savas saistības, ko tā iepriekš uzņēmusies, uzsākot sarunas par turpmākajām abu pušu attiecībām.
Londona spērusi "soli, divus soļus, trīs soļus atpakaļ no savām sākotnējām saistībām," norādījis Barnjē.
Savukārt Lielbritānija noraidījusi viņa apsūdzības, paziņojot, ka Brisele vēlas panākt britu bezierunu pakļaušanos ES tiesību normām arī nākotnē.