Eksperts: ASV attiecības ar Krieviju pasliktinās

ASV izstāšanās no Atvērto debesu līguma liecina par attiecību pasliktināšanos ar Krieviju, tādu viedokli pauda Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošais pētnieks Toms Rostoks.

Rostoks sacīja, ka Atvērto debesu līguma mērķis ir veicināt atklātību un sniegt labāku priekšstatu, kādas militārās spējas atrodas vienā, vai otrā valstī. Pētnieks uzsvēra, ka šis līgums nav vienīgais avots, ar kura palīdzību gan ASV, gan Krievija var iegūt šāda veida informāciju.

"Ļoti daudz informācijas var iegūt citos ceļos, piemēram, ar satelītuzņēmumu, izlūkdienestu palīdzību, ir arī dažādas citas tehnoloģiskās iespējas. Līdz ar to, ja ASV un arī Krievija izstājas no Atvērto debesu līguma, to var uzskatīt par zaudējumu. Tas liecina par attiecību pasliktināšanos, bet izstāšanās abām valstīm neko būtiski nemainīs," pauda pētnieks.

Viņa ieskatā, abu valstu lēmums izstāties no Atvērto debesu līguma ietekmēs citas, mazākas valstis. Piemēram, 2014.gadā, kad sākās militārais konflikts Ukrainas austrumu daļā, tad, lai gūtu virsroku toreiz notikušajās diskusijās, vai Krievijas karavīri un bruņutehnika tur atrodas, vai nē, tika izmantota vizuālā informācija, kas iegūta Atvērto debesu līguma laikā.

Rostoks sacīja, ja ASV izstājas un tai seko arī Krievija, vairākas Eiropas valstis, ieskaitot Latviju, būtu zaudētājas. Latvijas rīcībā vairs nebūtu tik labs instruments, ar kura palīdzību var iegūt ziņas par Krievijas militārajām spējām un to izvietojumu.

Viņš norādīja, ka ASV prezidentam Donaldam Trampam ir taisnība - Krievija Atvērto debesu līgumu īsti neieviero. Rostoks kā piemēru minēja Krievijas noteiktos ierobežojumus pārlidojumiem pār Kaļiņingradu vai Gruzijas okupētajām teritorijām.

"Tad ir jājautā, kā šīs problēmas labāk risināt. Ja ASV paziņo, ka izstāsies no līguma, uz Krieviju izdarīt publisku spiedienu, vai arī šo jautājumu var risināt citādāk, nenojaucot vienu no pēdējiem bruņojumu kontroles arhitektūras elementiem," retoriski jautāja pētnieks.

Aicināts atbildēt, kādi varētu būt bijuši iespējami ASV apsvērumi izstāties no Atvērto debesu līguma, Rostoks sacīja, ka viņam ir grūti spriest par visiem iemesliem. Tomēr jāņem vērā, ka ASV un tās sabiedrotie aizvadīto 18 gadu laikā ir veikuši daudz vairāk lidojumu pāri Krievijas teritorijai, nekā Krievija veikusi lidojumus pār ASV. Līdz ar to no šī līguma ASV un tās sabiedrotie ir diezgan daudz ieguvuši.

Viņaprāt, izstāšanās no līguma Krievijai varētu nest zaudējumus, pieļaujot, ka Krievijai nav agresīvu nodomu pret Eiropas valstīm, tad tā noteikti gribētu būt lietas kursā, kur un kas atrodas, jo pārlidojumi sniedz labu priekšstatu par dažādu militāro objektu izvietojumu.

"Pieņemu, ka Krievijas interesēs būtu saglabāt iespēju veikt pārlidojumus pār kaimiņvalstu teritorijām. Ja ASV izstājas no Atvērto debesu līguma, tad Krievija varētu nonākt situācija, ka ASV būtu pieeja informācijai, kas tiktu iegūta ar lidojumu palīdzību pāri Krievijai," teica pētnieks.

Šādu informāciju ASV varētu nodrošināt, piemēram, Lielbritānija, vai kāda cita valsts, kas būtu ar mieru dalīties informācijā ar ASV. Pētnieks pauda, ka tā būtu nevienlīdzīga situācija, jo Krievija līdzīgā veidā informāciju par ASV visai ticami nevarēs iegūt.

Savukārt Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns sacīja, ka kopumā panikai nav pamata. Spēkā esošie un neesošie bruņojuma kontroles mehānismi vairs neatspoguļo patieso situāciju politikas un tehnoloģiju jomā pasaulē.

"Daudzi nolīgumi veidoti Aukstā kara otrajā pusē un pēc tā beigām, aptuveni pirmajā desmitgadē. Pa šo laiku pasaule un tehnoloģijas ir mainījušās," uzsvēra Andžāns.

Runājot par Atvērto debesu līgumu, pētnieks sacīja, ka ASV jau iepriekš apsūdzēja Krieviju, ka tā nepilda saistības, savukārt Krievija apsūdzēja ASV, ka arī tā neievēro saistības. Andžāna ieskatā, ASV izstāšanās no līguma valstu attiecībās mazinās caurspīdīgumu, jo nevarēs vairs tik viegli pārliecināties, kas notiek otras valsts teritorijā. No otras puses, ASV ir militārās satelīttehnoloģijas, kas pietiekami labi sniedz informāciju par to, kas notiek Krievijas teritorijā. Līdzīgi arī ir Krievijai, teica pētnieks.

Viņa ieskatā, ja abas valstis izstāsies no līguma, zaudētājas būs mazās valstis, kurām šādu tehnoloģiju, ar kuru palīdzību var ielūkoties citu valstu teritorijā, nav. Valstis būs mazāk informētas un atkarīgas no lielajām valstīm. Latvijas un citas valstis, kurām ir mazākas spējas, būs atkarīgas no ASV un cik lielā apmērā ASV bruņotie spēki un izlūkdienesti dalīsies ar iegūto informāciju.

"Būs nedaudz grūtāk veikt izzināšanu, savā veidā pat izlūkošanu, kas notiek blakus, Krievijas teritorijā. Manuprāt, pārāk liels iemesls uztraukumam nav. NATO, ieskaitot Latviju, vienmēr ir bijusi atklātāka savos nodomos, nekā Krievija. Iepriekš bijuši gadījumi, kad Krievija rīkojas strauji un mācību aizsegā pārvieto savu tehniku," teica Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, atgādinot, ka valstis maskē savu infrastruktūru, jo īpaši to ir darījusi Krievija.

Viņaprāt tas, ka rietumvalstis lidojumu veidā vairs nevarēs ieskatīties Krievijas teritorijā, neradīs tai lielus zaudējumus, jo daudz ir dzirdēts, kā Krievija maskē militārās infrastruktūras vietas, piemēram, izmanto piepūšamas tehnikas vienības, lai maldinātu par to patieso atrašanās vietu.

Runājot par neatbilstību pašreizējai situācijai, pētnieks pauda, ka Krievija globāli vairs nav tik varena, kāda tā bija iepriekš. Patlaban aiz ASV ietekmes ziņā otrā ir Ķīna. Ja ASV dažādu nolīgumu dēļ ir bijušas sasietas rokas, Ķīna varēja diezgan brīvi rīkoties un apmainīties informācijā ar Krieviju, kas ir tās stratēģiskais partneris.

Andžāns pieļāva, ka Krievija varētu izstāties. Vienlaikus tā būs vairāk ieinteresēta demonstrēt, ka pie tā, ka nolīgums sabrūk, vainojama ir ASV. Viņaprāt, maz ticams, ka Krievija varētu pieturēties pie vienošanās, ja ASV izstājas un savā teritorijā neplāno nevienu laist. Tāpat mazas ir iespējas, ka nolīgums varēs pastāvēt un vēl mazākas, ka Krievija būs pielaidīgāka un mainīsies.

Andžāns norādīja, ka būtiska nozīme ir arī Trampa administrācijas pieejai - tā nevēlas mijiedarboties ar daudzpusēju mehānismu palīdzību, priekšroku dodot divpusējiem. Piemēram, arī Atvērto debesu līgums ir daudzpusējs. Vēl viens aspekts, kas jāņem vērā, ir Ķīna.

Pētnieks skaidroja, ka ASV izstājās no Līguma par vidējā un tuvā darbībās rādiusa raķešu likvidāciju (INFT), jo zināmā mērā tas sasēja rokas gan ASV, gan Krievijai. Patlaban pasaulē otra militāri spēcīgākā valsts ir Ķīna un tai "nav sasietas rokas".

"Līdzīgi ir arī ar Atvērto debesu līgumu - Krievija var veikt pārlidojumus pār Rietumu valstīm, ASV - pār Krieviju. Ķīna nav iesaistīta, kaut gan tieši par tās spēku valda uztraukums. Tā nav pakļauta tādiem ierobežojumiem kā kādreiz ASV un Krievija," skaidroja pētnieks.

Andžāns uzsvēra, ka Ķīna nav iesaistīta bruņojumu kontroles mehānismos, jo pamatā tie ir starp ASV un Krieviju, iepriekš Padomju Sociālistisko Republiku Savienību (PSRS). Daļā bija iesaistītas pamatā Eiropas valstis. Tomēr laiki ir mainījušies un Ķīna aizvien nekontrolētāk var attīstīt savas militārās tehnoloģijas. Lielāko uztraukumu ASV rada Ķīna un tās izaugsme, un, iespējams, ne tik daudz vairs Krievija.

LETA jau rakstīja, ka pagājušajā nedēļā Tramps paziņoja, ka Savienotās Valstis izstājas no Atvērto debesu līguma ar Krieviju, apsūdzot Maskavu līguma nosacījumu pārkāpšanā.

1992.gadā parakstītais Atvērto debesu līgums stājās spēkā 2002.gadā un ietver 34 dalībvalstis Eiroatlantiskajā un Eirāzijas telpā, tostarp ASV un Krieviju. Līguma mērķis ir veicināt informācijas apmaiņu, lai palielinātu uzticību un nepieļautu jaunas bruņošanās sacensības veidošanos.

Līgums paredz iespēju veikt novērošanas un fotografēšanas lidojumus virs tā dalībvalstu teritorijām, lai iegūtu informāciju par to bruņotajiem spēkiem, militārajiem objektiem un aktivitātēm.

Ideja ir, jo vairāk konkurējošās armijas zinās viena par otru, jo mazāka iespēja, ka tās iesaistīsies savstarpējos konfliktos. Taču valstis arī izmanto šos lidojumus, lai izpētītus savu pretinieku vājās vietas.

ASV sadusmojis, ka Krievija liedz Savienotajām Valstīm veikt lidojumus virs apgabaliem, kuros, kā uzskata Vašingtona, Maskava izvieto vidēja darbības rādiusa kodolieročus, kas apdraud Eiropu.

Savukārt Krievija turpinās ievērot Atvērto debesu līgumu, kamēr vien tas būs spēkā, pagājušā nedēļā paziņoja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško.