Saeimas Prezidija lēmums sasaukt parlamenta sēdi e-platformā jeb e-Saeimas sistēmā 26.maijā neatbilst Satversmes 15.pantam, teikts Saeimas opozīcijas deputāta Alda Gobzema adresētajā iesniegumā Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK).
Politiķis norāda, ka saskaņā ar Satversmes 15.pantu Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā un saskaņā ar Satversmes 22.pantu Saeimas sēdes ir atklātas.
Gobzems akcentē, ka Prezidija lēmums neatbilst Satversmes 15.pantam, jo, pirmkārt, cita vieta nevarot būt e-platforma, jo, pirmkārt, deputātam neesot iespējams pārbaudīt un sekot līdzi tam, vai citi Saeimas deputāti balso paši, vai netiek iespaidots balsojums, vai balsojumu neveic cita persona un citas lietas. Otrkārt, e-platforma nenodrošinot Saeimas sēde atklātumu, kas ir rupjš Satversmes 22.panta pārkāpums, akcentē politiķis.
Deputāts arī norāda, ka e-platformā nav iespējams īstenot virkni no Saeimas Kārtības rullī paredzētajām deputāta tiesībām, piemēram, runāt no tribīnes. Gobzems pieprasa nekavējoties nodrošināt Saeimas sēdes norisi parlamenta sēžu zālē, ievērot deputāta likumā paredzētās tiesības un pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli.
Gozbems norāda, ka, ja viņa tiesības netiks pilnā apmērā nodrošinātas, tad viņš vērsīšoties tiesā gan par Saeimas dienaskārtībā paredzēto jautājumu atcelšanu, gan par pašas Mūrnieces rīcību. Politiķis sola šādā situācijā lūgt tiesībsargājošās iestādes sākt kriminālprocesu pret Saeimas priekšsēdētāju “par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu”.
Deputāts arī norāda uz vairākām citām problēmām viņa ieskatā, tajā skaitā, ka viņam nav pieņemams, ka viņa darbības "kontrolēs" kāds pieaicināts, viņam nezināms moderators.
Kā ziņots, Mūrniece paudusi gandarījumu, ka Saeima sadarbībā ar IT speciālistiem ir spējusi radīt mūsdienīgu tehnoloģisku risinājumu, kas ļauj parlamentam sekmīgi strādāt ārkārtējās situācijās arī tad, ja deputāti atrodas ārpus parlamenta.
"Uzdevumi, ko konstitucionālo orgānu vadītāji kopā ar Valsts prezidentu izvirzīja, ir īstenoti - visi varas atzari spēj pilnvērtīgi strādāt ārkārtējos apstākļos, ievērojot Satversmes mērķus un pamatprincipus. Parlamentā ir nodrošināts, lai deputāti varētu turpināt veikt savu likumdošanas darbu un īstenot parlamentāro kontroli pār Ministru kabineta darbību," skaidroja Mūrniece.
Vaicāta par atsevišķu pie frakcijām nepiederošo deputātu nostāju, ka e-Saeima nav paredzēta Satversmē, Mūrniece aģentūrai LETA norādīja, ka tās izmantošana atbilst Satversmes 15.pantam, kurā noteikts, ka Saeima ārkārtīgu apstākļu dēļ var sanākt citā vietā. Līdz ar to netiek pārkāpts nedz Satversmes burts, nedz gars. Vaicāta, vai varētu tikt lemts par e-Saeimas nostiprināšanu normatīvajos aktos, Mūrniece norādīja, ka šis jautājums tiks skatīts vēlāk.
Mūrniece akcentēja, ka Valsts prezidenta Egila Levita rīkotajā piecu varas atzaru - Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētājas, Ministru prezidenta, Augstākās tiesas un Satversmes tiesas priekšsēdētāju - sanāksmē kopīgi tika nolemts, ka konstitucionālajām institūcijām ir jāspēj strādāt arī attālināti. Politiķe norādīja, ka Rīgas pilī ir ievērojami valsts tiesību eksperti, kuri pauduši atbalstu attālinātajam darbam.
Saeimas priekšsēdētāja arī norādīja, ka sākotnēji, arī strādājot e-Saeimas sistēmā, deputāti pulcēsies uz sēdi, kā ierasts līdz šim, proti, vairākās Saeimas zālēs. Līdz ar to nepieciešamības gadījumā deputātiem tiks sniegts tehniskais atbalsts e-Saeimas izmantošanā. Mūrniece norādīja, ka deputāti jau ir izmēģinājuši sistēmas darbību un arī Satversmes aizsardzības biroja pārstāvji snieguši atzinumu, ka sistēma ir droša un to var izmantot.
Politiķe akcentēja, ka e-Saeimas sistēmā svarīga lieta ir e-paraksta izmantošana, kas esot droša un uzticama sistēma. Mūrniece norādīja, ka, pēc viņas personīgajām domām, pēc ārkārtējās situācijas beigām Saeimas sēdēm būtu atkal pilnvērtīgi jānorit parlamenta sēžu zālē.
