ASV izstāšanās no Atvērto debesu līguma bija prognozējams lēmums, kas izriet no Krievijas sistemātiski veiktajiem starpvalstu līgumu pārkāpumiem, uzsver aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
"ASV lēmums nav pārsteigums, jo esam konsultējušies ar saviem ASV kolēģiem, savukārt Krievija jau vairākkārt ir aicināta rīkoties saskaņā ar līguma noteikumiem. Pārkāpumi no Austrumu kaimiņvalsts puses pēdējā laikā, diemžēl, nav nekas neierasts - Krievija ir pārkāpusi arī Vidēja un tuva darbības rādiusa kodolbruņojuma līgumu, kā arī vienpusēji apturējusi saistības Līgumā par konvencionālajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā," pauž A. Pabriks.
Neskatoties uz Krievijas veiktajiem pārkāpumiem, Latvija kopā ar sabiedrotajām valstīm ir godprātīgi pildījusi Atvērtā debesu līguma saistības, un ir gatava to darīt arī turpmāk. "Ļoti būtiska ir Krievijas turpmākā rīcība un mēs atkārtoti aicinām kaimiņvalsti rīkoties saskaņā ar līguma noteikumiem. Latvija kopā ar sabiedrotajiem izvērtēs līguma nākotni, lai nodrošinātu tā nosacījumu efektīvu īstenošanu," uzsver aizsardzības ministrs.
Atvērto debesu līgums starp 34 dalībvalstīm Eiroatlantiskajā un Eirāzijas telpā, tostarp ASV un Krieviju, tika parakstīts 1992.gadā, bet stājās spēkā 2002.gadā. Līguma mērķis ir veicināt informācijas apmaiņu, lai palielinātu valstu savstarpējo uzticību un nepieļautu jaunas bruņošanās sacensības veidošanos.
Līgums paredz iespēju veikt novērošanas un fotografēšanas lidojumus virs tā dalībvalstu teritorijām, lai iegūtu informāciju par to bruņotajiem spēkiem, militārajiem objektiem un aktivitātēm.
Pamatojoties uz Atvērto debesu līguma kvotu sadalījumu, Latvija reizi gadā veic novērošanas un fotografēšanas lidojumu virs Krievijas vai Baltkrievijas. Tāpat apvienotā Krievijas-Baltkrievijas misija reizi gadā lido pāri Latvijas teritorijai.