Valdība par ierobežojošo pasākumu mīkstināšanu lems "soli pa solim"

Valdība arī turpmāk domās par ierobežojošo pasākumu mīkstināšanu, ceturtdien pēc valdības ārkārtas sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Ministru kabinets ceturtdien lēma pagarināt ārkārtējo situāciju arī pēc 12.maija - līdz 9.jūnijam. Kariņš uzsvēra, ka valdībai ir plāns, kā Covid-19 pandēmijas laikā domāt par jaunu dzīvi, bet ne gluži atgriezties vecajā dzīvē. "Mēs iesim soli pa solim, lai ierobežojumi būtu minimāli, bet vīruss vienlaikus neizplatītos," uzsvēra valdības vadītājs.

Politiķis informēja par mīkstinātajiem ierobežojumiem, kas stāsies spēkā pēc 12.maija, proti, būs atļauts pulcēties līdz 25 cilvēkiem. "Tas gan nenozīmē, ka varēs rīkot mājas ballītes, jo būs jāievēro divu metru distance. Izņēmums ir mājinieku loks," sacīja Kariņš.

Ar 12.maiju tiks mazināti arī citi ierobežojumi, piemēram, atļauti sporta treniņi, tiks atsākta muzeju un bibliotēku darbība, nedēļas nogalēs tiks atvērti tirdzniecības centri. "Pēc iespējas turpināsim šādā garā, meklēsim, ko varam atvieglot, lai dzīves ritētu ierastāk. Bet visu laku vērosim, lai slimība nesākas no jauna," piebilda Kariņš.

Premjers norādīja uz atbalstīto ideju, kā iedzīvotājiem sadzīvot ar vīrusu, esot ārpus mājām. "Sākot ar 12.maiju, būs prasība, ka sabiedriskajā transportā pasažieriem būs jābrauc ar mutes un deguna aizsegu - tas var būt lakats, šalle, mājās taisīta sejas maska. Mērķis ir neizplatīt slimību," uzsvēra Kariņš.

Par turpmākām izmaiņām Covid-19 dēļ ieviestajos ierobežojumos valdība lems pēc četrām nedēļām, tāpēc ārkārtējā situācija valstī tiek pagarināta līdz 9.jūnijam, ceturtdienas preses konferencē pavēstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Ministre jau iepriekš bija informējusi, ka par izmaiņām ierobežojumos valdība lems, raugoties uz situāciju četrās jomās - epidemioloģisko situāciju, veselības aprūpes sistēmas noslodzi, situāciju ārvalstīs un kopējo sabiedrības drošību, tostarp arī pasākumu kontroles iespējas, un sabiedrības psiholoģisko labklājību un noturētspēju.

"Šie atvieglojumi, kas stāsies spēkā pēc 12.maija, ir tāda kā prātīguma un pratības pārbaude, kā mēs mācāmies un pielāgojamies dzīvei ar šo vēl neuzveikto vīrusu," sacīja ministre.

"Principā pamatprasības - distancēšanās un roku higiēna - nemainās," uzsvēra Viņķele.

Ministre uzsvēra, ka šobrīd vīrusa izplatība ir mazinājusies, bet pandēmija vēl nav beigusies, tāpēc ļoti būtiski ir ievērot ikdienas piesardzības pasākumus, arī tiekoties ar radiem vai draugiem, kā arī citās situācijās.

Politiķe paziņoja, ka tas nozīmējot, ka jebkurā situācijā pēc iespējas ir jāievēro divu metru distance, kas ir svarīgi, lai samazinātu risku inficēties. Ja ir iespēja, šobrīd joprojām labāk esot palikt mājās. Savukārt, ja cilvēks ir saslimis, piemēram, klepo, palikt mājās ir viņa obligāts pienākums.

Tāpat nedrīkst aizmirst par "klepošanas un šķaudīšanas etiķeti" - mute jāpiesedz ar elkoņa iekšpusi, kā arī regulāri ir jāmazgā rokas vai, ja tas nav iespējams, jāizmanto dezinfekcijas līdzeklis, uzsver Veselības ministrija.

"Gan epidemiologi, gan infektologi norāda, ka vīrusa izplatība joprojām notiek sabiedrībā, turklāt Covid-19 visbiežāk izplatās ģimenes locekļu, kolēģu un draugu vidū. Tāpēc pirms pasākuma vai tikšanās ar citiem sev jāpajautā - jā, tagad drīkst, bet vai man tas ir vajadzīgs? Jāapzinās, ka katrs pasākums vai tikšanās ir risks saslimt. Cilvēkam, kurš ir inficējies vēl var nebūt saslimšanas simptomu, bet ballītes laikā netīšām var aplipināt citus. Pēc tam gan pašam, gan citiem būs jāievēro stingrs režīms mājās kā Covid-19 pacientiem vai kontaktpersonām. Jāatceras, ka smagākas slimības sekas var būt gados vecākiem cilvēkiem un personām ar hroniskām slimībām, tāpēc īpaši būtiski ir viņus pasargāt, ko var izdarīt, izvairoties no tuva kontakta," teikts ministrijas paziņojumā.

Ņemot vērā šodienas valdības lēmumus, Veselības ministrija sadarbībā ar citām nozarēm papildinās un aktualizēs rekomendācijas, kas jāievēro, piemēram, publiskos pasākumos vai organizējot sporta nodarbības, taču pamats būšot nemainīgs arī pie jaunajiem nosacījumiem.

Pēc ministres paustā, patlaban Veselības ministrija un Slimību profilakses un kontroles centrs strādā ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem ar mērķi nonākt pie vienādas pieejas attiecībā uz ārvalstu ceļotājiem, kad tiks atjaunoti starpvalstu ceļojumi. Nonākot pie vienotām prasībām attiecībā uz ārvalstu ceļotājiem, proti, tiem, kuri nav Baltijas valstu iedzīvotāji, varēs lemt par starpvalstu ceļojumu atsākšanu, vēstīja ministre.

Jau ziņots, ka Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludinātā ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9.jūnijam, vienlaikus lemjot par būtisku dažādu ierobežojumu atvieglošanu pēc 12.maija, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Vienlaikus ar ārkārtējās situācijas pagarināšanu līdz 9.jūnijam valdība lēma arī pārskatīt vairākus ar Covid-19 pandēmiju noteiktos ierobežojumus.

Nolemts, ka pēc 12.maija tiks atļauta pulcēšanās gan iekštelpās, gan ārtelpās, bet pasākumā vienlaikus varēs atrasties ne vairāk kā 25 cilvēki. Pasākuma laiks iekštelpās nedrīkstēs pārsniegt trīs stundas, bet ārtelpās - laiks netiek ierobežots.

Valdība lēmusi uzdot Satiksmes ministrijai sagatavot pasākumus, lai nodrošinātu epidemioloģiski drošu sabiedriskā transporta izmantošanu, tai skaitā paredzot pienākumu sabiedriskajā transportā valkāt mutes un deguna aizsegu.

Tāpat lemts, ka kultūras, izklaides, sporta un citas atpūtas vietas darbu varēs uzsākt ne agrāk kā plkst.7 un beigt ne vēlāk kā plkst.24.

Ievērojot virkni nosacījumu, tiks atļauti arī organizēti sporta treniņi.

Tāpat valdība lēma atļaut organizēt tūrisma pakalpojumus ceļošanai Baltijas valstīs - Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Kultūras ministram uzdots apstiprināt pasākumus sociālās distancēšanās nodrošināšanai kultūras institūcijās, piemēram, bibliotēkās, muzejos u.c., savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram būs jāapstiprina pasākumus sociālās distancēšanās nodrošināšanai, kas jāievēro, organizējot sapulces, gājienus un piketus.

Kā ziņots, ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību Latvijā, valdība iepriekš lēma no 13.marta līdz 14.aprīlim valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu. 7.aprīlī Ministru kabinets pieņēma lēmumu pagarināt valstī ārkārtējo situāciju līdz 12.maijam.

Likums "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" paredz, ka Saeimas Prezidijam Ministru kabineta lēmums par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu nekavējoties iekļauj parlamenta sēdes darba kārtībā. Ja Saeima to noraida, valdības lēmums zaudē spēku un saskaņā ar to ieviestie pasākumi nekavējoties tiek atcelti.