Jakrins: Burovs savu laimīgo lozi iemeta papīrgrozā

- Pašlaik sabiedriskās ēdināšanas nozare cieš īpaši smagus zaudējumus. Jūs tagad vadāt uzņēmumu, kam viens no darbības virzieniem ir restorāni. Kā Covid-19 skar jūsu biznesu?

- Restorānu Vincents, kas iepriekš lielā mērā balstījās uz tūristu apkalpošanu, pašlaik ir nācies slēgt, un esam dīkstāvē. Protams, ar bažām skatāmies, kas notiek Latvijā un pasaulē. Pašreizējā situācijā, kad robežas ir slēgtas un nenotiek lidojumi, nākas darbību pārtraukt. Tiklīdz būs iespējams, atvērsimies un strādāsim.

Šis ir viens no uzņēmuma darbības virzieniem, bet arī projektēšana, dizains, mēbeļu tirdzniecība tāpat cieš. Tāpat tas ir arī citiem uzņēmumiem. Cenšamies saglabāt savus darbiniekus, atrast viņiem kādu noslodzi ar domu, ka pēcāk no krīzes iziesim vēl stiprāki nekā bijām iepriekš.

- Restorānu un viesnīcu īpašnieki ar asarām acīs stāsta, cik smaga ķibele viņus piemeklējusi un cik grūti sagaidīt kādu valsts atbalstu viņu biznesa glābšanai. Piemēram, pastāv virkne nosacījumu, lai dabūtu pabalstu, taču tos grūti izpildīt.

- Ja šī situācija būtu īslaicīga, tad varētu būt arī stingri nosacījumu sieti, taču izskatās, ka krīze ievilksies, tāpēc valdībai būtu jādomā, kā tomēr nosacījumus atvieglot un palīdzēt uzņēmējiem. Ir laba, piemēram, nodokļu atmaksas termiņa pagarināšana, kas jau tiek darīta.

Dzirdēju, ka dažā uzņēmumā darbinieki saņēmuši 100 eiro algu, citviet pat mazāk vai nemaz. Tas jau draud ar sociālu katastrofu. Nedrīkst atstāt tūkstošiem cilvēku bez iztikas līdzekļiem, jo tas radīs milzīgas problēmas.

- Rīgas pašvaldība darbojas režīmā, kāds agrāk nav bijis - pilsētas saimniecību vada pagaidu administrācija. Kā, pēc jūsu domām, tai sekmējas? Kādi riski ir šādā situācijā?

- Vispirms jāatminas, kā līdz tam ir nonākts. Tā bija neredzēta situācija, ka Rīgas mērs Oļegs Burovs, kurš varēja turpināt darbu, pats sev «iešāva kājā», labi apzinoties, ka otrreiz vairs par mēru nekad nekļūs. Pēc tā rezultāta, kāds bija pēc pašvaldību vēlēšanām, ja tiktu rīkots totalizators, varbūtība, ka Burovs var kļūt par mēru, bija 1 : 10 000. Tomēr brīnums notika, Burovs izvilka laimīgo lozi, taču pēc tam to izmeta papīrgrozā. Tagad viņš būtu varējis vairot savu politisko kapitālu, dalot maskas, organizējot pusdienas trūcīgajiem un visādi demonstrējot rūpju rievu pierē par iedzīvotājiem, taču viņš pieņēma dīvainu, nepieredzējuša politiķa cienīgu lēmumu pašatlaisties.

Pagaidu administratori ir ierēdņi, un viņiem gluži dabiski ir amata ierobežojumi pieņemt tādus lēmumus, kādus būtu varējuši pieņemt politiķi. Izskatās, ka viņi nostrādās šādā režīmā vismaz līdz augustam, un var būt arī tā, ka ārkārtas vēlēšanas netiks rīkotas. Es domāju, ka šajos krīzes apstākļos tas vēl nav sliktākais, kas varēja notikt.

- Vai pagaidu administratorus var uzskatīt par apolitiskām figūrām? Viņi ir nākuši no trim dažādām ministrijām, bet ministri ir no trim dažādām valdošās koalīcijas partijām.

- Viņiem nav atbildības ministru priekšā, viņi atbild tikai likumdevēja priekšā, un viņiem šādā izpratnē ir visas pilnvaras rīkoties kā jebkuram Saeimas ieceltam vadītājam - kā valsts kontrolierim, ģenerālprokuroram vai citam. Tātad tas ir atkarīgs no viņiem pašiem - vai viņi pakļausies ministrijām un ministriem vai nē. Bet rīkoties viņi var neatkarīgi.

- Rīgas satiksmes vadība pieņēma lēmumu samazināt sabiedriskā transporta reisu skaitu, no kā radās saspiestība autobusos, trolejbusos un tramvajos, kas savukārt radīja paaugstinātu vīrusa izplatīšanās risku. Pēc tam reisu samazinājums tika atcelts, un par galveno vainīgo iznāca pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs, kurš amatu zaudēja…

- Skaidrs, ka izpildirektors ir politiska figūra, Radzevičs arī nav slēpis, ka piedalās politikā un darbojas partijā Gods kalpot Rīgai (GKR). Līdz ar to, kad ir nomainīta pilsētas vadība, nomainīts ir arī viņš.

Burovs kā GKR līderis apsolīja saviem līdzbiedriem, ka viņš ar valdību ir vienojies, ka pagaidu administrācijas laikā neviens viņam pietuvinātais cilvēks netiks no darba padzīts un pēc ārkārtas vēlēšanām GKR atkal būs koalīcijā. Taču redzam, ka šis kāršu namiņš ir sabrucis un izspēlētā intriga ar pašatlaišanos un nonākšanu jaunā saulītē ir izgāzusies. Viens no piemēriem ir Radzeviča atlaišana.

- Vai taisnība bijušajai Rīgas domes opozīcijai, ka rīdzinieki par sabiedrisko transportu milzīgi pārmaksā un ka bijusī pozīcija ir novedusi Rīgas satiksmi pie finanšu katastrofas?

- Domāju, ka nē. Uz Rīgas satiksmi jāraugās caur politisko prizmu. Iepriekšējā Rīgas domes vadība izvēlējas piešķirt braukšanas atlaides ļoti lielam cilvēku skaitam, līdz ar to kādam par to bija jāmaksā. Ja nākamajai domei būs cita politika, tad arī Rīgas satiksmes finanses veidosies citādi. Problēma bija tā, ka Rīgas satiksmes piestādītais rēķins vienmēr bija lielāks nekā nauda par paveikto pārvadājuma apjomu. Ar šiem skaitļiem allaž nācās kaut kā lavierēt. Turklāt pasūtītājs un izpildītājs pēc būtības ir viens un tas pats. Bet visādi citādi vismaz pēdējos vairākos gados uzņēmuma finanses ir bijušas pietiekami caurspīdīgas un saprotamas, lai redzētu, ka stāvoklis nemaz nav tik ļoti slikts. Pašlaik krīzes apstākļos uzņēmums nedrīkst samazināt reisu skaitu, taču ir arī lietas, kurās varētu ietaupīt. Piemēram, vadība mierīgi varētu strādāt triju valdes locekļu sastāvā, taču tagad ir klāt vēl divi pagaidu valdes locekļi, kas absolūti nav nepieciešams.

- Pašlaik būtu īstais brīdis, kad labot ielas, jo cilvēki mazāk braukā apkārt un laika apstākļi ir labi. Taču neredz, ka ielu remonti notiktu ļoti aktīvi. Kāpēc?

- Negribu ļoti komentēt savu pēcteču darbu, bet domāju, ka domes Satiksmes departamenta kapacitāte pēdējā gada laikā ir samazinājusies vismaz par 70 procentiem un 90 procenti no tiem ļoti augsta līmeņa profesionāļiem, kas departamentā bija, ir pametuši darbu šajā iestādē. Līdz ar to šo darba kvalitātes kritumu varam «izbaudīt» pašlaik un «izbaudīsim» arī turpmāk, ja netiks pieņemti kādi jauni nopietni, politiski lēmumi.

- Skanstes tramvaja līnijas pretinieki tagad var būt gandarīti, jo projekts ir apturēts. Kāds no tā tagad ir ieguvums pilsētai, vai varat apsveikt sabiedriskos aktīvistus, kas savulaik pret to protestēja?

- Kaut ko neizdarīt vienmēr ir vieglāk nekā kaut ko izdarīt. Tas pēdējais risinājums, ko piedāvājām, bija gana labs - nekāda Lielo kapu teritorijas aizskāruma tur nebija un nevarēja būt. Diemžēl nav ar ko apsveikt rīdziniekus, jo investīcijas, kas bija paredzētas 90 miljonu apmērā pilsētas transporta infrastrūktūrai, nebūs šādā apjomā, bet daudz mazākā. Un pašlaik krīzes apstākļos tās vēl vairāk samazināsies - varbūt līdz nullei. Bet investīcijas būtu pārtapušas sakārtotākā infrastruktūrā, attīstībā un darba vietās. Manuprāt, nevienas labas ziņas no šā projekta nerealizēšanas nav.

- Rīgas pašvaldības pārstāvji tika izmesti no Rīgas brīvostas pārvaldes valdes. Vai tagad jāgaida gaiša nākotne ostā?

- Tas arī ir nepārdomāts lēmums. Ir populāri klaigāt, ka politiķi neko nevar pārvaldīt saimnieciski un ir vajadzīgi tikai profesionāļi, taču es tam nepiekrītu. Ostas pārvaldes «ierēdnizācija» ne pie kā laba nevar novest. Iepriekš vienalga kurš - Ušakovs, Ārgalis vai Aksenoks - ģenerēja kādas idejas pilsētai un tās attīstībai. Taču ne par kādu naudu nevar noalgot ierēdni, kuram rūpēs kopējais konteksts - osta kā pilsētas sastāvdaļa. Ostas atrautība no pilsētas ilgtermiņā novedīs pie nelāgām sekām. Un pilsētas neieinteresētība ostas attīstībā ir vēl sliktāka. Negatīvas sekas varam redzēt jau pašlaik, jo dramatiski samazinājies pārkrauto kravu apjoms. Tam gan ir vairāki cēloņi, tomēr viens no cēloņiem ir tas, ka nav pietiekama darba kravu piesaistē no Baltkrievijas, Ķīnas, Kazahstānas un citām valstīm. Brīvostas pārvaldes valdes locekļiem no tā alga nemainās - vai viņi kaut ko piesaista vai nepiesaista.

- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce pa spīti visām Covid-19 šausmām spiež uz to, ka administratīvi teritoriālā reforma jāturpina, un dzen to uz priekšu. Vai tā vajag darīt?

- Nav labs tas veids, kādā viņš to dara. Reforma prasa demokrātisku iedzīvotāju iesaisti - gan iespēju būt informētiem, gan iespēju diskutēt un protestēt, ja reformas ieceres neapmierina. Taču pašlaik šīs iespējas ir ļoti ierobežotas. Tāpat, spriežot pēc tā, ko runā politiķi, tiek ierobežotas opozīcijas iespējas ietekmēt procesu un pat izteikties par to. Tas nu gan nav skaisti. Droši vien koalīcijas deputātiem ir garlaicīgi klausīties opozīcijas runas un viņus kaitina kritika, taču demokrātijas pamatprincipi ir jāievēro. Jā, parlamenta darbā ir «šova» elementi, taču tā tas notiek visa pasaulē, kur ir demokrātiskas iekārtas. Tieši tāpēc jau ir parlaments - lai tautas priekštāvji var izteikties, demonstrēt savas oratora spējas, taču, ja šādu iespēju nav, tā vairs nav demokrātija.

- Ekspertu prognozes visu laiku mainās, bet ir arī tādas, ka Latvijas ekonomikas kritums var sasniegt divciparu skaitli. Kā jums šķiet, kāds scenārijs var būt?

- Esmu diezgan pesimistisks. Iespējams, tiešām būs divciparu skaitlis. Iekšējais tirgus ir ļoti samazinājies, eksporta tirgi ir atkarīgi no globāliem procesiem, kur tāpat nekas labs nenotiek. Ir arī nozares, kur ir cerīgāk - zemkopība, kokapstrāde -, taču arī tur ir problēmas. Kritums būs būtisks.

- Ir tāds izplatīts uzskats, ka sabiedriskās ēdināšanas nozare sirgst ar pelēko ekonomiku - ar aplokšņu algu maksāšanu. Vai tādam uzskatam ir pamats?

- Man šī nozare ir pazīstama jau daudzus gadus, jo mani ģimenes locekļi ar to nodarbojas jau vairāk nekā desmit gadus. Līdz Gan Bei un «melno kases aparātu grupējuma» skandālam 2014. gadā varēja domāt, ka ir daļa uzņēmumu, kas blēdās, taču pašlaik visi norēķini ir elektroniski, viss ir redzams, nav iespējamas kādas manipulācijas. Nu varbūt kādās mazās piparbodītēs, kur pats īpašnieks stāv aiz letes, vēl var noblēdīt kādu sīknaudu, taču ne lielos, nopietnos uzņēmumos. Lai gan… arī mazos uzņēmumos principā viss notiek tāpat kā lielos. Kopumā ēdināšanas nozare ir kļuvusi ļoti caurspīdīga.

- Tomēr tāds negatīvs iespaids joprojām ir saglabājies. Pat arī virkne politiķu un amatpersonu domā, ka pavāriem, oficiantiem un trauku mazgātājiem ir kādi lieli nedeklarēti ienākumi, ne tikai algas.

- Tas varbūt ir tāpēc, ka politiķi neiedziļinās cenu veidošanās struktūrā. Ja zupas šķīvis, pieņemsim, maksā 10 eiro, tad apmēram pieci eiro ir dažādu nodokļu slogs. Ja skatāmies salīdzinājumā ar citām Eiropas pilsētām un kūrortiem, tur nebūt nav tā, ka no katras darbības tiek iekasēti nodokļi. Daudzviet ir kāda fiksēta nodokļu summa.

- Vācijā nupat PVN likme restorānu biznesam ir samazināta no 19% uz 7%. Varbūt Latvijā arī tā vajag darīt?

- Obligāti! Turklāt ne tikai krīzes sakarā. Arī iepriekš tas būtu bijis lietderīgs lēmums. Jo nodokļu slogs ir milzīgs un tas kavē attīstību. Tas, kas ir pieņemts Vācijā, ir ļoti pareizi.

- Ir Rīgā tādas teritorijas kā, piemēram, Lucavsala. Kādai vajadzētu būt tās nākotnei?

- Vienā Lucavsalas daļā ir izveidots izklaides parks, kas ir ļoti labi, taču pārējā daļa nav aiztikta. Politiķiem vajadzētu pieņemt lēmumu - pārtaisīt visu salu par parku vai būvēt brīnišķīgu privātmāju rajonu. Pašlaik tur ir mazdārziņi, nesakārtota, degradēta vide. Slikti, ka nekādi lēmumi nav pieņemti.

- Savulaik visi būvēšanas plāni aprāvās, jo skaitās, ka Lucavsala ir applūstoša terirorija…

- Šķiet, ka pēdējos simt gados sala nav applūdusi…

- Pie Nacionālās bibliotēkas ir Dzelzceļa muzejs. Senos laikos tur bija dzelzceļa stacija, kur varēja iekāpt vilcienā uz Jūrmalu. Kā būtu, ja kaut kad nākotnē tur atkal būtu vilciens?

- Tas ir ļoti sarežģīti. Par to ir runāts Rail Baltica sakarā. Pēdējais, ko dzirdēju, bija, ka šī doma atmesta, jo ātrgaitas vilcienam nav mērķtiecīgi apstāties ik pa kilometram.

- Cilvēki uztraucas, ka tad, kad tiks būvēts Rail Baltica, sāksies liela rakšana un transporta haoss. Cik tādām bažām ir pamata?

- Ir pamats. Domāju, ka Pārdaugavā būs diezgan «apokaliptiska» situācija, jo visi mazie tiltiņi pār dzelceļu tiks slēgti un paliks tikai divas vietas, kur varēs šķērsot dzelzceļu. Arī satiksme uz Stradiņa slimnīcu būs apgrūtināta.

Mans viedoklis vienmēr ir bijis, ka Rail Baltica pilsētā vispār nav jāiebrauc un vienīgajai stacijai bija jābūt tikai pie lidostas. Bet Rail Baltica sašķels pilsētu divas daļās un būvniecības laikā radīs haosu.