Katra koalīcijas partija nes politisko atbildību par tai uzticētajām nozarēm, un tās lēmumos var iejaukties tikai ārkārtējos gadījumos. Šis ir viens no vaļiem, uz kuriem, par spīti iekšējām domstarpībām, joprojām balstās piecu partiju veidotā Krišjāņa Kariņa valdība.
To trešdien atkārtot nācās arī Jaunajai konservatīvajai partijai, kura zaudējusi cīņā par bijušā, Satversmes aizsardzības biroja uzticību zaudējušā ekonomikas ministra apstiprināšanu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja amatā.
Neatkarīgā jau vēstīja, ka komisijas priekšsēdētāja vietnieks, konservatīvos pārstāvošais Krišjānis Feldmans, kas pēc līdzšinējā komisijas priekšsēdētāja Jāņa Vitenberga apstiprināšanas ekonomikas ministra amatā pildīja komisijas priekšsēdētāja pienākumus, trešdien sasauca ārkārtējās situācijas laikā pirmo, attālināto komisijas sēdi, kurā līdz ar citiem jautājumiem bija iecerējis vērtēt arī Ekonomikas ministrijas līdz šim paveikto elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes atcelšanā.
KPV LV frakcija, kurai Krišjāņa Kariņa valdības veidošanas laikā tika uzticēta atbildība par Ekonomikas ministriju un līdz ar to arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, šādu koalīcijas partnera soli uztvēra ar aizdomām un nepatiku. To, ka konservatīvie varētu mēģināt iedragāt bijušā ekonomikas ministra, maģistra grādu jurisprudencē ieguvušā Ralfa Nemiro izredzes kļūt par komisijas priekšsēdētāju, netieši apstiprināja arī fakts, ka pretēji loģikai jaunā priekšsēdētāja apstiprināšana amatā bija ieplānota kā komisijas darba kārtības pēdējais punkts.
Turklāt Jaunā konservatīvā partija nekad nav slēpusi, ka tā SAB uzticību zaudējušu personu apstiprināšanu atbildīgos amatos neuzskata par atbalstāmu ideju. «Mēs esam konsekventi pauduši savu pozīciju, ka atbildīgos amatos nevar būt cilvēki, kuri, pildot ministra amatu, zaudējuši pielaidi valsts noslēpumam un arī uzticību mūsu sabiedroto acīs. Šāds cilvēks varēs strādāt tikai ar pusspēku, un tas apgrūtinās atgūšanos no krīzes mums visiem,» pauž K. Feldmans, kurš, cenšoties vismaz nomināli ievērot atrunātos noteikumus, komisijas vadītāja amatā labprātāk redzētu dārzkopības un pedagoģijas zinātnes savulaik apguvušo, no KPV LV Saeimā ievēlēto Janīnu Kursīti.
Cīnoties ar tehniskām problēmām, komisijas sēdes sākumā, lai apietu konservatīvo iecerēto scenāriju, R. Nemiro rosināja mainīt darba kārtību, vispirms ievēlot priekšsēdētāju un tikai tad izskatot likumprojektus.
Tam iebilda K. Feldmans un viņa partijas biedrs Sandis Riekstiņš, kā arī komisijā nestrādājošais, savulaik KPV LV dibinājušais, bet nu ciešu sadarbību ar konservatīvajiem izveidojušais Artuss Kaimiņš, kurš, iejaucoties komisijas sēdē un piesaucot Saeimas Juridiskā biroja ieteikumus, apgalvoja, ka attālināti sasauktas komisijas darba kārtību mainīt nedrīkst. Pārējie koalīcijas partneri izmaiņām darba kārtībā konceptuāli neiebilda, taču vēlējās noskaidrot Saeimas Juridiskā biroja viedokli.
Biroja vadītāja A. Kaimiņa apgalvoto noraidīja. No viņas teiktā izriet, ka politiķis biroja ieteikumus interpretējis nepareizi. Proti, deputātiem balsojot, mainīt darba kārtības punktus vietām drīkst arī attālinātās komisijas sēdēs. Komisijai neesot liegts arī izņemt kādu jautājumu no darba kārtības, bet pievienot jaunus gan nedrīkstot.
Tā, mainot komisijas darba kārtības secību un netieši atgādinot, ka katra partija atsevišķi nes politisko atbildību par tai uzticēto nozaru vadību, ar koalīcijas (izņemot konservatīvo) un opozīcijas atbalstu SAB nežēlastībā kritušais R. Nemiro tika apstiprināts jaunajā amatā.
Izpalika arī izdevība vērtēt vēl R. Nemiro vadītās Ekonomikas ministrijas paveikto OIK atcelšanā.