Jaunā koronavīrusa radītās ārkārtējās situācijas laikā, kurā noteikts, ka vienā vietā nedrīkst pulcēties vairāk par 50 cilvēkiem, arī Saeimas 100 deputātu meklē risinājumus, lai, ievērojot Satversmes prasības, pēc iespējas samazinātu vīrusa radītos riskus. Viens no risinājumiem, koordinēt deputātu ierašanos uz parlamenta sēdēm tā, lai nodrošinātu tikai tā lemtspēju – vismaz 51 deputāta klātbūtni.
Jau vēstīts, ka Krīzes vadības padomes un valdības kopsēdē pieņemts lēmums valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas periodā, kas šobrīd noteikts līdz 14. aprīlim, neatkarīgi no apmeklētāju skaita aizliegt visus sabiedrībai publiski pieejamus svētku, piemiņas, izklaides, kultūras, sporta, atpūtas pasākumus, kas tostarp notiek naktsklubos un diskotēkās, kā arī aizliegtas sapulces, gājieni, piketi un reliģiskās darbības veikšanas pulcējoties.
Tāpat valdība lēma ierobežot neorganizētu pulcēšanos kultūras, izklaides, atpūtas, sporta un reliģisko norišu vietās, nosakot, ka tādās nevar pulcēties vairāk par 50 cilvēkiem vienlaikus.
Šajā kontekstā sarežģītā situācijā nonākuši Saeimas deputāti, jo arī ārkārtēju situāciju laikā Saeimai jāsaglabā parlamentārā kontrole pār valdības darbu. Piemēram, Saeimai ir pienākums apstiprināt valdības lēmumus par ārkārtējās situācijas noteikšanu. Dažos gadījumos parlamentāro kontroli pār Ministru kabineta darbu gan var veikt atbildīgās Saeimas komisijas vai tās prezidijs.
Tā šodien paredzēta Saeimas ārkārtas sēde, kurā iecerēts atjaunot ekonomikas ministra amatu nule zaudējušā Ralfa Nemiro Saeimas deputāta mandātu. Tāpat parlamentam steidzami jāapstiprina valdības veiktie grozījumi likumā par Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām un jāapstiprina jaunākie valdības lēmumi, kas saistīti ar ārkārtas situācijas seku mīkstināšanu.
Apzinoties, ka 100 deputātu vienuviet, pat neskaitot Saeimas darba nodrošināšanai nepieciešamo tehnisko personālu, rada ievērojamus riskus veselībai, Saeimā pārstāvēto partiju frakcijas meklē risinājumus, kā, neapstādinot parlamenta darbu, šos riskus samazināt.
Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars Neatkarīgajai pastāstīja, ka koalīcijas ietvaros iespējamie risinājumi jau apspriesti, atlicis vien saskaņot to deputātu skaitu, kuriem uz Saeimas sēdi jāierodas noteikti.
Politiķis norādīja, ka, mazinot riskus veselībai, Saeima jau strādā pie risinājumiem, lai Saeimas komisijas sēdes varētu notikt attālināti, taču saskaņā ar valsts pamatlikumu Saeimas sēdēm jānotiek klātienē. Savukārt, lai mainītu Satversmi, par to jānobalso vismaz divām trešdaļām, kas jau atkal paģērētu lielāku cilvēku skaitu vienā telpā.
Arī Saeimas prezidija sekretārs Andrejs Klementjevs apliecināja, ka viņa pārstāvētā opozīcijā esošā Saskaņas frakcija uz ārkārtas sēdēm neaicinās visus savus deputātus - vien tik, lai parlaments būtu lemtspējīgs.
Attīstībai/Par! Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Daniels Pavļuts cer, ka, strādājot šādā režīmā, partijas, kuru starpā attiecības pēdējā laikā saasinājušās, spēs nolikt malā politiskās cīņas un koncentrēt savu uzmanību uz svarīgāko - valsts izstūrēšanu starp ārkārtējās situācijas klintīm. «To, ka Saeima to spēj, apliecināja administratīvi teritoriālā likuma izskatīšana otrajā lasījumā,» atsaucoties uz to, ka opozīcija, lai Saeima pēc iespējas ātrāk varētu ķerties pie ārkārtējo situāciju skarošo jautājumu izskatīšanas, atsauca visus savus priekšlikumus reformas likuma otrajā lasījumā, teica D. Pavļuts.
Jāatgādina, ka administratīvi teritoriālās reformas likuma dēļ Saeima ir iekavējusi trīs kārtējās sēdes. Saeimas prezidija sekretārs gan norāda, ka tajās nav bijis paredzēts izskatīt kādus īpaši svarīgus un steidzamus likumprojektus un pagaidām nenotikušajās sēdēs iekavētais būs jāatgūst pēc ārkārtējā stāvokļa atsaukšanas. Vienlaikus prezidijs Saeimas ārkārtas sēžu darba kārtībā ir gatavs iekļaut jebkuru likumprojektu, ja tā pieteicējs spēs pārliecināt par tā nepieciešamību.
Kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas no Saeimas opozīcijas izskanējis aicinājums atjaunot Satversmes 81. pantu, kurš paredzēja, ka noteiktos apstākļos valdība var pieņemt noteikumus ar likuma spēku. Šāds risinājums, ja vien nepaģērētu lielāku lēmuma pieņemšanā iesaistāmo deputātu skaitu, vēlāk ļautu parlamentam ārkārtējās situācijas laikā vispār nepulcēties.
Šāda Satversmes norma bija spēkā līdz 2007. gadam. Praksē šis instruments nereti tika izmantots apšaubāmas motivācijas dēļ, tādēļ, sabiedriskās domas spiests, Saeimas vairākums to vienojās svītrot no pamatlikuma. Tolaik Tautas partijas Saeimas frakciju vadošais Māris Kučinskis pauda, ka šis Satversmes pants zaudējis savu jēgu.
«Tā vietā, lai iemācītos šo instrumentu lietot atbilstoši Satversmes garam, 81. pantu 2007. gadā vienkārši no Satversmes izņēma ārā. Jau toreiz bija politiķi un juristi, kas teica, ka ar šādu grozījumu nevajag steigties, jo var būt situācijas, kad pēc šā panta rodas vajadzība,» vērtējot tā laika lēmumus šīs ārkārtējās situācijas kontekstā, savu viedokli LV portālam pauž Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos Jānis Pleps.