Baidens soli tuvāk cīņai pret Trampu

© ZUMAPRESS.com/Scanpix/Leta

Bijušais ASV viceprezidents Džo Baidens kļuvis par demokrātu partijas priekšvēlēšanu cīņas neapšaubāmu favorītu, un, visticamāk, tieši viņš stāsies pretim pašreizējam Baltā nama saimniekam Donaldam Trampam 3. novembrī ieplānotajās prezidenta vēlēšanās. Otrdien Dž. Baidens savu vienīgo palikušo sāncensi – senatoru Bērniju Sandersu – sakāva visās trīs pavalstīs, kur notika balsošana. Partijas kandidāts prezidenta amatam tiks nosaukts jūlijā Milvoki paredzētajā kongresā. Dž. Baidens jau nodrošinājis vairāk nekā pusi nepieciešamo delegātu skaitu, un uz B. Sandersu tiek izdarīts aizvien lielāks spiediens, lai viņš pārtrauktu bezcerīgo cīņu.

Otrdien 77 gadus vecais Dž. Baidens pieveica savu 78 gadus veco pretinieku gan Floridā, gan Ilinoisā, gan Arizonā, turklāt Floridā viņa pārsvars pār B. Sandersu bija nepieklājīgi liels - gandrīz 40 procentpunkti, raksta Reuters. Beidzamo trīs nedēļu laikā Dž. Baidens, kura kampaņa sākās ne īpaši veiksmīgi (lielā mērā tas bija izskaidrojams ar relatīvi nelielajām finanšu iespējām, kas neļāva aktīvi reklamēties), šķiet neapturams un ir uzvarējis priekšvēlēšanās 16 štatos no 21 štata, kur tās notikušas.

Ziņu aģentūra AP atgādina, ka partijas nominācijas iegūšanai kongresā nepieciešams 1991 delegāta atbalsts. Aplēses liecina, ka pašlaik Dž. Baidenam ir 1153 atbalstītāji, bet B. Sandersam - 861. Ir jānotiek patiešām lielam brīnumam, lai kreisi noskaņotajam senatoram no Vērmontas štata, kurš pats sevi dēvē par demokrātisko sociālistu (nelabvēļi gan viņu sauc par komunistu), izdotos atspēlēt šādu pārsvaru. Jo vairāk tāpēc, ka saskaņā ar nerakstītu likumu tas kandidāts, kurš, kā mēdz sacīt amerikāņi, ieguvis impulsu (izcīnījis vairākas uzvaras pēc kārtas), saņem aizvien lielāku un lielāku atbalstu. Strauji pieaug to pazīstamo demokrātu partijas aktīvistu skaits, kuri līdz šim bija klusējuši, bet nu jau atklāti pauž atbalstu bijušajam viceprezidentam, uzskatot, ka tieši viņa spēkos ir saliedēt partiju un novembra vēlēšanās pieveikt D. Trampu.

Skaļāki kļūst arī aicinājumi B. Sandersam atzīt savu zaudējumu un atteikties no tālākas cīņas, lai Dž. Baidenam vairs nenāktos šķiest līdzekļus un enerģiju batālijām partijas iekšienē un viņš jau tagad varētu sākt koncentrēties uz cīņu pret D. Trampu novembrī. Reuters atgādina, ka līdzīga situācija bija 2016. gadā, kad B. Sanderss līdz pat pēdējam brīdim neatzina zaudējumu konkurencē ar Hilariju Klintoni, un daudzi tā dēvētās demokrātu elites pārstāvji uzskata, ka tieši ieilgusī iekšpartejiskā cīņa bija viens no faktoriem, kādēļ H. Klintone prezidenta vēlēšanās diezgan negaidīti zaudēja D. Trampam.

Šogad vērā ņemama arī koronavīrusa izraisītā krīze. Tās dēļ otrdien nenotika plānotās priekšvēlēšanas Ohaio štatā, un līdzīgi lēmumi pieņemti Džordžijā (priekšvēlēšanām bija jānotiek 24. martā), Luiziānā (4. aprīlī), Mērilendā (28. aprīlī) un Kentuki (19. maijā). Visi šie balsojumi ir pārcelti uz jūniju, taču pagaidām vēl pāragri zīlēt, vai vīrusa radītie draudi līdz tam būs mazinājušies. Demokrātiskās partijas Nacionālās komitejas priekšsēdētājs Toms Peress ir mudinājis pavalstis, kurās priekšvēlēšanas vēl nav notikušas, tās neatcelt, bet mēģināt atrast veidus, lai to norisi padarītu iedzīvotājiem drošāku, piemēram, paplašināt iespējas nobalsot iepriekš vai savu balsi nosūtīt pa pastu, raksta Reuters. Viņš arī uzsvēris, ka priekšvēlēšanas Floridā, Arizonā un Ilinoisā notikušas bez incidentiem un problēmām. Lai gan koronavīrusa dēļ visās Savienotajās Valstīs atcelti masu pasākumi un nenotiek priekšvēlēšanu mītiņi, Floridā iespēju nobalsot izmantojuši 1,85 miljoni demokrātu piekritēju. Tas ir vairāk nekā 2016. gadā, kad par partijas kandidātu uz prezidenta amatu balsoja 1,7 miljoni floridiešu, liecina Edison Research aplēses.

Tagad demokrātu priekšvēlēšanu kampaņā gaidāma vairāk nekā divus mēnešus ilga pauze, un gadījumā, ja B. Sanderss oficiāli neizstāsies no cīņas, tas nozīmē nenoteiktību, pat neraugoties uz Dž. Baidena acīmredzamo favorīta statusu. AP vēsta, ka līdz trešdienas rītam (pēc ASV laika) B. Sanderss atturējies no paziņojumiem par saviem tālākajiem nodomiem, taču viņa komanda intensīvi spriežot par to, vai ir vērts turpināt kampaņu, turklāt domas daloties.

Dž. Baidens, savukārt, uzstājies uzvarētājam raksturīgā manierē. «Mēs esam nonākuši vēl tuvāk tam, lai nodrošinātu Demokrātiskās partijas nomināciju prezidenta amatam, un mēs esam gatavi veidot plašu koalīciju, kas nepieciešama, lai novembrī varētu svinēt uzvaru,» viņa sacīto citē AFP. Bijušais viceprezidents, kurš iepriekš diezgan nievājoši izteicies par B. Sandersu un viņa atbalstītājiem, tagad būtiski mainījis toni, pavēstot, ka kreisi noskaņotais senators ir pievērsis sabiedrības uzmanību patiešām svarīgiem jautājumiem. Viņš īpaši vērsies pie B. Sandersa gados jaunajiem atbalstītājiem, uzsverot, ka viņi ir sadzirdēti. «Mums ar senatoru Sandersu var būt domstarpības par taktiku, taču tajā pašā laikā ir kopēja vīzija par to, ka jāpaplašina pieejamība veselības aprūpei, jāmazina ekonomiskā nevienlīdzība un aktīvāk jārīkojas, lai novērstu globālās klimata pārmaiņas,» paziņojis Dž. Baidens. Taču jau pēc neilga brīža viņam ar Twitter starpniecību atbildējusi B. Sandersa pārstāve Briana Džoja Greja, uzsverot, ka nekādas kopējas vīzijas abiem sāncenšiem nav.

Politika

Labklājības ministrija (LM) ir iesniegusi saskaņošanai valdībā grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim pensiju iemaksu likmes viena procentpunkta pārnesi no pensiju otrā līmeņa uz valsts nefondēto pensiju shēmu jeb pensiju pirmo līmeni.

Svarīgākais