Vēl pavisam nesen KPV LV pārstāvošais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro izpelnījās koalīcijas partneru nopēlumu par to, ka, apejot valdību veidojošo partiju sanāksmi, Saeimā iesniedzis likumprojektu par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes virskompensācijas atcelšanu. Nu koalīcijas sadarbības līgumam priekšvēlēšanu gaisotnē uzšķaudījusi arī Jaunā konservatīvā partija – tā, apejot koalīciju, iesniegusi lēmumprojektu par Valsts drošības dienesta jaunās ēkas būvniecības apturēšanu, kuru neatbalsta neviens cits koalīcijas partneris.
R. Nemiro likumprojekts, apmaiņā pret KPV LV atbalstu administratīvi teritoriālajai reformai, tika nodots tālākai virzībai Saeimas komisijās. Tas gan vēl nenozīmē, ka tas patiešām tiks virzīts tālāk, bet ministrs, nenoliedzot atrunātās procedūras pārkāpumu, iecerējis sadarbības partneriem skaidrot savu redzējumu, lai pārliecinātu tos ideju atbalstīt.
Ņemot vērā, ka KPV LV Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās, visticamāk, nepiedalīsies, šo R. Nemiro un KPV LV koalīcijas līgumu pārkāpjošo soli varētu skaidrot ar vēlmi atgādināt par sevi elektorātam, kura lielākā daļa pašlaik vīlusies kādreizējā elkā. Galu galā - partija OIK likvidāciju «rīt ap pusdienlaiku» solīja pirms 13. Saeimas vēlēšanām, bet pašlaik tās reitingi pat piesardzīgu optimismu viest nespēj.
Jaunās konservatīvās partijas stratēģijas merkantilums, pārkāpjot koalīcijas līgumu, raidīts daudz tuvāku mērķu sasniegšanai - iekļūšanai Rīgas domē. Proti, pretēji koalīcijas partneru nomācošajam viedoklim, ka jaunajai Valsts drošības dienesta ēkai jauna zemes gabala meklēšana nav lietderīga un tā, par spīti sabiedrības iebildumiem, jāceļ bijušā velotreka Marss teritorijā Rīgā, Brīvības ielā 207, konservatīvie Saeimā iesnieguši lēmumprojektu dienesta ēkas celtniecības apturēšanai.
Lēmumprojektā paredzēts Saeimai uzdot valdībai nekavējoties celtniecību apturēt, to darot atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma prasībām.
Saeimas deputāts, Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs un konservatīvo kandidāts Rīgas mēra amatam Juris Jurašs norāda, ka, kopš iedzīvotājiem ir tapis zināms, ka bijušā velotreka vietā plānota VDD ēkas celtniecība, esot atklājušies vairāki fakti, kas liecina, ka ēkas projektā neesot ievērotas iedzīvotāju intereses.
«Valsts noslēpuma zīmoga aizsegā ticis virzīts dārgs projekts, un mēs redzam, ka valsts līdzekļi tādējādi tiks izlietoti nelietderīgi,» pauž J. Jurašs. Viņš skaidro, ka konservatīvie ir piedāvājuši risinājumu, kas ļauj uzbūvēt «jaunu, modernu un drošu ēku, turklāt ietaupīt valsts budžeta līdzekļus un saglabāt Marsa parku. Šos argumentus noraida gan partneri koalīcijā, gan pats Valsts drošības dienests.
KPV LV, kuras ministri pēdējā laikā izbauda īpašu konservatīvo uzmanību, šo JKP soli nekavējas dēvēt par populismu un skaidru, pret valsts drošības stiprināšanu vērstu konservatīvo rīcību.
KPV LV Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Ēriks Pucens ir pārliecināts, ka Valsts drošības dienesta jaunās ēkas jautājumu konservatīvie trivializē priekšvēlēšanu kampaņas dēļ. «KPV LV jau vairākkārt ir lūdzis JKP un citas partijas neizmantot šo valstij un iedzīvotāju drošībai svarīgo jautājumu kā lētu rīdzinieku balsu pirkšanas rīku,» akcentē Ē. Pucens, kura partijas biedrs ir iekšlietu ministrs.
Šī divu politisko spēku pozicionēšanās ārpus koalīcijas līguma nav vienīgais piemērs, kas liecina par tā maznozīmīgumu. Kopš iekšējo konfliktu dēļ KPV LV pameta tās dibinātājs Artuss Kaimiņš, viņš, konservatīvo protektorātā būdams, joprojām piedalās koalīcijas sēdēs, kaut koalīcijas līguma izpratnē šādas tiesības ir apšaubāmas. «Sadarbības sanāksmes izsludina un vada Ministru prezidents, un tajās piedalās divi katra sadarbības partnera pilnvaroti pārstāvji,» pauž koalīcijas sadarbības līgums, bet A. Kaimiņš koalīcijai tiesiskuma izpratnē nav pieskaitāms.
