To, cik tas nozīmīgi rīdziniekiem, rādīs Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rezultāti, bet tas ir nenoliedzams fakts, ka starp sevi par latviskām dēvējošajām partijām Jaunā Vienotība ir vienīgais politiskais spēks, kurš pēc 2017. gada pašvaldību vēlēšanām Rīgas domē spēja saglabāt integritāti un neļāvās ne Saeimas vēlēšanu vilinājumam, ne politisko konkurentu pārvervēšanas mēģinājumiem. Partija uzskata, ka tas ir viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc vēlētājam vajadzētu uzticēties tieši tai.
«Ne jau mēs esam vienīgais politiskais spēks, kas startēs šajās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās. Ar ko tad mēs atšķiramies - pieci deputāti izgāja šo rotāciju, neviens no viņiem, neskatoties uz sūri grūto darbu opozīcijā un mēģinājumiem viņus iemānīt pozīcijā, solot amatus valdēs, padomēs, nepadevās tam. Uzticība ir tā, ar ko Vienotība līdz šim atšķīrās un atšķirsies arī šajās vēlēšanās. Šo kandidātu vidū nav ņipra nacionālista, kurš, aizejot gulēt, ir nacionālists, bet pamostoties ir internacionālists, tur nav vīru, kas vienu dienu ir jauni un konservatīvi, bet nākamajā dienā ir veci sociālisti, te nav komunistu, kuri vienā mirklī kļūst par kristīgiem cīnītājiem. Uzticība ir tā, ar ko Vienotība līdz šim atšķīrusies un atšķirsies arī šajās vēlēšanās,» ironiski atgādinot par Nacionālās apvienības, Jaunās konservatīvās partijas un nu jau atlaistās Rīgas domes koalīcijas deputātu pārmešanos pie nesenajiem pretiniekiem, Jaunās Vienotības domes sēdē teica organizācijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.
Organizācijas Viļņa Ķirša vadītās pārstāvniecības Rīgas domē saliedētību un ideoloģisko noturību slavēja arī Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis un premjerministrs Krišjānis Kariņš, kurš atcerējās, kā pirms 13. Saeimas vēlēšanām mudinājis V. Ķirsi piekrist kandidēt, bet viņš pretēji Attīstībai/Par! un Jaunās konservatīvās partijas pārstāvjiem atteicies no tā.
Tika piesaukti arī tādi partijas pārstāvju sasniegumi, kuri sabiedrībā iemantojuši vairākas, brīžam neglaimojošas konotācijas. Tā Jaunās Vienotības domes priekšsēdētājs Hosams Abu Meri neslēpa pārliecību, ka Vienotība Latvijai ir liktenīga partija - tāda, kas būtiski ietekmē valsts nākotni. «Es nebaidīšos teikt, ka Dievs mums [Jaunajai Vienotībai] dod grūtākos pārbaudījumus,» teica H. Abu Meri. Teikto viņš pamatoja, atgādinot, ka ekonomiskās dižķibeles laikos V. Dombrovskis pameta ērto eiroparlamentārieša krēslu, lai uzņemtos neviena negribēto Ministru prezidenta amatu un izvestu valsti no krīzes, lai tā drīz vien atkal strauji attīstītos. Šo posmu tolaik par Vienotību dēvētās partijas biedriem un atbalstītājiem tīk dēvēt par «veiksmes stāstu», taču sabiedrībā ne visi vēlas to par tādu atzīt.
H. Abu Meri interpretācijā arī K. Kariņš ir viens no apliecinājumiem tam, ka Jaunā Vienotība atbildību uzņemas valstij vissarežģītākajos momentos. Arī K. Kariņš pametis Eiroparlamentu, lai izglābtu valsti no politiskās krīzes un Saeimas ārkārtas vēlēšanām.
Integritāte tad arī būtu uzskatāma par vienu no saskatāmākajām Jaunās Vienotības atšķirībām no pārējiem politiskajiem spēkiem, jo priekšvēlēšanu solījumi lielā mērā visām partijām ir līdzīgi.
Tā arī Jaunā Vienotība ar savu mēra amata kandidātu Vilni Ķirsi priekšgalā sola parūpēties par to, lai Rīga būtu zaļa pilsēta. Taču atšķirībā no Jaunās konservatīvās partijas virzītā konkurenta Jura Juraša nesola iestādīt miljons koku, tik vienu par katru jaundzimušo rīdzinieku. Ņemot vērā, ka pērn Rīgā piedzima 5,9 tūkstoši mazuļu, šis noteikti ir realitātei tuvāks solījums.
Visas savas programmas līdz šim atklājušās partijas sola pilsētas attīstības plānošanā vairāk iesaistīt arī tās iedzīvotājus. Piemēram, Gods kalpot Rīgai apņēmusies ik gadu nodalīt ne mazāk par trīs miljoniem eiro, kuru izlietošanas mērķus noteiks iedzīvotāji. Jaunā Vienotība sola, ka tā vispirms par trešdaļu samazinās nekustamā īpašuma nodokli, bet no atlikušajiem ieņēmumiem ceturtdaļu novirzīs konkrētās apkaimes attīstībai, un par to, kā labāk šo naudu tērēt, lems apkaimes iedzīvotāji.
Identiski Nacionālajai apvienībai un Gods kalpot Rīgai, arī Jaunā Vienotība sola, ka rindas uz bērnudārziem tiks izskaustas līdz 2022. gadam. V. Ķirša saraksts tam vēl piemet apņemšanos līdz 350 eiro palielināt ikmēneša atbalstu vecākiem par privātajiem bērnudārziem. Pašlaik tas ir 187,57 eiro.
Neiztrūkst arī atlaistās domes un par korupcijas čempioniem dēvētā Saskaņas un Gods kalpot Rīgai dueta sarūpētā mantojuma iedvesmotais solījums numur viens - veikt auditus visos pašvaldības uzņēmumos, izskaust korupciju un sadārdzinājumus visos iepirkumos.
