Ja amerikāņi prasa, tad "izmeklēšanas, apsūdzības un tiesas spriedumi" būs

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs 2. martā caur interneta portālu Delfi nodeva Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm instrukcijas, kādas 27. februārī pats saņēmis no ASV valsts sekretāra Maikla Pompeo.

Ministra E. Rinkēviča sazināšanās ar izmeklēšanas, apsūdzēšanas un tiesāšanas iestādēm caur plašsaziņas līdzekli ir loģiska un saprotama. Tādējādi viņš ir vienlaicīgi izpildījis amerikāņu uzdevumu instruēt Latvijas policiju, prokuratūru un tiesas un atskaitījies par uzdevuma izpildi. Ja vajadzīgo «izmeklēšanu, apsūdzību un tiesas spriedumu» tomēr nebūs, tad lai amerikāņi nevaino par to E. Rinkēviču. Padarīt amerikāņu vēstījumu nekādi nepārprotamu E. Rinkēvičam palīdzēja intervētājs Jānis Domburs ar precizējošu jautājumu, vai izmeklēšanu, apsūdzību un tiesas spriedumu uzskaitījums «nāk no Pompeo personiski». Ministrs apstiprināja, ka «mēs runājām par šo jautājumu» un «ja šāda līmeņa sarunās parādās tādi jautājumi, tas ir pietiekami nopietns brīdinājums».

Vismaz Latvijas policija un prokuratūra noteikti sapratīs E. Rinkēviču, jo šīs iestādes rīkojas tieši tāpat kā ministrs. Pavisam nesen, 31. janvārī, Neatkarīgā atreferēja Ģenerālprokuratūras versiju, kāpēc «tā 28. janvārī sapulcinājusi visu Latvijas izmeklēšanas iestāžu pārstāvjus uz darbošanos, kas ļoti atgādināja jau gandrīz divus gadus kā slēgtās ABLV Bank ieņemšanu triecienā». Tādā veidā tika publiski apliecināts, ka tik tiešām notiek tas, ko oficiāli sauc par «procesuālām darbībām» noziegumu izmeklēšanā. Jau iepriekš pāris gadu laikā bija veiktas simtiem vai tūkstošiem šādu darbību, noformējot vismaz piecdesmit kriminālprocesu saistībā ar ABLV Bank. Kad sāka rasties jautājumi, kāda jēga darbībām vai procesiem, kam nav nekādu rezultātu gadu garumā, Ģenerālprokuratūra izdekorēja nākamā kriminālprocesa darbības ar TV reportāžu, kā ap banku skraida maskoti vīri. Mēneša laikā arī šā procesa rezultāti ir tieši tādi paši, kādi visiem pārējiem procesiem, t. i., pilnīgi nekādi. Pietiek ar to, ka Ģenerālprokuratūra ir parādījusi, ka tā izpilda amerikāņu rīkojumu, kas tāpat saņemts publiski no ASV, bet bez E. Rinkēviča starpniecības. Protams, tas bija ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (FinCEN) 2018. gada 13. februāra paziņojums, ka tā pat ne nosaka, bet plāno noteikt sankcijas ABLV Bank par naudas atmazgāšanas shēmām. Arī no ASV pēc tam, vismaz publiski, nav saņemti nekādi paskaidrojumi, kas tās bijušas par shēmām. Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm ir norādīta tikai fiziskā adrese, kur meklēt kaut ko - nezin ko, no kā nekas nav atrasts.

Izmeklētāju un prokuroru slēpšanās aiz maskotiem vīriem mazliet attālina, bet neatrisina jautājumu par izmeklēšanas darbību pārvēršanu apsūdzībās un notiesājošos spriedumos. E. Rinkēviča 2. marta intervija dod mājienu tiesībsargājošajām iestādēm, ka to, ko tās nekādi nespēj paveikt likvidējamajā ABLV Bank, vajadzētu vismaz pamēģināt likvidējamajā PNB bankā. Vairākkārt atgriežoties pie FinCen paziņojuma kā visu pēdējos gados Latviju piemeklējušo pārvērtību sākumpunkta, E. Rinkēvičs sacīja, ka «tam sekoja licences atņemšana PNB bankai» un, kas pats galvenais, «ja tā nebūtu noticis, varētu būt visādi. Varētu nākties slēgt vēl vairākas bankas». Visticamāk, ka ministrs šeit domājis PNB bankas slēgšanu pērnā gada 15. augustā. Bankas licences anulēšana šā gada 19. februārī bija bankas slēgšanai neizbēgami sekojošs solis, lai gan arī šādu birokrātisko procedūru nedrīkstēja novilcināt. Proti, bankas pilnīgu un galīgu iznīcināšanu Latvija varēja iekļaut savā atskaitē Finanšu darījumu darba grupai (FATF), kas savā 21. februāra plenārsesijā izlēma neiekļaut Latviju starp valstīm «ar stratēģiskiem trūkumiem» (with strategic deficiencies) banku darbībā; publicistikā šādu valstu sarakstu mēdz apzīmēt kā pelēko sarakstu.

No vienas puses, PNB bankas bijušais īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs tagad var atsaukties uz E. Rinkēviča interviju kā pierādījumu, ka viņa lieliskā banka iznīcināta citu banku dēļ. No otras puses, E. Rinkēviča intervija ir signāls ne tikai Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm pievērsties G. Guseļņikova grēku meklēšanai. Ja tā grib ASV, tad tas vairāk vai mazāk jāievēro visiem ASV sabiedrotajiem. Tādā gadījumā vairs nav svarīgi, ko G. Guseļņikovs teiks, jo uzklausīs viņu tikai Krievija. Ļoti iespējams, ka G. Guseļņikovam nāksies sekot pa Latvijas Krājbanku izputinājušā Vladimira Antonova pēdām ne tikai uz Krieviju, bet arī uz cietumu Krievijā. Tieši tur viņam visdrošāk noslēpties no jautājumiem par PNB bankā pazudušajiem miljoniem. Neatkarīgā jau ir informējusi, ka bankas administratoram Vigo Krastiņam pieteikti bankas parādi ap 465 miljoniem eiro, kamēr bankas aktīvu vērtība saskaņā ar grāmatvedības datiem ir tikai 312 miljonu eiro.