Konflikts starp KPV LV un to dibinājušo, bet nu no partijas aizgājušo Artusu Kaimiņu no publiskās telpas pārmeties uz Saeimu. Tās Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā īsā laikā nonākuši trīs bijušo partijas biedru iesniegumi, kuros A. Kaimiņš tiek vainots deputāta Ētikas kodeksa pārkāpumos. Tiesa, divas apsūdzības ar Jaunās konservatīvās partijas biedru palīdzību atzītas par nepamatotām.
Atbildīgajā komisijā KPV LV Saeimas frakcija vērsās, lai aizstāvētu savus pārstāvjus valdībā - ekonomikas ministru Ralfu Nemiro un iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu. A. Kaimiņš LTV raidījumā De facto pieļāvuma formā klāstīja, ka abi ministri ir saistīti ar oligarhiem un bijušajiem Valsts drošības komitejas darbiniekiem, darbojas to interesēs un viņu ietekmi izmanto arī savtīgu mērķu sasniegšanai.
KPV LV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs atgādināja, ka Saeimas deputātiem savā runā jābalstās faktos, bet A. Kaimiņš tādus, lai apstiprinātu teikto, nav sniedzis.
A. Kaimiņš apsūdzības noraidīja, sakot, ka viņa paustās aizdomas apstiprina ministru saistība ar advokātu un R. Nemiro padomnieku Pāvelu Rebenoku, kurš iesaistīts miglainā strīdā par Olainfarm īpašumtiesībām. Bet S. Ģirģens, kurš nav slēpis ieinteresētību Latvijas Futbola federācijas vadītāja amatā, tiekoties ar bijušo čekistu, Latvijas futbola funkcionāru Gunti Indriksonu un viņam pietuvinātām personām. A. Kaimiņš arī vairākkārt uzsvēra, ka intervijā neko nav apgalvojis - ministru nelāgos nodomus un mērķus vien pieļāvis.
A. Kaimiņu aizstāvēja konservatīvos atbildīgajā komisijā pārstāvošā Linda Ozola, kura atgādināja, ka intervijas sniegšanas un to iekļaujošā televīzijas sižeta translācijas laikā A. Kaimiņš vēl bija KPV LV biedrs, tādēļ partijai konfliktu vajadzēja atrisināt iekšēji. Politiķe arī atgādināja, ka A. Kaimiņa paustās aizdomas patiešām stiprina nenoliedzami fakti un ikvienam ministram vajadzētu rūpīgāk izvērtēt savu padomnieku un paziņu reputāciju. Viņai piebalsoja arī partijas biedrs Normunds Žunna, kas uzskata, ka «tas, kas notiek ar KPV LV ministriem, ir bīstami Latvijas Republikai».
Komisijai izvērtējot KPV LV apsūdzības, A. Kaimiņa un viņa aizstāvju pausto par pieļāvuma formā pausto viedokli, nevis apgalvojumu, viņa sodīšanu atbalstīja vien divi no 12 klātesošajiem deputātiem - KPV LV biedri. Pret
sodu iestājās konservatīvie un Attīstībai/Par! biedri, bet pārējie atzīstot, ka A. Kaimiņa paustais bija uz Ētikas kodeksa pārkāpuma sliekšņa, taču formāli to nepārkāpa, atturējās.
Tomēr sēde ar šo balsojumu nebeidzās. Komisija izskatīja arī KPV LV pārstāvētā Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītāja Kaspara Ģirģena pret A. Kaimiņu vērsto iesniegumu.
K. Ģirģens vaino A. Kaimiņu, ka tas, klātesot valsts iestāžu pārstāvjiem un Ēnu dienas pulcētiem skolēniem, 12. februāri nav sekojis komisijas vadītāja norādēm un apzināti sabotējis komisijas sēdi. Incidents ticis fiksēts gan ziņu aģentūras LETA lentē, kā arī atstāstīts televīzijas raidījumos, tādējādi diskreditējot visu Saeimu.
Vainotais pašlaik pie frakcijas nepiederošais deputāts kategoriski noraidīja šo apsūdzību un vainoja K. Ģirģenu melos. Savukārt L. Ozola, norādot, ka komisijas sēdes audioieraksts nav skaidri saprotams, atbildību par notikušo centās novirzīt uz sūdzību iesniegušo K. Ģirģenu. «Nevar izslēgt vadītāja atbildību un spēju noturēt vadības grožus savās rokās,» pauda konservatīvo pārstāve.
Spriedumu komisija šajā strīdā nepieņēma, vien vienojās, ka pēc divām nedēļām pievērsīsies tam padziļināti, ļaujot A. Kaimiņam aizstāvēties. Tiesa, viņš jau paspējis paziņot, ka komisijas priekšsēdētājam K. Ģirģenam neatvainosies.
